Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants
Uz jautājumiem atbild Jānis Odziņš- A/S "Siguldas Būvmeistars" valdes priekšsēdētājs, Jānis Kols- SIA "LEC" valdes priekšsēdētājs, Jānis Ribokas- SIA "BKB" direktors, Jānis Jeņins- "E-Sistēmas" direktors, Jānis Jonikāns- "Abloy" reģionālais pārdošanas vadītājs, Jānis Tehts- LLDRA izpilddirektors, Jānis Rudzītis- "Nelss Logi" direktors, Jānis Gaross- SIA "Danfoss" direktors.
Kā pavēstīja viens no Jāņiem, Latvijā katram desmitajam vīrietim esot vārds Jānis. Laikam tāpēc arī būvfirmu vadītāju vidū Jāņus ir ne mazums. Svētku laikā, kad visiem prātā dziesmu atcerēšanās un alus brūvēšana, iepazīstinām ar būvfirmu Jāņu svētku svinēšanas tradīcījām un domām par šiem svētkiem vispār.
Kā un kur šogad svinēsiet Jāņus?
Jānis Tehts: Svētkus svinēšu mājās. Taču nekad īsti nevar zināt, kas notiks Jāņos.
Jānis Kols: Ceru, ka šogad svētkus svinēšu senā latviešu lauku sētā Vecpiebalgā. Domāju šogad svētki izdosies, jo tur iecerēts svinēt, ievērojot visas senlatviešu tradīcijas. Visiem ciemiņiem jābūt tērptiem tautastērpos.
Jānis Gaross: Noteikti svētkus svinēšu ārpus Rīgas. Bērni jau ir lieli, viņiem ir savas intereses, ta kā došos uz kādu masu pasākumu brīvā dabā.
Jānis Ribokas: Jāņus, kā vienmēr, svinēsim mājās ģimenes un draugu lokā. Tā kā mans tēvs arī ir Jānis, Līgošana mums sanāk divtik liela. Parasti viesi sanāk kuplā skaitā. Šajos svētkos akcentu liekam uz alus dzeršanu, siera ēšanu, trakulīgām dejām, uguņošanu un paparžu ziedu meklēšanu dārzā.
Jānis Odziņš: Katru gadu Līgo svētkus svinu savā bišu dravā kopā ar tuviem cilvēkiem. Arī šogad tradīciju nemainīšu.
Jānis Jeņins: Kā parasti, šos svētkus svinēšu kopā ar tuvākajiem radiem un draugiem.
Jānis Jonikāns: Esmu saņēmis ielūgumu uz interesantu pasākumu firmā "Tapeks". Tas gan mani nostāda mazliet neērtā situācijā- atliek vien cerēt, ka otri mūsu dīleri neapvainosies.
Jānis Rudzītis: Mājās. Aicināšu ciemos tuvākos iclvēkus un līgosim kopā.
Vai svētkus svinēsiet arī darba kolektīvā?
Jānis Odziņš: Pie uzņēmuma vadības stūres esam divi Jāņi- es un Jānis Libkovskis. Kā jau kārtīgi Jānutēvi svētkus atzīmējam arī kopā ar kolēģiem- cienājam ar alu un sieru, kopīgi sadedzinām pagājušā gada vainagus.
Jānis Gaross: Noteikti atzīmēsim savā nelielajā kolektīvā, jo es esmu
Jānis, bet mūsu grāmatvede ir Līga. Parasti atzīmējam pirmsvētku dienā pirms darba beigām, protams, ar tradicionālo alu , sieru un kādu līgo dziesmu.
Jānis Kols: Mums būs neliela ielīgošana biroja pagalmā. Tiks dzerts alus, dziedātas līgo dziesmas un sveikti visi 26 mūsu uzņēmuma Jāņi.
Jānis Ribokas: Visi darbinieki ir aicināti Jāņus ielīgot jau pirms svētkiem - darba dienas nogalē pie manis mājās, dārza namiņā.
Jānis Tehts: Nē. Asociācijā tagad svētkus neatzīmēsim. Mums ir noruna visas svinēšanas apvienot, un tās šogad notiks būvnieku sporta svētku laikā.
Jānis Jonikāns: Tas būs mazliet sarežģīti, jo kolektīvā esam tikai divi cilvēki.
Jānis Jeņins: Noteikti svinēsim. Notiks vismaz simboliska kopā pasēdēšana.
Jānis Rudzītis: Protams. Sestdien pēc darba noteikti organizēsim nelielu kopa pasēdēšanu.
Vai zināt, kāpēc Jums dots vārds Jānis?
Jānis Gaross: Jā. Jānis bija mans vectēvs, un tā kā es ģimenē biju pirmais mazdēls, mantojumā ieguvu arī šo vārdu. Mans vārds man ļoti patīk. Ja pasaku, ka mani sauc Jānis, ir skaidrs ka esmu īsts latvietis.
Jānis Odziņš: Tā ir mūsu dzimtas tradīcija. Esmu Jānis jau trešajā paaudzē, arī savam dēlam esmu devis tādu pašu vārdu un ceru, ka viņš savu dēlu nosauks par Jāni.
Jānis Ribokas: Savu vārdu esmu saņēmis mantojumā no tēva. Biju plānojis arī savam dēlam likt vārdu Jānis, bet, pagaidām man ir tikai meitas...
Jānis Tehts: Agrāk katram kārtīgam latvju vīrietim tika dots vārds Jānis.
Vai Jums ir zināma kāda svētku tradīcija, kura saistīta ar būvniecību? Varbūt tādu esat izveidojis pats?
Jānis Ribokas: Liekas, ka katri Līgo svētki mūsu mājās ir saistīti ar būvniecību - vienmēr kaut kas tiek būvēts vai taisīts. Piemēram, šoreiz pirms Jāņiem dārza namiņā tiek flīzēta grīda un apšūti griesti.
Jānis Jeņins: Domāju, ka varam vilkt paralēles mājas spāru svētkiem, kad tiek likts vainags mājai un Līgo svētkiem, kad vainagu liek man.
Jānis Gaross: Laikam vajadzēs tādu ieviest, jo mēnesi atpakaļ ieliku
pamatus savai mājai Mārupē, līdz Jāņiem mēģināšu tikt līdz spārēm un ceru, ka nākamos Līgo svētkus svinēšu tur. Laikam drīz varēšu teikt, ka katra vīrieša galvenos pienākumus būšu izpildījis: uztaisījis dēlu, uzbūvējis māju un
nositis čūsku.
Jānis Odziņš: Pirms vairākiem gadiem kopā ar kolēģi Jāni apbraukājām visus firmas būvobjektus, cienājām darbiniekus ar alu un sieru, tagad to dara veic darbu vadītaji. Mēs joprojām apstaigājam A/S "Silguldas Būvmeistars" teritoriju. Tas viss veiksmei un, rūpējoties, lai mūs svētkos neapdziedātu.
Kuras no Līgo svētku tradīcijam Jums šķiet tīkamākās, kuras ievērojat gadu no gada?
Jānis Odziņš: Līgo man no senām dienām ir īpaši svētki. Pirms vairākiem gadiem mamma man izšuva baltu kreklu Talsu novada tautastērpam raksturīgos izšuvumos. Šo kreklu uzvelku tikai reizi gada uz šiem svētkiem.
Ik gadu paši gatavojam mājas sieru. Tā kā pats nodarbojos ar biškopību, tad no savu bišu savāktā medus gatavoju medusalu, kas ir īpaši gards Līgo vakarā.
Jānis Tehts: Katru gadu noteikti kurinu ugunskuru, ēdam sieru, dzeram alu, dziedam dziesmas. Lekt pār ugunskuru gan man ir mazliet bail, jo atceros kādu traģisku gadījumu no bērnības.
Jānis Rudzītis: Ja vien man ir tāda iespēja, Jāņos pusnaktī eju pirtī, pēc tam vārtāmies rīta rasā zālē, lai butu laba veselība.
Jānis Gaross: Visstīkamākā tradīcija ir ugunskura aizkurināšana jūras krastā. Tā kā agrāk visas vasaras pavadīju Garciemā, Līgo svētku svinēšana notika jūras krastā. Tagad jau tā kļuvusi par tradīciju- Jāņu naktī ugunskurs jākur pie jūras.
Kā vērtējat mūsdienu Jānu svinēšanas tradīcijas?
Jānis Odziņš: Tagad pārāk maz dzied un pārāk daudz dzer! Manuprāt, ļaudīm pietrūkt tās sirsnības un svētku radīšanas prieka, kas bija agrākajos gados!
Jānis Kols: Teikšu atklāti - kopš 90. gadu sākuma neesmu piedalījies nevienās Jāņu svinībās, kuras man saglabātos atmiņā pozitīvā nozīmē. Masveida dzeršana, sastrēgumi u.t.t. manī nerada pozitīvas asociācijas.
Jānis Gaross: Jāņu svinēšana sāk aizvien vairāk komercializēties- tā pat kā Ziemassvētki. Jāņi tomēr nav uzskatāmi par ģimenes svētkiem, tāpēc pagaidām pārāk sāpīgi tas nav.
Jānis Ribokas: Atšķirībā no padomju laikiem, līgošana un tās svinēšanas iespējas ir ļoti popularizējušies. Šajos svētkos, tā pat kā Ziemassvētkos, ikvienam cilvēkam ir iespēja izbaudīt kopīgu svētku noskaņu, tikai šoreiz tuvāk pie dabas.
Jānis Rudzītis: Man nepatik, ka daudzi cilvēki Jānos vienkārši sēž un dzer. Tāpēc šoga rīkošu svinēšanu mājā, kur viss notiks tā, kā vajadzētu.
Ko Jūs gribētu ieteikt visiem līgotājiem? Kā svētkus padarīt neaizmirstamus?
Jānis Tehts: Es ieteiktu nepiemirst šo svētku nozīmi- atcerēties, ka šī ir gada garākā diena un īsākā nakts, ka tā ir visa sliktā aizmiršana.
Jānis Odziņš: Es, pirmkārt, ieteiktu nededzināt gumijas riepas, bet gan sagatavot skaistu un krāšņu ugunskuru. Otrkārt, izrotāt māju ar meijām un ziediem. Treškārt, uzvilkt baltu kreklu un ar gaišām domām sagaidīt saulgriežus. Protams, nedrīkst aizmirst par papardes zieda meklēšanu tiem, kas vēl nav to atraduši. Taču tiem, kam jau tas ir atrasts- mīļās sarunās pavadīt šos svētkus.
Jānis Rudzītis: Es ieteiktu vairāk dziedāt un dejot, bet mazāk lietot alkoholu.
Jānis Gaross: Jāņi ir jāsvin kopā ar īstiem draugiem. Tas nevar būt pikniks, tikšanās ar biznesa partneriem vai kas tamlīdzīgs. Priekš šādiem pasākumiem ir paredzētas citas dienas. Ja mēģināsiet patīkamo apvienot ar lietderīgo nekas neizdosies.
Kuri bijuši Jūsu neaizmirstamākie Jāņi?
Jānis Odziņš: Jāsaka, ka visīpašākie šie svētki ir bijuši bērnībā. Tajā laikā bija jau novākts siens no lauka, tika izpušķota māja un cilvēki ar padarīta darba sajūtu, dziedot un dejojot skaisti svinēja Līgo.
Jānis Jeņins: Man vislabāk prātā palikuši svētki bērnība. Tad uz vecāku mājām sabrauca daudz ciemiņu, es jutos patiešām īpašs.
Jānis Tehts: Tas bija ļoti sen 50. gadu beigās. Toreiz svētkus svinēju laukos- Raunā. Tie bija īsti latviski svētki- kalna galā dedzinājām ugunskuru, no mājas uz māju staigājām līgodami.
Jānis Gaross: Neaizmirstamākie Jāņi ir bijuši studenta gados, kad neizpalika tradicionālā papardes zieda meklēšana.
Vai svētkos parasti saņemat dāvanas?
Jānis Ribokas: Dāvanas īpaši gaidītas ir bijušas bērnībā, kad mazs būdams ar nepacietību gaidīju tēta ciemiņus, kuri vienmēr kaut ko atnesa arī man. Tagad lielākā dāvana man ir smaidīgi viesi, jautrība divu dienu garumā un gandarījums par izdevušos pasākumu.
Jānis Odziņš: Tradicionāla dāvana, ko saņemu šajās dienās, ir dažādas alus kausi. Tiem savā mājā esmu atvēlējis vairākus plauktus. Var teikt, ka nu jau tas ir izvērties par tādu, kā Līgo kausu kolekcionēšanu. Kādi tik kausi man nav dāvināti- koka, māla, stikla ar dažādiem zīmējumiem... Skaisti!
Jānis Gaross: Jāņos labākā dāvana ir apziņa ka draugi nav mani aizmirsuši.
Jānis Rudzītis: Parasti man svētkos dāvina ozollapu vainagus. Vainagus pēc svētkiem sakaru pirtī un nākamā gada Jāņos dedzinu. Šogad būs jādzedzina 8 pagājušā gada vainagi.
Kāds, Jūsuprāt, ir īsts Jānis?
Jānis Odziņš: Īsts Jānis esmu es!
Jānis Kols: Man tad jājautā, kāds ir īsts Andris vai Mārtiņš? Es Jāni neuztveru kā īstu latviešu zēnu ar zilām acīm, blondiem matiem, čaklu.. Manā izpratnē jebkuram latviešu vīrietim jābūt ar spēcīgu "mugurkaulu", mērķtiecīgam, kura galvenā prioritāte ir ģimene un valsts, kurā viņš dzīvo.
Jānis Jonikāns: Tā kā Latvijā katrs desmitais vīrietis ir Jānis, droši vien būs grūti runāt par kopīgām īpašībām. Protams, man gribas teikt, ka Jānis ir visgudrākais, skaistākais un labākais cilvēks.
Jānis Jeņins: Jānim noteikti ir jābūt viesmīlīgam, jo svētkos nākas uzņemt daudz viesu.
Jānis Tehts: Īsts latviešu Jānis stingri stāv ar abām kājām uz zemes.
Jānis Gaross: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu firgūru,
mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu , jautrības un labestības
gigants.
Ko Jus gribētu novēlēt svētkos latviešu tautai, būvniekiem!?
Jānis Odziņš: Lai saulgriežos uzkrātā enerģija dod spēku lieliem darbiem visa gada garumā. Tas ir novēlējums, ko latviešu tautai un saviem kolēģiem novēlu vēl simts gadus uz priekšu! Lai svētku prieks un gaišums, kas valda šajās dienās pavada mūs visu gadu!
Jānis Kols: Svētkos no visas sirds izlustēties, maksimāli saglabājot skaidru prātu!
Jānis Ribokas: Svinēt Jāņus pie dabas krūts, saglabāt nacionālo svētku identitāti arī, ieejot Eiropas Savienībā, kārtīgi atpūsties, izpriecāties un gūt daudz spēku radošai darbībāi nākamajam periodam!
Jānis Tehts: Lai priecīgi un gari svētki!
Jānis Gaross: Tautas labklājības kritērijs visos laikos ir bijuši celtniecības apjomi- jo vairāk būvējam, jo bagātāki kļūstam. Novēlu visiem kļūt bagātiem!
Linda Tunte,
www.building.lv
Kā pavēstīja viens no Jāņiem, Latvijā katram desmitajam vīrietim esot vārds Jānis. Laikam tāpēc arī būvfirmu vadītāju vidū Jāņus ir ne mazums. Svētku laikā, kad visiem prātā dziesmu atcerēšanās un alus brūvēšana, iepazīstinām ar būvfirmu Jāņu svētku svinēšanas tradīcījām un domām par šiem svētkiem vispār.
Kā un kur šogad svinēsiet Jāņus?
Jānis Tehts: Svētkus svinēšu mājās. Taču nekad īsti nevar zināt, kas notiks Jāņos.
Jānis Kols: Ceru, ka šogad svētkus svinēšu senā latviešu lauku sētā Vecpiebalgā. Domāju šogad svētki izdosies, jo tur iecerēts svinēt, ievērojot visas senlatviešu tradīcijas. Visiem ciemiņiem jābūt tērptiem tautastērpos.
Jānis Gaross: Noteikti svētkus svinēšu ārpus Rīgas. Bērni jau ir lieli, viņiem ir savas intereses, ta kā došos uz kādu masu pasākumu brīvā dabā.
Jānis Ribokas: Jāņus, kā vienmēr, svinēsim mājās ģimenes un draugu lokā. Tā kā mans tēvs arī ir Jānis, Līgošana mums sanāk divtik liela. Parasti viesi sanāk kuplā skaitā. Šajos svētkos akcentu liekam uz alus dzeršanu, siera ēšanu, trakulīgām dejām, uguņošanu un paparžu ziedu meklēšanu dārzā.
Jānis Odziņš: Katru gadu Līgo svētkus svinu savā bišu dravā kopā ar tuviem cilvēkiem. Arī šogad tradīciju nemainīšu.
Jānis Jeņins: Kā parasti, šos svētkus svinēšu kopā ar tuvākajiem radiem un draugiem.
Jānis Jonikāns: Esmu saņēmis ielūgumu uz interesantu pasākumu firmā "Tapeks". Tas gan mani nostāda mazliet neērtā situācijā- atliek vien cerēt, ka otri mūsu dīleri neapvainosies.
Jānis Rudzītis: Mājās. Aicināšu ciemos tuvākos iclvēkus un līgosim kopā.
 |
| Jānis Jeņins |
Jānis Odziņš: Pie uzņēmuma vadības stūres esam divi Jāņi- es un Jānis Libkovskis. Kā jau kārtīgi Jānutēvi svētkus atzīmējam arī kopā ar kolēģiem- cienājam ar alu un sieru, kopīgi sadedzinām pagājušā gada vainagus.
Jānis Gaross: Noteikti atzīmēsim savā nelielajā kolektīvā, jo es esmu
Jānis, bet mūsu grāmatvede ir Līga. Parasti atzīmējam pirmsvētku dienā pirms darba beigām, protams, ar tradicionālo alu , sieru un kādu līgo dziesmu.
Jānis Kols: Mums būs neliela ielīgošana biroja pagalmā. Tiks dzerts alus, dziedātas līgo dziesmas un sveikti visi 26 mūsu uzņēmuma Jāņi.
Jānis Ribokas: Visi darbinieki ir aicināti Jāņus ielīgot jau pirms svētkiem - darba dienas nogalē pie manis mājās, dārza namiņā.
Jānis Tehts: Nē. Asociācijā tagad svētkus neatzīmēsim. Mums ir noruna visas svinēšanas apvienot, un tās šogad notiks būvnieku sporta svētku laikā.
Jānis Jonikāns: Tas būs mazliet sarežģīti, jo kolektīvā esam tikai divi cilvēki.
Jānis Jeņins: Noteikti svinēsim. Notiks vismaz simboliska kopā pasēdēšana.
Jānis Rudzītis: Protams. Sestdien pēc darba noteikti organizēsim nelielu kopa pasēdēšanu.
 |
| Jānis Jonikāns |
Jānis Gaross: Jā. Jānis bija mans vectēvs, un tā kā es ģimenē biju pirmais mazdēls, mantojumā ieguvu arī šo vārdu. Mans vārds man ļoti patīk. Ja pasaku, ka mani sauc Jānis, ir skaidrs ka esmu īsts latvietis.
Jānis Odziņš: Tā ir mūsu dzimtas tradīcija. Esmu Jānis jau trešajā paaudzē, arī savam dēlam esmu devis tādu pašu vārdu un ceru, ka viņš savu dēlu nosauks par Jāni.
Jānis Ribokas: Savu vārdu esmu saņēmis mantojumā no tēva. Biju plānojis arī savam dēlam likt vārdu Jānis, bet, pagaidām man ir tikai meitas...
Jānis Tehts: Agrāk katram kārtīgam latvju vīrietim tika dots vārds Jānis.
 |
| Jānis Kols |
Jānis Ribokas: Liekas, ka katri Līgo svētki mūsu mājās ir saistīti ar būvniecību - vienmēr kaut kas tiek būvēts vai taisīts. Piemēram, šoreiz pirms Jāņiem dārza namiņā tiek flīzēta grīda un apšūti griesti.
Jānis Jeņins: Domāju, ka varam vilkt paralēles mājas spāru svētkiem, kad tiek likts vainags mājai un Līgo svētkiem, kad vainagu liek man.
Jānis Gaross: Laikam vajadzēs tādu ieviest, jo mēnesi atpakaļ ieliku
pamatus savai mājai Mārupē, līdz Jāņiem mēģināšu tikt līdz spārēm un ceru, ka nākamos Līgo svētkus svinēšu tur. Laikam drīz varēšu teikt, ka katra vīrieša galvenos pienākumus būšu izpildījis: uztaisījis dēlu, uzbūvējis māju un
nositis čūsku.
Jānis Odziņš: Pirms vairākiem gadiem kopā ar kolēģi Jāni apbraukājām visus firmas būvobjektus, cienājām darbiniekus ar alu un sieru, tagad to dara veic darbu vadītaji. Mēs joprojām apstaigājam A/S "Silguldas Būvmeistars" teritoriju. Tas viss veiksmei un, rūpējoties, lai mūs svētkos neapdziedātu.
Foto: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants; autors: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants |
| Jānis Odziņš un Jānis Libkovskis |
Jānis Odziņš: Līgo man no senām dienām ir īpaši svētki. Pirms vairākiem gadiem mamma man izšuva baltu kreklu Talsu novada tautastērpam raksturīgos izšuvumos. Šo kreklu uzvelku tikai reizi gada uz šiem svētkiem.
Ik gadu paši gatavojam mājas sieru. Tā kā pats nodarbojos ar biškopību, tad no savu bišu savāktā medus gatavoju medusalu, kas ir īpaši gards Līgo vakarā.
Jānis Tehts: Katru gadu noteikti kurinu ugunskuru, ēdam sieru, dzeram alu, dziedam dziesmas. Lekt pār ugunskuru gan man ir mazliet bail, jo atceros kādu traģisku gadījumu no bērnības.
Jānis Rudzītis: Ja vien man ir tāda iespēja, Jāņos pusnaktī eju pirtī, pēc tam vārtāmies rīta rasā zālē, lai butu laba veselība.
Jānis Gaross: Visstīkamākā tradīcija ir ugunskura aizkurināšana jūras krastā. Tā kā agrāk visas vasaras pavadīju Garciemā, Līgo svētku svinēšana notika jūras krastā. Tagad jau tā kļuvusi par tradīciju- Jāņu naktī ugunskurs jākur pie jūras.
 |
| Jānis Ribokas |
Jānis Odziņš: Tagad pārāk maz dzied un pārāk daudz dzer! Manuprāt, ļaudīm pietrūkt tās sirsnības un svētku radīšanas prieka, kas bija agrākajos gados!
Jānis Kols: Teikšu atklāti - kopš 90. gadu sākuma neesmu piedalījies nevienās Jāņu svinībās, kuras man saglabātos atmiņā pozitīvā nozīmē. Masveida dzeršana, sastrēgumi u.t.t. manī nerada pozitīvas asociācijas.
Jānis Gaross: Jāņu svinēšana sāk aizvien vairāk komercializēties- tā pat kā Ziemassvētki. Jāņi tomēr nav uzskatāmi par ģimenes svētkiem, tāpēc pagaidām pārāk sāpīgi tas nav.
Jānis Ribokas: Atšķirībā no padomju laikiem, līgošana un tās svinēšanas iespējas ir ļoti popularizējušies. Šajos svētkos, tā pat kā Ziemassvētkos, ikvienam cilvēkam ir iespēja izbaudīt kopīgu svētku noskaņu, tikai šoreiz tuvāk pie dabas.
Jānis Rudzītis: Man nepatik, ka daudzi cilvēki Jānos vienkārši sēž un dzer. Tāpēc šoga rīkošu svinēšanu mājā, kur viss notiks tā, kā vajadzētu.
 |
| Jānis Rudzītis |
Jānis Tehts: Es ieteiktu nepiemirst šo svētku nozīmi- atcerēties, ka šī ir gada garākā diena un īsākā nakts, ka tā ir visa sliktā aizmiršana.
Jānis Odziņš: Es, pirmkārt, ieteiktu nededzināt gumijas riepas, bet gan sagatavot skaistu un krāšņu ugunskuru. Otrkārt, izrotāt māju ar meijām un ziediem. Treškārt, uzvilkt baltu kreklu un ar gaišām domām sagaidīt saulgriežus. Protams, nedrīkst aizmirst par papardes zieda meklēšanu tiem, kas vēl nav to atraduši. Taču tiem, kam jau tas ir atrasts- mīļās sarunās pavadīt šos svētkus.
Jānis Rudzītis: Es ieteiktu vairāk dziedāt un dejot, bet mazāk lietot alkoholu.
Jānis Gaross: Jāņi ir jāsvin kopā ar īstiem draugiem. Tas nevar būt pikniks, tikšanās ar biznesa partneriem vai kas tamlīdzīgs. Priekš šādiem pasākumiem ir paredzētas citas dienas. Ja mēģināsiet patīkamo apvienot ar lietderīgo nekas neizdosies.
Foto: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants; autors: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants |
| Jānis Tehts |
Jānis Odziņš: Jāsaka, ka visīpašākie šie svētki ir bijuši bērnībā. Tajā laikā bija jau novākts siens no lauka, tika izpušķota māja un cilvēki ar padarīta darba sajūtu, dziedot un dejojot skaisti svinēja Līgo.
Jānis Jeņins: Man vislabāk prātā palikuši svētki bērnība. Tad uz vecāku mājām sabrauca daudz ciemiņu, es jutos patiešām īpašs.
Jānis Tehts: Tas bija ļoti sen 50. gadu beigās. Toreiz svētkus svinēju laukos- Raunā. Tie bija īsti latviski svētki- kalna galā dedzinājām ugunskuru, no mājas uz māju staigājām līgodami.
Jānis Gaross: Neaizmirstamākie Jāņi ir bijuši studenta gados, kad neizpalika tradicionālā papardes zieda meklēšana.
Foto: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants; autors: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu figūru, mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu- jautrības un labestības gigants |
| Jānis Gaross |
Jānis Ribokas: Dāvanas īpaši gaidītas ir bijušas bērnībā, kad mazs būdams ar nepacietību gaidīju tēta ciemiņus, kuri vienmēr kaut ko atnesa arī man. Tagad lielākā dāvana man ir smaidīgi viesi, jautrība divu dienu garumā un gandarījums par izdevušos pasākumu.
Jānis Odziņš: Tradicionāla dāvana, ko saņemu šajās dienās, ir dažādas alus kausi. Tiem savā mājā esmu atvēlējis vairākus plauktus. Var teikt, ka nu jau tas ir izvērties par tādu, kā Līgo kausu kolekcionēšanu. Kādi tik kausi man nav dāvināti- koka, māla, stikla ar dažādiem zīmējumiem... Skaisti!
Jānis Gaross: Jāņos labākā dāvana ir apziņa ka draugi nav mani aizmirsuši.
Jānis Rudzītis: Parasti man svētkos dāvina ozollapu vainagus. Vainagus pēc svētkiem sakaru pirtī un nākamā gada Jāņos dedzinu. Šogad būs jādzedzina 8 pagājušā gada vainagi.
Kāds, Jūsuprāt, ir īsts Jānis?
Jānis Odziņš: Īsts Jānis esmu es!
Jānis Kols: Man tad jājautā, kāds ir īsts Andris vai Mārtiņš? Es Jāni neuztveru kā īstu latviešu zēnu ar zilām acīm, blondiem matiem, čaklu.. Manā izpratnē jebkuram latviešu vīrietim jābūt ar spēcīgu "mugurkaulu", mērķtiecīgam, kura galvenā prioritāte ir ģimene un valsts, kurā viņš dzīvo.
Jānis Jonikāns: Tā kā Latvijā katrs desmitais vīrietis ir Jānis, droši vien būs grūti runāt par kopīgām īpašībām. Protams, man gribas teikt, ka Jānis ir visgudrākais, skaistākais un labākais cilvēks.
Jānis Jeņins: Jānim noteikti ir jābūt viesmīlīgam, jo svētkos nākas uzņemt daudz viesu.
Jānis Tehts: Īsts latviešu Jānis stingri stāv ar abām kājām uz zemes.
Jānis Gaross: Īsts Jānis - latvietis ar nedaudz korpulentu firgūru,
mazliet (!!) iereibis, rokās pusizdzertu alus kausu , jautrības un labestības
gigants.
Ko Jus gribētu novēlēt svētkos latviešu tautai, būvniekiem!?
Jānis Odziņš: Lai saulgriežos uzkrātā enerģija dod spēku lieliem darbiem visa gada garumā. Tas ir novēlējums, ko latviešu tautai un saviem kolēģiem novēlu vēl simts gadus uz priekšu! Lai svētku prieks un gaišums, kas valda šajās dienās pavada mūs visu gadu!
Jānis Kols: Svētkos no visas sirds izlustēties, maksimāli saglabājot skaidru prātu!
Jānis Ribokas: Svinēt Jāņus pie dabas krūts, saglabāt nacionālo svētku identitāti arī, ieejot Eiropas Savienībā, kārtīgi atpūsties, izpriecāties un gūt daudz spēku radošai darbībāi nākamajam periodam!
Jānis Tehts: Lai priecīgi un gari svētki!
Jānis Gaross: Tautas labklājības kritērijs visos laikos ir bijuši celtniecības apjomi- jo vairāk būvējam, jo bagātāki kļūstam. Novēlu visiem kļūt bagātiem!
Linda Tunte,
www.building.lv
