Iznācis jaunais žurnāla Enerģētika&Automatizācija nummurs
Foto: Iznācis jaunais žurnāla Enerģētika&Automatizācija nummurs; autors: Iznācis jaunais žurnāla Enerģētika&Automatizācija nummursŠogad iznāks 10 zurnāla Enerģētika & Automatizācija nummuri. Līdz ar to 2003. gada 1. nummurs nācis klajā februārī. Ievērojami uzlabots izdevuma ārējais veidols, padarot to modernāku un vieglāk uztveramu. Kā vienmēr Enerģētika & Automatizācija raksta par tēmām, kuras var interesēt ikvienu, kurš saistīts ar enerģētiku, kā arī strādā dažādās citās ražošanas jomās.
Rakstā Jaunas vēsmas ēku energoefektivitātes uzlabošanā inženieris Juris Golunovs
apskata Pērnā gada beigās apstiprināto Eiropas Savienības jauno direktīvu Par ēku enerģijas patēriņa izpildījumu (energy performance). Latvijas iestāšanās ES gadījumā vairs nebūs apspriežams jautājums - ir vai nav ēku energoauditam perspektīvas Latvijā, jo, tāpat kā pārējām dalībvalstīm, ES direktīvu prasību izpilde kļūs obligāta.
Žurnāls raksta arī par optimālāko apkures siltuma avotu izvēli mājokļiem. Reizē ar dzīvojamo māju pakāpenisku atjaunošanu arvien vairāk tiek veikta apkures iekārtu rekonstrukcija. Tās mērķis ir ieekonomēt līdzekļus apkurei un paaugstināt komfortu. Jāatceras, ka energoefektīva kurtuve vai katls vieni paši nesamazinās apkures izdevumus. Tikai kombinējot kurināmā, enerģijas avotu izvēli ar pareizu visas apkures sistēmas ekspluatāciju, automātisku telpu temperatūras regulēšanu ar ēkas siltināšanu, jūs varat būtiski - gandrīz uz pusi - samazināt apkures izdevumus.
Žurnāla lasītāji varēs uzzināt arī šo to jaunu par UPS izmantošanas īpatnībām un gūs rekomendācijas, kā paildzināt to lietošanas laiku.Pirms iegādāties nepārtrauktās elektroapgādes sistēmas (UPS - Uninterruptible Power Systems), ir vērts iepazīties ar dažiem to funkcionēšanas aspektiem.
Sergejs Rodzins no Taganrogas valsts radiotehniskās universitātes apskata Bojājumu kompensācijas metodi transporta plūsmas automatizācijas sistēmās. Šis raksts varētu būt interesants jebkuram automatizācijas sistēmu speciālistam. Transporta sistēmu elektroniskajām un mehāniskajām komponentēm ir ierobežots ekspluatācijas laiks, tomēr jebkuras komponentes iziešanai no ierindas jābūt pilnībā izslēgtai, jo tā var izraisīt visai smagas sekas. Nodrošināt maksimālu bojājumpiecietību iespējams, tikai kompleksi un secīgi risinot visus ar to saistītos jautājumus sistēmas līmenī. Tas prasa projektētāju, izgatavotāju un lietotāju saskaņotu rīcību, tā kā iespējamo bojājumu raksturs, sistēmas arhitektūra, ekspluatācijas režīms un apstākļi, izdevumi un pie tiem sasniegtā bojājumpiecietība ir kritēriji, kuri iespaido galējo risinājumu. Piemēram, dzelzceļa transporta vadība izvirza ļoti stingras prasības automātikas sistēmu drošībai.
