Iznācis žurnāla Enerģētika un Automatizācija marta numurs
Žurnāla Enerģētika un Automatizācija 2003. gada numurā sniegta plaša un vispusēja informācija par jaunākajām tehniskajām iekārtām un sistēmām tādās jomās kā elektroapgāde un elektromontāža, siltumenerģētika un citas. Izsmeļoši aprakstīti dažādi ražošanas automatizācijas risinājumi.
Foto: Iznācis žurnāla Enerģētika un Automatizācija marta numurs; autors: Iznācis žurnāla Enerģētika un Automatizācija marta numursIznācis žurnāla Enerģētika un Automatizācija marta numurs
Žurnāla Enerģētika un Automatizācija 2003. gada numurā sniegta plaša un vispusēja informācija par jaunākajām tehniskajām iekārtām un sistēmām tādās jomās kā elektroapgāde un elektromontāža, siltumenerģētika un citas. Izsmeļoši aprakstīti dažādi ražošanas automatizācijas risinājumi.
Sniegta plašāka informācija arī par ārvalstu pieredzi, piemēram, rakstā par Centralizēto siltumapgādi Dānijā. Pirms dažiem desmitiem gadu - 1973. gadā Dānijā bija ļoti kritiska situācija, jo 90% no patērētajiem energoresursiem bija balstīti uz naftas produktiem un tos pilnībā importēja. 1973. gada pasaules enerģētiskās krīzes laikā OPEC valstīs paaugstinājās naftas cenas ~10 reizes. Tas bija pietiekami labs stimuls totālai siltumapgādes sistēmas modernizācijai.
Plašāku lasītāju loku ieinteresēs raksts Sašķidrinātās gāzes izmantošana apkurē. Pastāv dažādi enerģijas avoti telpu apsildīšanai. Kopš senseniem laikiem mēs sildāmies pie ugunskura, krāsns, kamīna... Bet malka ir tikai viens no iespējamiem kurināmiem. Mūsdienās apkurē izmanto arī ogles, dabasgāzi, dīzeļdegvielu, pat elektrību. Šajā rakstā tiks pievērsta uzmanība sašķidrinātās gāzes izmantošanai apkures vajadzībām, aplūkojot gan propāna-butāna maisījuma ar augstu butāna saturu, gan tīrā propāna izmantošanas priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar citiem apkures veidiem.
Šī numura intervija ir veltīta šķeldas faktoram. Koksnes resursi valstī samazinās, jo lielāko daļu šķeldas eksportē uz Skandināviju, tāpēc vietējām katlumājām tā jāpērk par augstu maksu un līdz ar to ceļas apkures tarifi - šāds ir izplatītākais viedoklis, kādu min siltuma ražotāji, runājot par koksnes iepirkšanu un izmantošanu siltumuzņēmumos. Aplūkojot šo problēmu, neiedziļinoties detaļās, tiešām redzam šādu ainu. Bet vienmēr kaut kas tiek noklusēts, līdz galam nepateikts. Lai kliedētu šaubas un rastu skaidru atbildi par šķeldas ietekmi uz valsts siltumsaimniecību, žurnāla Enerģētika un Automatizācija redakcijas pārstāvji - galvenais redaktors Andrejs VASIĻJEVS un žurnāliste Santa VIĻĶINA tikās ar SIA Kilbe prezidentu Juri ĶEVIŅU - kādreizējo lielāko kurināmās šķeldas eksportēju Latvijā.
Sadārdzinoties tradicionālajiem energoresursiem arvien vairāk tiek runāts par saules enerģijas izmantošanu, par to rakstā Saules baterijas. Saules baterijas jeb PV (photovoltaics) sākotnēji uzskatīja par samērā eksotisku tehnoloģiju, ko pielietoja galvenokārt kosmosā vai ļoti attālos apvidos. Tomēr 20. gadsimta pēdējā desmitgadē strauji pieauga šo tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas ražošanā, un ir parādījušās perspektīvas nākamo 20 gadu laikā samazināt izmaksas un panākt vēl lielāku to izplatību. Statistika rāda, ka laika posmā no 1990.-2000. gadam PV izaugsme bijusi vidēji 20% gadā, pēc 1997. gada sasniedzot pat 30%. Plānots, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Līdz 2000. gadam kopējā uzstādīto PV jauda pasaulē tika rēķināta ap 1000 MWp (iegūtās solārās enerģijas mērvienība) un šobrīd attīstītajās valstīs vairāk nekā pusmiljons mājokļos tiek izmantota PV iegūtā elektroenerģija.
