Iznācis žurnāla Enerģētika&Automatizācija kārtējais numurs

Foto: Iznācis žurnāla Enerģētika&Automatizācija kārtējais numurs; autors: Iznācis žurnāla Enerģētika&Automatizācija kārtējais numurs

Ir nācis klajā kārtējais žurnāla Enerģētika & Automatizācija numurs. Kā vienmēr žurnāls raksta par tēmām, kuras var interesēt ikvienu, kurš saistīts ar enerģētiku, kā arī strādā dažādās citās ražošanas jomās.

Daudzi mūsu žurnāli lasītāji, ar kuriem redakcijas darbinieki tiekas semināros un konferencēs, kā arī tie, kas jautā, zvanot uz E&A redakciju, ir izteikuši vēlmi noskaidrot plaši pazīstamā uzņēmuma Getliņi Eko pārdotās elektroenerģijas iepirkuma tarifu un tā noteikšanas politiku. Lai aina būtu pilnīga un korekta, tarifa noteikšanas principus lūdzām izskaidrot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atbildīgos darbiniekus un enerģētikas ekspertus. Par to tuvāk rakstā "Uzņēmuma Getliņi Eko elektroenerģijas tarifa noteikšanas politika".

Numura intervija šoreiz ar Āri ŽĪGURU. Akciju sabiedrību Rīgas siltums kopš 1997. gada vada Āris ŽĪGURS, kurš pašreiz ir arī Rīgas domes Energoekspertu konsultatīvās padomes loceklis un aktīvs tās darbinieks. Žurnāla E&A galvenais redaktors Andrejs VASIĻJEVS iztaujāja a/s Rīgas siltums vadītāju par aktuālākajām tēmām pilsētas siltumapgādē, uzdodot vairākus jautājumus Eiropas Savienības (ES) pieņemto direktīvu kontekstā, kuras mums būs jāsāk pildīt no šā gada 1. maija.

Žurnālā aprakstīta areī energosistēmas uzlabošana izmantojot vēja elektroenerģiju un decentralizēto enerģijas piegādi Vācijā. Vēja elektroenerģijas pieaugums elektroenerģijas ražošanā rada noteiktu izaicinājumu energosistēmas pārvaldei. Vēja elektroenerģijas oponenti Vācijā ir paziņojuši, ka rezerves jaudas ekspansija, kas nepieciešama vēja elektroenerģijas piemērošanai esošajai energosistēmai, būs gan problemātiska, gan dārga. Tomēr energosistēmas pārvaldes veida izmainīšana būtu nepieciešama jebkurai uz nākotni orientētai enerģijas piegādes sistēmai.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem aktuāls ir jautājims, kā samazināt siltumapgādes izmaksas? Dzīvoklis vai ģimenes māja ir galvenais cilvēka dzīves darbībai un eksistencei nepieciešamās vides nodrošinājums. Mājokļu fonda piederības struktūras izmaiņu rezultātā 76% no visas dzīvojamās rezerves ir privātīpašumā un vairs tikai 24% valsts vai pašvaldību īpašumā. Dzīvojamo māju privatizācijas process ir radījis lielu skaitu dzīvokļu īpašnieku (ap 350 000), kuriem trūkst zināšanas un iemaņas sava īpašuma un kopīpašuma apsaimniekošanā.

2001. gadā izdevumi par patērēto enerģiju Latvijas mājsaimniecību komunālajos maksājumos bija ap 60%. Un lielākā daļa no tiem ir izdevumi par apkures un karstā ūdens siltumenerģiju.