Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS decembra numurs

Foto: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS decembra numurs; autors: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS decembra numurs

Lasiet žurnāla Māja.Dzīvoklis decembra numurā!

Jaunumi būvniecības nozarē
Aktuālākās un nozīmīgākās ziņas būvniecības nozarē

Žurnāla viesis
"Bērnībā un skolas gados man patika būt līderim, un tas arī tagad liek neatpalikt no kopējās attīstības. Jau 13 gadus esmu uzņēmuma vadībā, tāpēc bijis pietiekami laika, lai izkoptu šīs īpašības (…) Uzskatu, ka tieši atbildības izjūta ir svarīgākā, lai veiksmīgi realizētu lielus un nozīmīgus projektus." Saruna ar būvuzņēmuma Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Arhitektūra
Vēsturisks nams ar mūsdienīgām ērtībām
Benjamiņu nama vēsture ir sena un, kā vēsta nosaukums, lielākoties saistās ar mediju magnātiem Benjamiņiem, bet patlaban greznajā namā ierīkota viesnīca Europa Royale Riga. Nama rekonstrukcijas un restaurācijas gaitā saglabāts maksimāli daudz vēsturisko liecību, un viesnīcas apmeklējums ir kā ekskursija iepriekšējos gadsimtos. Galvaspilsēta ir atguvusi greznu un vēsturiski interesantu celtni.

Mana pieredze
Ilgi gaidīta māja. Mājoklis, kas top gandrīz piecus gadus. Vai kaut kas neaptverams tagadējos būvniecības straujajos tempos? Nebūt nē, ja vien jums ir augstas kvalitātes prasības un patiešām liela vēlme realizēt visu, kas iecerēts. Būvuzņēmēja Rolanda Orlovska ģimenes māja patiešām tapa tik ilgi. Un tagad var droši teikt – tas bija tā vērts. Piemērots zemesgabals mājas būvniecībai tika meklēts gandrīz gadu. "Kopā ar arhitektu apskatījām vairākus variantus, bet viņš visus izbrāķēja, jo meklējām vietu, kur māja harmoniski iekļautos apkārtējā ainavā," stāsta mājas saimnieks. Līdz netālu aiz Mārupes atrasta zeme, ko ieskauj pļava un mežs. Te agrāk atradusies saimniecība, un bija saglabājušās arī vairākas ēkas – kūts, klēts un malkas šķūnis, stāsta Rolands. Kopējā zemes platība – 1,2 hektāri. Teritorijā auga arī vairāki simtgadīgi koki, kas tagad harmoniski papildina koka māju ar niedru jumtu.

Ekspertu raksti
Klasiskais būvelements – ķieģelis. Tas ir arhaiski klasisks būvelements, parasti taisnstūra paralēlskaldņa formā, no kā tiek veidotas lielas un pat gigantiskas kopas – ēkas, inženierbūves. Ķieģeļi ir mākslīgi izgatavota akmens materiāla paveids, pārsvarā taisnstūra paralēlskaldņa formas; ķieģeļi tiek izgatavoti no māliem, trepela, irdeniem slānekļiem, smilšu un kaļķu maisījuma vai citiem mi¬nerāliem, pēc veidošanas tos apdedzinot. Ķieģeļi pieder pie keramisko izstrādājumu grupas ar porainu, stipri iekrāsotu drumslu un raupju, irdenu drum¬slas lūzuma vietu (šajā materiālu grupā ietilpst arī keramiskie jumtu dakstiņi, drenu caurules, terakotas grīdas plātnes).
Keramiskie ķieģeļi ir ļoti sens un tipisks keramiskais sienu būvmateriāls, ko cilvēce izgudroja un iepazina pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts, ka keramiskais ķieģelis ir pats senākais mākslīgi izgatavotais būvmateriāls.

Startpstāvu pārsegumi un to veidi privātmājām. Ar pārsegumiem parasti saprotam horizontālus ēkas sadalījuma elementus, kas atdala stāvus un pašu augšējo ēkas stāvu no bēniņiem. Pārsegumi (izņemot velves) uz savām atbalsta vietām parasti rada tikai vertikālas darbības spiedienu, tāpēc atbalsti var būt racionāli un mazāk masīvi nekā pie velvēm, šādi pārsegumi vienkāršo arī griestu konstrukcijas.
Pārsegumi ir ideāls uguns lokalizācijas būvējums, kas, ja ir pareizi izgatavots, spēj ierobežot uguns izplatību visā ēkā, kā arī spēj nodrošināt minimālas konstrukciju deformācijas ugunsgrēka gadījumos. Katram pārsegumam atkarībā no tā novietojuma ēkā tiek izvirzītas dažādas stiprības, siltumpretestības, skaņas izolē¬jošā slāņa, noturības pret vibrācijām un atmosfēras iedarbības prasības. Visiem pārsegumiem jāno¬drošina nepieciešamā stiprība slodžu uzņemšanai.

Padomi, padomi, padomi
Atstarojošā – aktīvā siltumizolācija. Attīstoties tehnoloģijām un augot patērētāju prasībām, pakāpeniski mainījies izolācijai (termoizolācija, hidroizolācija) izmantojamo materiālu sastāvs un izskats. Latvijā joprojām iecienītākie ir pasīvās siltumizolācijas materiāli (putuplasts, minerālvate) siltumapmaiņas aizturēšanai starp iekštelpas silto un āra auksto gaisu ar slāņa biezumu – jo tas biezāks, jo vairāk nekustīga gaisa satur, kas savukārt bremzē siltumapmaiņu. Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijas valstīs ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanai veiksmīgi izmanto atstarojošo jeb aktīvo siltumizolāciju.
Atstarojošās siltumizolācijas pamatā ir pulētas alumīnija (metāla) folijas īpašība atstarot infrasarkano starojumu, tādējādi nodrošinot optimālu telpas klimatu gan ziemā, gan vasarā.
Modernie bitumena ruļļu materiāli. Ļoti daudzām privātmājām ir lēzeni jumti, un tiem bieži vien pareizākais risinājums ir bitumena ruļļu materiālu, nevis bitumena dakstiņu (šindeļu) segums. To izveide ir lētāka, nav jāizbūvē jumta konstrukcija. Ruļļveida segums nodrošina labāku hidroizolāciju, tas ir izturīgs un spēj pretoties pat ļoti bargiem laika apstākļiem: karstam un aukstam gaisam, stipram vējam, nokrišņiem. Mūsdienās pasaulē izmanto pārsvarā modificētās bitumena membrānas jeb ruļļu materiālus. Ražošanas procesā bitumenam pievieno divu veidu modifikatorus – APP (ataktiskais polipropilēns) un SBS (stirol-butadien-stirol). Tie uzlabo materiālā jau esošā bitumena īpašības.
Elektriskie apkures katli. Elektriskie apkures katli ir nopietnas apkures ierīces ar savām priekšrocībām un arī trūkumiem, no kuriem lielākais ir salīdzinoši augstas apkures izmaksas. Tieši tās ir viens no galvenajiem argumentiem, kas elektriskos apkures katlus ierindo ne pārāk populāro centrālapkures iekārtu kategorijā, kaut gan ir daudz situāciju, kad elektriskais katls kalpo kā ideāls pamata vai papildu apkures iekārtas risinājums. Elektriskie apkures katli objektīvi uzskatāmi par uzstādīšanas ziņā vienkāršāko un no ekspluatācijas viedokļa ērtāko mājokļa apkures risinājumu. Atliek izvēlēties apkures katlu un nodrošināt tam nepieciešamo elektroenerģiju, un nav jālauza galva par kurināmā sagādi un uzglabāšanu, kas ir aktuāla, piemēram, centrālapkures katliem ar cieto vai šķidro kurināmo.
Celtniecības poliuretāna putas un to lietojums. Celtniecības putas šķiet pat nedaudz maģisks materiāls – viegla un gaisīga masa īsā laikā pārtop stingrā, grūti notīrāmā un spēcīgā materiālā, kas nu jau kļuvis teju neaizstājams dažādos celtniecības darbos. Montāžas jeb celtniecības putas ir efektīvs līdzeklis spraugu un caurumu aizpildīšanai un hermetizācijai (arī siltumizolācijai), logu un durvju rāmju uzstādīšanai, ūdens, gāzes un elektrības vadu fiksācijai, ūdensvadu un boileru izolācijai, sienas paneļu un dakstiņu montāžai. Putas ļoti labi līp pie visiem celtniecībā izmantojamiem materiāliem, izņemot polietilēnu. Lai arī speciālistiem materiāls šķiet zināms un vienkāršs, tomēr vērojumi liecina, ka nereti objektos putas tiek lietotas nepareizi, ne tā, kā to paredzējis ražotājs. Pareizs putu lietojums atkarīgs arī no atbilstīgākā celtniecības putu veida izvēles, vēlāk – pareizas izmantošanas un apstrādes.
Zaļie jumti. Dzīvojot pilsētā, kur apkārt traucas transportlīdzekļi, ideja par savu dārziņu šķiet nerealizējams sapnis. Tomēr pastāv iespēja kaut daļēji to piepildīt. Zaļais jumts ir patīkamā un lietderīgā apvienojums, ko varam dēvēt arī par dārzu uz jumta. Šāds visai īpatnējs un reizē oriģināls jumta seguma risinājums Latvijā kļūst arvien populārāks. Zaļos jumtus jeb jumta dārzus var pieskaitīt pie ekoloģisko jumtu grupas. Šāds jumts Latvijā pagaidām vēl nav tik izplatīts kā citviet pasaulē, piemēram, Skandināvijā vai Japānā. Tam ir vairāki iemesli, tomēr noteicošais ir tas, ka mūsu valstī tirgus situācija liek domāt vairāk par cenu, nevis ekoloģiju, un atšķirībā no daudzām citām attīstītajām valstīm Latvijā vēl pastāv pietiekami daudz neskartas zaļās vides.
Koka statņu – karkasa ēkas. Ātrs un nepārtraukts būvniecības cikls, būvdarbu neatkarība no sezonas, vieglas konstrukcijas, kā arī salīdzinoši lētākas izmaksas – šie ir galvenie argumenti, kas runā par labu nesošo koka konstrukciju (koka karkasa) ēku izvēlei. Protams, koka ēkām ir arī savi nosacīti trūkumi – piemēram, mazāka konstrukciju mitrumizturība, siltuminerce, arī zemāka skaņas izolācijas pakāpe, bet no tiem visiem var izvairīties, lielāku uzmanību pievēršot būvkonstrukciju pareizai tehnoloģijai un piemērotu materiālu izvēlei.
Ierīces mikroklimata nodrošināšanai būvobjektā. Pēdējā laikā būvnieki arvien mazāk ievēro gadalaiku un laika apstākļu noteiktos ierobežojumus, un nu jau ir pat grūti novilkt robežas, kad sākas un kad beidzas būvniecības sezona. Būvēts tiek gan vasaras karstumā, gan ziemas salā. Viens no iemesliem, kā tas iespējams, ir dažādas ierīces, kas palīdz nodrošināt atbilstīgu mikroklimatu būvobjektā.
Daudziem materiāliem to iestrādes un žūšanas procesā ir svarīgi specifiski mikroklimata nosacījumi: gaisa temperatūra, noteikts mitruma daudzums. Šeit palīdz vairākas iekārtas, ko iespējams gan iegādāties, gan uz nepieciešamo laiku paņemt nomā. Biežāk izmantojamās ierīces mikroklimata nodrošināšanai ir dažādi sildītāji, kondicionētāji, mitruma separatori.
Ar ko tīrīsim sniegu? Ziemas sezonā ikviena mājas saimnieka pienākumos ietilpst sniega tīrīšana, tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotāko aprīkojumu šāda darba veikšanai.
Lai ietaupītu laiku un darbu padarītu vieglāku un ērtāku, mūsdienās iespējams iegādāties arī dažādas sniega tīrīšanas ierīces. Pastāv vairāku veidu sniega tīrīšanas piederumi. Sniegu var tīrīt ar sniegalāpstu, liekšķeri, sniegapūtēju vai arī aprīkojumu, ko iespējams pievienot dārza traktoram vai raiderim, piemēram, sniega tīrīšanai paredzētu lāpstu, slotu vai sniegapūtēju.
Ielu kaisīšanas līdzekļi ziemā. Tuvojoties ziemai, tiklīdz sāk snigt sniegs vai veidojas pirmais apledojums, aktuāls kļūst jautājums par ielu, trotuāru un celiņu tīrīšanu un kaisīšanu ar kādu no pretslīdes materiāliem. Ziemas sezonā visizplatītākie pretslīdes materiāli ir sāls, mitrais sāls, smilšu un sāls maisījums un smiltis; katram no šiem līdzekļiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Tīrs dzeramais ūdens mājās vai darbavietā. Lai uzturētu dzīvību, ārsti iesaka cilvēkam katru dienu izdzert 1–2,5 litrus ūdens, neskaitot to, ko viņš uzņem ar ēdienu. Cilvēkiem, kas ietur diētu, nepieciešams krietni lielāks ūdens patēriņš. Runājot par dzeramo ūdeni, nereti tiek aizmirsts vārds "tīrs", jo – cik veselībai ir kaitīgi ūdens trūkums organismā, tik – arī netīrs ūdens. Tīru ūdeni varam pasmelt no avota, iegādāties veikalos dažādu tilpumu fasējumā, kā arī kļūt par ūdenspiegādātāju klientu, saņemot dzeramo ūdeni mājās vai darbavietā. Latvijā dzeramo ūdeni gan birojiem, gan individuālajiem klientiem piegādā vairākas firmas.

Speciālisti konsultē
Profesionāls mājokļa novērtējums pirms tā iegādes. Cik gan bieži dzirdētas sūdzības no dzīvokļu un māju saimniekiem, ka sākotnējās apskates un vēlāk arī pirkšanas brīdī īpašums šķitis daudz labākā stāvoklī. Negaidīti nepatīkami pārsteigumi un pēkšņas negatīvas pārmaiņas var rasties ne tikai pēc vecāku, bet arī jaunu mājokļu iegādes. Tāpēc, ja nolemts iegādāties mājokli, svarīgi zināt standarta kritērijus un speciālistu profesionālos knifus, pēc kuriem iespējams izvērtēt mājokļa patieso stāvokli, pirms tas vēl nonācis jūsu īpašumā.

Interjers un dizains
Īpašs dekors īpašam interjeram. Staigājot pa Dabas muzeju un vērojot izbāztos dzīvniekus, nevilšus rodas jautājums – kā zvēru izbāžņi spēj izskatīties tik dzīvi? Muzeja taksidermijas speciālists Voldemārs Rēders atklāj, ka taksidermists ir profesija, kas jāmācās visu mūžu un profesionalitāte iegūstama ar gadiem. Nereti šādi dzīvīgi nedzīvie zvēri rotā kaislīgu mednieku mājokļus, tie ir kā īpašs interjera elements dzīvojamajās telpās, priekšnamos vai speciāli izveidotās galerijās.
Vārds "taksidermija" ir cēlies no grieķu valodas – taxis ("kārtība") + derma ("āda"). Latvijā taksidermija kļūst arvien populārāka un tās attīstība – straujāka -, jo pieaug cilvēku materiālā labklājība, līdz ar to viņi var vairāk naudas tērēt savam hobijam.
Pītie izstrādājumi – dabīgi, mājīgi un eleganti. Pītās mēbeles un dažādi citi pītie izstrādājumi ikvienā mājoklī rada īpašu, neatkārtojamu gaisotni, padarot to daudz tīkamāku un omulīgāku. Pinumu klāsts ir ļoti plašs – sākot no mazuļu grabulīšiem, somām, groziņiem, dažādu izmēru dekoratīviem un praktiskiem traukiem un trauciņiem, beidzot ar lielām tīnēm, galdiem, krēsliem, šūpuļkrēsliem un pat dīvāniem. Ko tik vien sirds kāro!
Mūsdienās cilvēki labprāt mājokļus iekārto ar dažādu veidu pinumiem; tie ir pietiekami ekskluzīvi un unikāli, reizē arī viegli kopjami un, ja vien ir kvalitatīvi izgatavoti un pareizi uzturēti, kalpo ilgi un uzticami.
Garderobe mājoklī. Garderobes zona ir ļoti svarīga funkcionāla vieta mājoklī. To plānojot un iekārtojot, jāapzinās, cik cilvēku to ikdienā lietos un kas tajā tiks uzglabāts – tikai apģērbs vai arī saimniecības lietas. Garderobe ir atsevišķa telpa, racionāli to iekārtojot, var iegūt platību, kur ērti uzglabāt apģērbu visai ģimenei. Garderobes telpu var izveidot, ja to atļauj mājokļa platība, jo tai jābūt ērtai un pārskatāmai. Tā ir atsevišķi norobežota telpa, kur ērti uzglabāt gan apģērbu, gan apavus. Un tieši no plānotā apģērba un citu priekšmetu daudzuma ierasti tiek izraudzītas arī atbilstīgākās garderobes skapja sistēmas.
Mihails Tonets – apvērsums mēbeļu ražošanā. Būs grūti sastapt cilvēku, kas nekad nebūtu redzējis vai dzirdējis par Toneta krēsliem vai Vīnes šūpuļkrēslu – pat ja nav zinājis, ka tieši tā tiek dēvēts vecais sagrabējušais krēsls, kas joprojām uzticami kalpo vecvecāku lauku mājās vai pussalūzis krāj putekļus mājas bēniņos. Taisnības labad gan jāsaka, ka šie krēsli savu vērtību ir atguvuši un bieži manīti restaurēti mūsdienu interjeros. Ņemot vērā, ka šie krēsli guva ārkārtīgu popularitāti un pieprasījumu visā pasaulē, ļoti iespējams, ka jūsu īpašumā neatrodas oriģinālais - Toneta rūpnīcā darinātais - krēsls, taču pamatā noteikti ir tā dizains un tehnoloģija. Tā notiek ar jebkuru unikālu lietu. Īsti šedevri acumirklī tiek kopēti, tiražēti, pārveidoti, tomēr pamatvērtību vienalga nevar noslēpt – tas ir un paliek Toneta krēsls, kas ir visa sākums.
Piemājas dārzs
Dodamies pēc Ziemassvētku eglītes
Gandrīz droši, ka bez savas Ziemassvētku eglītes nepaliks neviens, un ir daudz iespēju, kā pie tās tikt. Savu eglīti var meklēt gan valsts mežos, gan privātajās egļu audzēs, gan egļu tirdzniecības vietās. Jau piecus gadus a/s Latvijas valsts meži (LVM) devusi atļauju Ziemassvētkos katram valsts iedzīvotājam nocirst vienu eglīti valsts mežos, par to nemaksājot. Lai arī Rīgas un citu pilsētu iedzīvotājiem svētku eglīti izdevīgāk pirkt pilsētā no tirgotājiem, nevis doties to meklēt atļautās vietās ārpus pilsētas, tomēr šī privilēģija dod iespēju uzturēt spēkā tradīciju, kad ģimenes dodas pēc savas eglītes uz mežu. Eiropas Savienības kontekstā šī iniciatīva būtu uzskatāma par unikālu, jo nevienā citā valstī šādas atļaujas nav.