Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS jūnija numurs ar ekskluzīvu pielikumu VANNAS ISTABA
Foto: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS jūnija numurs ar ekskluzīvu pielikumu VANNAS ISTABA; autors: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS jūnija numurs ar ekskluzīvu pielikumu VANNAS ISTABALasiet būvniecības žurnāla "Māja. Dzīvoklis" jūnija numurā!
Jaunumi būvniecības nozarē
Aktuālākās un nozīmīgākās ziņas būvniecības nozarē
Žurnāla viesis
"Labam vadītājam tāpat kā futbolistam jāpārredz viss spēles laukums." Intervija ar SIA Rockwool vadītāju Māri Želvi
Mana pieredze
Divu cilvēku sapnis par savu miera saliņu ir piepildījies. Dzīvoklītis klusajā centrā piedzīvojis krasas pārmaiņas. Bet viss sākās tā...
Ekspertu viedoklis
Arbolītbetona sīkbloki ēku ārsienām. Koksnes sasmalcināšana skaidās, šķeldā, koksnes miltos un plātņu, kā arī citas konfigurācijas izstrādājumu veidošana, šīs skaidas blīvējot kopā ar saistvielām, ir viens no efektīvākajiem nekvalitatīvās koksnes izmantošanas paņēmieniem. Šādā veidā tiek lietderīgi izmantoti mazu izmēru apaļkoki, kurus iegūst mežu kopšanas cirtēs, rupjākie zari, arī koksnes apstrādes rūpnieciskie atlikumi (nomaļi). Metode ir pasaulē zināma jau no seniem laikiem. Tādā veidā iegūst arī kokbetonu.
Konstrukciju pamatnes stiprināšana ar grunts cementēšanas metodi. Irdenu būvmateriālu pamatņu un grunšu piesātināšanas metodes ar dažādiem cementējošiem sastāviem būvinženieriem ir zināmas jau kopš 1949. gada, kad Eiropā parādījās zinātnisku pētījumu apraksti par grunts silikatizāciju. Šo metožu būtība bija tā, ka mākslīgā ceļā ar fizikāli ķīmiskām metodēm tika pārveidota grunts vai kāda cita irdena vai poraina materi¬āla būvīpašības. Galvenais šādu tehnoloģisko operāciju mērķis ir paaugstināt pamatnes stiprību vai saistīgumu un nodrošināt paaugstinātu ūdensnecaurlaidību.
Fibrolīts kā apdares un skaņu slāpējošs materiāls. Koksne ar savu daudzfunkcionālo klātbūtni telpas interjerā vienmēr nomierina cilvēka prātu, dzēš agresīvas izpausmes un stabilizē harmoniju, to ievēroja jau senatnē, tāpēc koks kā sienu un griestu pārklājuma materiāls tiek augsti vērtēts visā pasaulē. Šo pašu iemeslu dēļ fibrolīta griestu un sienu vai mansarda slīpo virsmu var izmantot jebkuras funkcionālas nozīmes telpās.
Elektroenerģija un mazās hidroelektrostacijas. Milzīgi spēkstaciju elektroģeneratori saražo gandrīz visu pasaules elektrisko enerģiju, lielākais daudzums šādu spēkstaciju sadedzina akmeņogles, naftu vai dabisko gāzi (fosilās degvielas, pilnībā sadedzinātas, ražo tvaiku, kas palīdz iegūt ap 64% no visas pasaules elektroenerģijas), lai darbinātu ģeneratorus. Vēl spēkstacijas izmanto kodolenerģiju (16%) vai krītoša ūdens spēku, kā rezultātā tiek saražoti 20% no visas elektroenerģijas.
Padomi, padomi, padomi
Mūra sienu valdzinājums – ķieģeļflīzes. Mūra sienām no laukakmeņiem vai eleganti nosūbējušiem un tikpat eleganti mazliet apdrupušiem seniem māla ķieģeļiem vienmēr piemitis tāds īpašs šarms, ko rada konstrukcijas pamatīgums kombinācijā ar senatnes piegaršu. Protams, būvējot jaunu māju, diezin vai kāds izvēlēsies to celt no granīta, dolomīta un pat ne no veciem ķieģeļiem, kas jau ir pietiekami rets, arī dārgs un ekskluzīvs mūra materiāls. Šādās situācijās kā lieliska alternatīva noderēs visu šo materiālu imitācija – dekoratīvās apdares ķieģeļflīzes.
Jumta nesošās konstrukcijas. Drošas un stabilas jumta konstrukcijas izbūve ir viens no svarīgākajiem posmiem mājas būvniecības procesā. Jumts ir tā mājas daļa, kas uzņem lielāko daļu atmosfēras un nokrišņu iedarbības un iztur sniega un vēja slodzes. No pareizi veidotas jumta konstrukcijas daudzējādā ziņā būs atkarīgs gan pašas mājas kalpošanas laiks, gan tās ekspluatācijas kvalitāte.
Jumta konstrukciju siltināšana. Vispārzināma ir fizikas patiesība, ka siltais gaiss ir vieglāks par auksto un vienmēr ceļas augšup. Pamatojoties uz to, ir aprēķināts un pierādīts, ka vislielākie siltuma zudumi dzīvojamajās mājās ir saistīti tieši ar nesiltinātām vai slikti siltinātām jumta konstrukcijām, kas siltajam gaisam brīvi ļauj izplūst no telpām atmosfērā, vienlaikus ievērojami sadārdzinot jau tā gana lielos izdevumus par apkuri. Tāpēc, siltinot māju, liela vērība jāvelta tieši jumta nosiltināšanai.
Azbestcementa jumta seguma nomaiņa. Azbestcementa viļņotās jumta loksnes (tautā sauktas arī par šīferi) joprojām ir viens no izplatītākajiem jumta segumiem Latvijā, ar ko noklāts tūkstošiem māju jumtu. Lai arī daudzi no šiem pat pirms vairākiem gadu desmitiem ieklātajiem jumtiem joprojām nevainojami pilda savu funkciju, agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad tos vajadzēs aizstāt ar jaunu jumta segumu.
Saules sargsuns – markīzes un žalūzijas. Tuvojoties vasaras svelmei, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā savu mājokli pasargāt no karstajiem saules stariem un radīt patīkamu mikroklimatu telpās. Vislabāk māju un dzīvokli no sakaršanas pasargās markīzes un āra žalūzijas. Logu noēnošanai izmanto markīzes, tās arī kalpo kā dekoratīvs fasādes elements. Markīzes uzstāda pavasarī, bet rudenī tās var gan noņemt, gan atstāt, vienīgi obligāts nosacījums pirms ieziemošanas – tās rūpīgi izžāvēt.
Mēbeļu apdares materiāli amatieriem. Paša rokām gatavotas vai restaurētas mēbeles sniedz ne ar ko nesalīdzināmu gandarījumu, ne velti mēbeļu izgatavošana un atjaunošana ir daudzu rietumvalstu pārtikušo pilsoņu iemīļots vaļasprieks. Taču kā mēbeli vislabāk izdaiļot un aizsargāt? Veikalos pieejams plašs mēbeļu apdares materiālu klāsts (lakas, beices, eļļas, vaski), bet izvēle atkarīga no daudziem apstākļiem.
Koka bruģis – silts ceļš uz mājām. Koka lietojuma iespējas, šķiet, ir bezgalīgas, tādēļ tas vienmēr ir moderns – gan mājā, gan dārzā. Ne velti aizvien aktuālāks kļūst arī koka bruģis – silts un dabīgs ceļa materiāls.
Alternatīvā apkure – siltumsūkņi. Siltumenerģija ir iegūstama ne tikai viena vai cita kurināmā sadedzināšanas procesā; tā slēpjas tepat mums līdzās – augsnes virskārtā (un arī dziļākos zemes slāņos), arī tuvējā ūdenskrātuvē un pat gaisā. Siltumenerģijas daudzums apkārtējā vidē ir pietiekams, lai, prasmīgi to apstrādājot un koncentrējot, varētu nodrošināt pilnvērtīgu un komfortablu telpu apkuri visbargākajā salā, vienlaikus nenodarot kaitējumu videi. Šādu iespēju nodrošinās tāda apsildes iekārta kā siltumsūknis.
Kam jāmaksā par energoauditu? Ne vienmēr mājas iemītniekiem un īpašniekiem ir pietiekami daudz līdzekļu apjomīgu darbu veikšanai, kas varētu sekot pēc energoaudita, un tieši tas viņus attur no izpētes veikšanas. Taču iespējami vairāki ēkas renovēšanas finansējuma piesaistīšanas veidi.
Sporta grīdu izbūve. Divi galvenie parametri, kas raksturo labu sporta grīdu, ir noteiktas pakāpes amortizācija un nodilumizturība. Teorētiski standarta sporta grīdas uzbūve nav ļoti komplicēta, taču tās ierīkošanai nepieciešami īpaši aprēķini, augsta darbu precizitāte, kā arī speciāli tieši sporta grīdām sagatavoti elementi – gan pamatnes konstrukcijas, gan virsmas segumi.
Sienu un griestu līdzināšana. Remontējot māju vai dzīvokli, nereti kā viens no lielākajiem darbiem ir iekšsienu un griestu izlīdzināšana, kas ir aktuāla gan vecākām, gan bieži arī jaunākām mājām. Nelīdzenas un ģeometriski neprecīzas sienas raksturīgas arī daudziem padomju laika lielpaneļu ēkās esošajiem mitekļiem.
Speciālisti konsultē
Privātmāju un zemes cenas patlaban un nākotnē. Sava māja, sava zeme – šis sapnis ir tuvs tik daudziem. Bet par kādu cenu to iespējams iegūt? Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir aktīvs, un cenas tajā aug. Izmaiņas nosaka daudzi faktori.
Jauns publisko iepirkumu likums – plašākas iespējas būvniekiem. Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir būtiska būvniecības sfēra, tāpēc svarīgi, lai normatīvie akti, kas to regulē, būtu taisnīgi, precīzi un visaptveroši. Vai jaunais Publisko iepirkumu likums nodrošinās veiksmīgu valsts vai pašvaldības un būvnieku sadarbību?
Rīkstnieks jeb āderu meklētājs. Ja māja uzcelta virs ūdens āderes, tad lopus mocīs kašķi, sienas ātri satrupēs, un iemītnieki slimos – vēsta paruna. Simtiem gadu latvieši dzīvojuši, ieklausoties dabas balsī un ievērojot tās zīmes. Priekšstati par āderēm un to ietekmi uz visu dzīvo ir daļa no latviešu tautas dzīvesziņas. Cik aktuālas tās ir mūsdienu mājās?
Meža īpašnieku pienākumi un tiesības. Meža īpašnieku tiesības un pienākumus Latvijā reglamentē vairāki normatīvie akti, izvirzot dažādus meža apsaimniekošanas ierobežojumus saistībā ar dabas aizsardzības prasībām, ciršanas nosacījumiem, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu, medībām u. tml. Kopumā pastāv ap 30 ar mežsaimniecību saistītu normatīvo aktu, un, pēc pašu meža īpašnieku ieskata, tā ir viena no ierobežotākajām sfērām valstī – lai īpašnieks kaut ko varētu sākt savā mežā darīt, vairumā gadījumu vajadzīgas daudzas un dažādas atļaujas.
Jūsu iedvesmai – interjers un dizains
Klasicisms. Klasicisms sākotnēji radās Itālijā, taču iespaidoja arī Angliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Krieviju un daudzas citas valstis, katrā no kurām tas veidojās savdabīgi, savīdamies ar vietējās kultūras īpatnībām. Klasicisms aizsākās kā spēcīga atbilde uz iepriekš valdījušā rokoko stila sludināto vieglprātību un sentimentalitāti.
pieMājas dārzs
Kaut kas minimālisma garā: ziedoši krūmi. Mūsdienās, kad cilvēku vajadzības un intereses nemitīgi palielina dabas noslogotību, ir svarīgi, lai cilvēka un dabas simbioze ir radoša. Cilvēka darbībai jābūt vērstai uz dabas praktisko un estētisko funkciju saglabāšanu. Dārzs ir viens no pozitīvas dabas pārvaldīšanas piemēriem. Jau kopš cilvēces sākotnes dārzs simbolizē Visumu un ir cilvēka mikrokosms. Tas, tāpat kā māja, ļauj spriest par tā īpašnieka pasaules uzskatu, attieksmi pret dzīvi, gaumi, rakstura iezīmēm. Urbanizācijas procesā samazinoties neapbūvētajām zemes platībām, ir būtiski izmantot katru zemes pleķīti, lai saglabātu zaļo zonu.
Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Foto: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS jūnija numurs ar ekskluzīvu pielikumu VANNAS ISTABA; autors: Iznācis žurnāla MĀJA.DZĪVOKLIS jūnija numurs ar ekskluzīvu pielikumu VANNAS ISTABA