Izskata IZM un "Ķeizarmeža" strīdu par Saulesdārza nomas parādu
Kā ziņots, tiesā tiek lūgts arī lauzt nomas līgumu un nekustamā īpašuma līgumu, kā arī dzēst vairākus zemesgrāmatas ierakstus, ar kuriem nostiprinātas "Ķeizarmeža" īpašuma tiesības.
Rīgas apgabaltiesa šodien izskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasību pret SIA "Ķeizarmežs" par Saulesdārza nomas parāda piedziņu.
Kā ziņots, tiesā tiek lūgts arī lauzt nomas līgumu un nekustamā īpašuma līgumu, kā arī dzēst vairākus zemesgrāmatas ierakstus, ar kuriem nostiprinātas "Ķeizarmeža" īpašuma tiesības. Ministrija lūdz dzēst arī ierakstu zemesgrāmatā par futbola laukumu Ezermalas ielā 24/26, kas ticis ieķīlāts AS "Parex banka".
Ministrijas prasības iesniegšanas brīdī summa, kuru lūgts piedzīt no "Ķeizarmeža", bija Ls 89 296, no tiem zemes nomas parāds - Ls 64 845, nekustamā īpašuma nomas parāds - Ls 21 471, īpašuma nodokļa parāds - Ls 2979.
"Ķeizarmeža" parāds ministrijai pagājušā gada 1.decembrī bija Ls 171 213: nomas maksas parāds - Ls 94 837, nekustamā īpašuma nodoklis - Ls 1290, soda procenti - Ls 70 836 un likumiskie procenti - Ls 4250.
Šā gada februārī "Ķeizarmežs" apgabaltiesā iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt no ministrijas Saulesdārzā veiktos ieguldījumus Ls 668 772 apmērā.
IZM un "Ķeizarmežs" Saulesdārza konsultatīvās padomes sēdē 2003.gada 8.oktobrī vienojās, ka 1.decembrī jābūt parakstītam jaunam līgumam par šīs teritorijas nomu. IZM un "Ķeizarmežam" bija jāsaskaņo arī izmaiņas nomas līgumā, taču šādu saskaņojumu strīdniekiem neizdevās panākt.
Līdz ar to bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) 2.decembrī paziņoja, ka nepanāktās vienošanās dēļ strīds tiks risināts tiesā un ministrija prasīs lauzt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza nomu.
Sarunas starp ministriju un Saulesdārza apsaimniekotāju risinājās gandrīz gadu, taču neizdevās vienoties par jaunu nomas līgumu. Viens no iemesliem, kādēļ vienošanās netika panākta, bija "Ķeizarmeža" nostāja - firmu neapmierināja līguma punkts, kurā noteikts, ka objekts paliek valsts īpašumā.
Savukārt ministrija uzstāja, ka Saulesdārza teritorija nav privatizējama un arī visiem tās objektiem tajā jāpaliek valsts īpašumā. Ministrija iepriekš nepieļāva iespēju, ka Ķīšezera krasts varētu tikt apbūvēts.
Tā kā līgums netika parakstīts un nomas maksas parāds netika maksāts, ministrija šā gada vasarā vērsās tiesā ar lūgumu parādu piedzīt.
Kā ziņots, tiesā tiek lūgts arī lauzt nomas līgumu un nekustamā īpašuma līgumu, kā arī dzēst vairākus zemesgrāmatas ierakstus, ar kuriem nostiprinātas "Ķeizarmeža" īpašuma tiesības. Ministrija lūdz dzēst arī ierakstu zemesgrāmatā par futbola laukumu Ezermalas ielā 24/26, kas ticis ieķīlāts AS "Parex banka".
Ministrijas prasības iesniegšanas brīdī summa, kuru lūgts piedzīt no "Ķeizarmeža", bija Ls 89 296, no tiem zemes nomas parāds - Ls 64 845, nekustamā īpašuma nomas parāds - Ls 21 471, īpašuma nodokļa parāds - Ls 2979.
"Ķeizarmeža" parāds ministrijai pagājušā gada 1.decembrī bija Ls 171 213: nomas maksas parāds - Ls 94 837, nekustamā īpašuma nodoklis - Ls 1290, soda procenti - Ls 70 836 un likumiskie procenti - Ls 4250.
Šā gada februārī "Ķeizarmežs" apgabaltiesā iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt no ministrijas Saulesdārzā veiktos ieguldījumus Ls 668 772 apmērā.
IZM un "Ķeizarmežs" Saulesdārza konsultatīvās padomes sēdē 2003.gada 8.oktobrī vienojās, ka 1.decembrī jābūt parakstītam jaunam līgumam par šīs teritorijas nomu. IZM un "Ķeizarmežam" bija jāsaskaņo arī izmaiņas nomas līgumā, taču šādu saskaņojumu strīdniekiem neizdevās panākt.
Līdz ar to bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) 2.decembrī paziņoja, ka nepanāktās vienošanās dēļ strīds tiks risināts tiesā un ministrija prasīs lauzt līgumu ar "Ķeizarmežu" par Saulesdārza nomu.
Sarunas starp ministriju un Saulesdārza apsaimniekotāju risinājās gandrīz gadu, taču neizdevās vienoties par jaunu nomas līgumu. Viens no iemesliem, kādēļ vienošanās netika panākta, bija "Ķeizarmeža" nostāja - firmu neapmierināja līguma punkts, kurā noteikts, ka objekts paliek valsts īpašumā.
Savukārt ministrija uzstāja, ka Saulesdārza teritorija nav privatizējama un arī visiem tās objektiem tajā jāpaliek valsts īpašumā. Ministrija iepriekš nepieļāva iespēju, ka Ķīšezera krasts varētu tikt apbūvēts.
Tā kā līgums netika parakstīts un nomas maksas parāds netika maksāts, ministrija šā gada vasarā vērsās tiesā ar lūgumu parādu piedzīt.