Izskatīs "Arhitektonikas" un Ārlietu ministrijas strīdu par vēstniecības ēkas izbūvi Kopenhāgenā
Rīgas apgabaltiesa piektdien, 30.maijā, nozīmējusi izskatīšanai SIA "Arhitektonika" prasību pret Ārlietu ministriju (ĀM) par Ls 47 434 autortiesību kompensācijas un zaudējumu piedziņu, kas saistīta ar Latvijas vēstniecības ēkas būvi Kopenhāgenā.
Rīgas apgabaltiesa piektdien, 30.maijā, nozīmējusi izskatīšanai SIA "Arhitektonika" prasību pret Ārlietu ministriju (ĀM) par Ls 47 434 autortiesību kompensācijas un zaudējumu piedziņu, kas saistīta ar Latvijas vēstniecības ēkas būvi Kopenhāgenā.
Šā gada aprīlī "Arhitektonika" piekrita ĀM piedāvājumam risināt sarunas par izlīguma slēgšanu, lai izbeigtu tiesvedību šajā strīdā. Kā aģentūrai LETA sacīja ĀM advokāte Ineta Krodere-Imša, piektdien, 23.maijā, izlīgums vēl nebija parakstīts.
ĀM gan prasību neatzīst, taču vēlas atrisināt strīdu ārpus tiesas.
"Arhitektonikas" advokāts Mārcis Krūmiņš tiesai iepriekš skaidroja, ka prasītājs esot ar mieru slēgt izlīgumu.
Rīgas apgabaltiesa iepriekš noteica: ja strīdnieki nespēs vienoties, nākamajā tiesas sēdē tiks lemts par ekspertīzes nozīmēšanu šajā strīdā par Latvijas vēstniecības ēku Kopenhāgenā.
"Arhitektonika" savulaik izstrādāja Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, bet ministrija, pēc biroja domām, tajā veikusi būtiskas izmaiņas. Tās nav bijušas saskaņotas ar arhitektu, tādēļ ievērojami mainījušas arhitektonisko risinājumu.
Būvfirma mainījusi fasādes materiālu izmantojumu, jumta dzegas, logu dizainu, kā arī ēkas iekšienes arhitektonisko risinājumu. Atšķirīgs no projekta ir centrālo kāpņu dizains, kā arī mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. Par šīm izmaiņām bija nepieciešams laikus panākt abpusēju vienošanos, taču tas neesot izdarīts.
Pārrunas ar ĀM sarakstes ceļā ilgušas gadu, bijuši piedāvājumi tikties un šo jautājumu risināt klātienē, bet ministrija tam nerada iespēju, norāda "Arhitektonika".
Savukārt ĀM iesniegto prasību uzskata par nepamatotu, jo līgums ar "Arhitektoniku" lauzts 2001.gada februārī un par izstrādāto vēstniecības jaunbūves projektu birojs jau saņēmis 13 000 latu.
ĀM "Arhitektonikas" prasībā ir iesniegusi pretprasību, kurā lūdz no "Arhitektonikas" piedzīt zaudējumus, kas ĀM esot nodarīti firmas pieļauto projekta kļūdu un defektu dēļ. Pretprasības summa ir Ls 25 300.
Sākotnēji izstrādātajā projektā veiktās izmaiņas ĀM atzīst, norādot, ka tās bijušas nepieciešamas. Uzbūvēto ēku novērtējusi arī Valsts būvinspekcija, kas atzinusi, ka ēka ir uzcelta kvalitatīvi un atbilstoši projektam.
Latvijas vēstniecības Dānijā vajadzībām 1993.gadā tika nopirkta ēka Kopenhāgenā, kuras platība bija 410 kvadrātmetri, no tiem 140 kvadrātmetri - puspagraba stāva telpas. 2000.gada maijā valdība akceptēja ĀM ierosinājumu par administratīvās piebūves celtniecību vēstniecības ēkai.
Jaunā un vecā vēstniecības ēka tika apvienota vienā kompleksā ar stikla koridoru, kura vidū izveidotas kāpnes. Jaunās ēkas kopējā platība ir 320 kvadrātmetri. Ēkā ir gan pieņemšanas telpas, gan vēstnieka kabinets un viesu dzīvoklis, gan arī darba telpas citiem vēstniecības darbiniekiem. Ēka tika pabeigta 2001.gada rudenī.
Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA
Šā gada aprīlī "Arhitektonika" piekrita ĀM piedāvājumam risināt sarunas par izlīguma slēgšanu, lai izbeigtu tiesvedību šajā strīdā. Kā aģentūrai LETA sacīja ĀM advokāte Ineta Krodere-Imša, piektdien, 23.maijā, izlīgums vēl nebija parakstīts.
ĀM gan prasību neatzīst, taču vēlas atrisināt strīdu ārpus tiesas.
"Arhitektonikas" advokāts Mārcis Krūmiņš tiesai iepriekš skaidroja, ka prasītājs esot ar mieru slēgt izlīgumu.
Rīgas apgabaltiesa iepriekš noteica: ja strīdnieki nespēs vienoties, nākamajā tiesas sēdē tiks lemts par ekspertīzes nozīmēšanu šajā strīdā par Latvijas vēstniecības ēku Kopenhāgenā.
"Arhitektonika" savulaik izstrādāja Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, bet ministrija, pēc biroja domām, tajā veikusi būtiskas izmaiņas. Tās nav bijušas saskaņotas ar arhitektu, tādēļ ievērojami mainījušas arhitektonisko risinājumu.
Būvfirma mainījusi fasādes materiālu izmantojumu, jumta dzegas, logu dizainu, kā arī ēkas iekšienes arhitektonisko risinājumu. Atšķirīgs no projekta ir centrālo kāpņu dizains, kā arī mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. Par šīm izmaiņām bija nepieciešams laikus panākt abpusēju vienošanos, taču tas neesot izdarīts.
Pārrunas ar ĀM sarakstes ceļā ilgušas gadu, bijuši piedāvājumi tikties un šo jautājumu risināt klātienē, bet ministrija tam nerada iespēju, norāda "Arhitektonika".
Savukārt ĀM iesniegto prasību uzskata par nepamatotu, jo līgums ar "Arhitektoniku" lauzts 2001.gada februārī un par izstrādāto vēstniecības jaunbūves projektu birojs jau saņēmis 13 000 latu.
ĀM "Arhitektonikas" prasībā ir iesniegusi pretprasību, kurā lūdz no "Arhitektonikas" piedzīt zaudējumus, kas ĀM esot nodarīti firmas pieļauto projekta kļūdu un defektu dēļ. Pretprasības summa ir Ls 25 300.
Sākotnēji izstrādātajā projektā veiktās izmaiņas ĀM atzīst, norādot, ka tās bijušas nepieciešamas. Uzbūvēto ēku novērtējusi arī Valsts būvinspekcija, kas atzinusi, ka ēka ir uzcelta kvalitatīvi un atbilstoši projektam.
Latvijas vēstniecības Dānijā vajadzībām 1993.gadā tika nopirkta ēka Kopenhāgenā, kuras platība bija 410 kvadrātmetri, no tiem 140 kvadrātmetri - puspagraba stāva telpas. 2000.gada maijā valdība akceptēja ĀM ierosinājumu par administratīvās piebūves celtniecību vēstniecības ēkai.
Jaunā un vecā vēstniecības ēka tika apvienota vienā kompleksā ar stikla koridoru, kura vidū izveidotas kāpnes. Jaunās ēkas kopējā platība ir 320 kvadrātmetri. Ēkā ir gan pieņemšanas telpas, gan vēstnieka kabinets un viesu dzīvoklis, gan arī darba telpas citiem vēstniecības darbiniekiem. Ēka tika pabeigta 2001.gada rudenī.
Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA