Izsludina videi draudzīgāku degvielu ieviešanas iniciatīvu
Nepiesārņojošo vai citkārt par bezizmešu saukto degvielu izmantošanu līdz šim kavē trīs galvenie šķēršļi: augstās transportlīdzekļu cenas, zemais popularitātes līmenis patērētāju vidū un uzlādes un uzpildes staciju trūkums. Tāpēc Eiropas Komisija 2013.gada 24.janvārī nāca klajā ar ierosinājumu noteikt dalībvalstīm saistošu mērķu kopumu attiecībā uz obligāti nepieciešamo infrastruktūru, kas paredzēta nepiesārņojošo degvielu, piemēram, elektroenerģijas, ūdeņraža un dabasgāzes, nodrošināšanai, un ieviest visā ES kopējus aprīkojuma standartus (vairāk http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kallas/headlines/news/2013/01/clean-fuel-strategy_en.htm).
Piemēram, lai minam Latvijai jaunās direktīvas projektā uzstādīto mērķi par elektroautomobīļu publiski pieejamo uzpildes staciju skaitu 2020.gadā. Šādu uzpildes staciju skaitam valstī ir jāsasniedz divus tūkstošus (par pirmo joprojām darbojošos uzpildes stacijas atklāšanu Rīgā Rīgas enerģētikas aģentūra ziņoja 2010.gada septembrī). Tas būtu 10% no kopējā nepieciešamā elektroautomobīļu uzpildes staciju skaita 2020.gadā.
Līdz ar priekšlikumiem citu nepiesārņojošo degvielu (biodegviela, biogāze, LPG (sašķidrinātā naftas gāze), LNG (sašķidrinātā dabasgāze), CNG (saspiestā dabasgāze)) paredzēta arī ūdeņraža degvielas kopējo standartu izstrāde un vienotā tīklā tiks apvienotas ES dalībvalstu pašreizējās uzpildes stacijas, tādējādi nodrošinot ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu mobilitāti ES transporta koridorā, lai nepārsniegtu 300km attālumu starp ūdeņraža uzpildes stacijām. Ar ūdeņradi darbināmo automobiļu ieviešanas tempi prognozēti tikpat strauji kā elektromobīļiem, jo abiem minētajiem transporta līdzekļu veidiem ir paredzētas atšķirīgas tirgus nišas. Ja elektromobīļiem vidējā termiņā paredz pielietojumu galvenokārt nelielo automobiļu sektorā braukšanai vidējos attālumos, tad ūdeņraža auto paredz pielietojumu vismaz vidēju gabarītu auto kategorijā (arī autobusos) braukšanai lielākos attālumos.
Jaunās mobilitātes stratēģijas iniciatora – Eiropas Komisijas vice-prezidenta Siima Kallasa (Siim Kallas) dzimtenē Igaunijā – kā ziņo elektromobīļu atbalsta programmas ELMO mājas lapa - 2013.gada janvāra vidū bija sekojoša aina: ar piešķirto grantu līdzfinansējumu ir iegādāti dažādu marku 90 elektromobiļi un simtu četrdesmit septiņās uzstādītajās elektromobīļu ātrās uzpildes stacijās laikā posmā no 2012.gada septembra ir reģistrēta elektroautomobīļu elektriskā uzlāde vairāk nekā 6500 reizes.
Rīgā ilgtspējīga pilsētas transporta attīstības jautājumiem ir veltīts darbs vairākos vietējos un starptautiskajos projektos, no kuriem projektā "Sustainable urban mobility" (SUM) kopā ar partneriem (Vigo pašvaldība, Vratsas pašvaldība, Mursijas reģiona enerģētikas aģentūra, Sofijas pašvaldība, Algarves reģiona enerģētikas un vides aģentūra, Pazardžikas reģionālā enerģētikas aģentūra, Mesīnas pašvaldība, Amjēnas pašvaldība, Redžio Kalabrijas pašvaldība, Skones pašvaldību apvienība, Dienvidaustrumu Zviedrijas enerģētikas aģentūra, Redžio Emīlijas pašvaldība, Eseksas reģiona pašvaldība, Katovices pašvaldība) piedalās arī Rīgas pašvaldība, kuru projektā pārstāv Rīgas enerģētikas aģentūra. Projekta mērķis ir izmantojot starpreģionu sadarbību, veicināt un nostiprināt ilgtspējīgus pilsētas transporta veidus.
Uzzināt vairāk klātienē Rīgā par vienu nepiesārņojošas degvielas veidu varēs nākamajā mēnesī. Ūdeņraža tehnoloģiju attīstības veicināšanai šī gada 20.martā Rīgas enerģētikas aģentūra organizēs starptautisku konferenci "Ūdeņraža tehnoloģijas – ilgtspējīgai pilsētas attīstībai".
Avots: www.rea.riga.lv