Izstāde -DROŠAM DARBAM 2004

Foto: Izstāde -DROŠAM DARBAM 2004; autors: Izstāde -DROŠAM DARBAM 2004

Palielinoties informācijas pieejamībai un indivīdam pieaugot interesei par savām tiesībām, arvien aktualizējas jautājums par drošu darbu un darba aizsardzību. Ikvienam darba ņēmējam ir zināmas tiesības būt pasargātam, veicot savus darba pienākums, savukārt darba devējam ir pienākums to ievērot un radīt priekšnosacījumus, lai nodarbinātie strādātu tādos apstākļos, kas neapdraud viņu veselību un dzīvību.
Latvijas darba aizsardzības sistēmā turpinās reforma, kas ir saistīta ar Latvijas darba aizsardzības sistēmas reorganizāciju un uzlabošanu, pietuvinot to attīstīto Eiropas valstu atbilstošajām shēmām un sistēmām, transponējot nacionālajā likumdošanā Eiropas Savienības (ES) likumdošanas prasības, ievērojot Latvijas nacionālās īpatnības un ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un rekomendācijas.
Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana strauji notiek pēdējos gados, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, veicot sociālo partneru (darba devēju un darbinieku) un plašākas sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzības jautājumiem, īstenojot Valsts darba inspekcijas (http://www.vdi.lv) administratīvo spēju un darba efektivitātes celšanu, un sadarbojoties ar ES dalībvalstīm dažādu projektu ietvaros.

Tomēr statistika ir nežēlīga - Latvijā šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 252 pirmreizējie arodslimnieki, kas ir par 18% arodslimnieku vairāk kā pērn šajā pašā periodā, turklāt vienam cilvēkam nereti ir konstatētas vairākas saslimšanas, liecina Valsts darba inspekcijas dati.

38% arodslimnieku kaitīgo darba vides faktoru ietekmē strādājuši 20 līdz 30 gadus. Šis fakts liecina par nesakārtoto darba vidi pirms vairākiem gadiem, taču arodslimnieku skaita pieaugumu var saistīt arī ar arodveselības jautājumu nerisināšanu uzņēmumos, kuros ir atklātas arodslimības. Tikai 24% gadījumos uzņēmumā ir veikta riska analīze un 38% arodslimnieku ir veiktas obligātās veselības pārbaudes.

Pēc VDI rīcībā esošas informācijas, 2003. gada pirmajā pusē valstī nelaimes gadījumos cieta 601 darbinieks, no tiem 11 gāja bojā un 107 darbinieki ieguva smagus miesas bojājumus. Salīdzinājumā ar 2002.gada 1.pusgada datiem, kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits palika iepriekšēja gada līmenī, bojā gājušo skaits ir samazinājās par 12 gadījumiem (52%), bet smagi cietušo skaits palielinājās par 37 gadījumiem (53 %).

Pēdējā laikā ir pieaugusi darbinieku informētība par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk vēršas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu. Tas nozīmē, ka darba devējiem jāparedz vairāk līdzekļu darba aizsardzības uzlabošanai uzņēmumos, lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi nodarbinātajiem. Rezultātā uzlabosies gan darba kvalitāte, gan samazināsies izmaksas darbinieku slimību gadījumos.

Arodslimību veicinoši apstākļi ir vairāku darba vides risku summēšanās, ilgstošs darba stāžs nesakārtotā darba vidē un kaitīgo faktoru ietekmē, kā arī novēlota griešanās pie ārsta.
Apskatot sekas, kuras radušās darba aizsardzības pārkāpumu dēļ, domājams, ka nepieciešama dziļa un mērķtiecīga informēšana un skaidrošanas darbs, lai gan darba ņēmēji, gan darba devēji spētu apzināt to nopietnību, ar kādu būtu jāpievēršas šai tēmai. Ir būtiski sekmēt to nodarbināto skaita samazināšanos, kas cieš no veselības problēmām, kuras izraisījusi pakļautība bīstamajām vielām darbā, un veicināt izpratni par bīstamo vielu riskiem un informēt lietotājus par drošu darbu ar tām.

Lai pievērstu lielāku uzmanību aktuālajām tēmām darba aizsardzībā Labklājības ministrija, Valsts Darba inspekcija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 nākošā gada februārī izstādes "Drošam darbam 2004" ietvaros organizē seminārus par aktualitātēm darba aizsardzībā ar vietējo un ārvalstu darba drošības speciālistu piedalīšanos. Semināri dos vērienīgu ieskaitu darba drošību reglamentējošā likumdošanā Latvijā un Eiropas Savienībā, Latvijas darba drošības problēmu aktualitātēs, kā arī iespējamajos to risināšanas veidos. Seminārs veltīts divām nozīmīgām tēmām - drošam darbam būvniecībā un darba drošībai darbā ar azbestu.

Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek uzskatīts, ka tieši būvlaukumi veido darbības zonu, kurā strādājošie ir pakļauti īpaši lielam riskam, jo parasti tajos darbojas dažādu profesiju un atšķirīgas profesionālās sagatavotības līmeņa darbinieki, kā arī tiek pielietota paaugstinātas bīstamības būvniecības tehnika.

Tāpēc darba devējam ir būtiski nodrošināt risku mazināšanu būvlaukumos jau pirms konkrētu darbu sākšanas, lai radītu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Savukārt strādājošajiem jāveic darbi atbilstoši paredzētajai tehnoloģijai, pareizi pielietojot individuālās aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

Azbests, kam piemīt daudzas tehnoloģiski vērtīgas īpašības, apdraud veselību ar ļaundabīgu audzēju izraisošu iedarbību un ES kancerogēno vielu sarakstā tas tiek klasificēts kā 1.kategorijas kancerogēnā viela. Šī iemesla dēļ azbesta izmantošana pasaulē tiek samazināta un sākot ar 2005.gadu to aizliegs lietot visā Eiropas Savienībā. Arī Latvijā pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ar azabestu saistīto jautājumu risināšanai un kopš 2001.gada Latvijā ir aizliegts piedāvāt tirgū un lietot azbestu saturošus produktus. Tomēr tos iespējams sastapt ik uz soļa - azbests ilgus gadus tika lietots kā siltumizolācijas, celtniecības, blīvju un starpliku materiāls, kā arī tika lietots karstumizturīgu aizsargapģērbu izgatavošanā.

Semināru mērķis ir veicināt to, lai būvdarbu organizētāji varētu veiksmīgāk plānot un veikt preventīvos pasākumus droša darba un veselībai nekaitīgu darbavietu organizēšanai būvlaukumos, kā arī darba veicēji būtu zinoši darba aizsardzības līdzekļu un veidu izmantošanā. Tāpat lai tie, kuru darbs saistīts ar bīstamo vielu klātbūtni ar to rēķinātos un prastu izmantot pieejamos līdzekļus, lai aizsargātu sevi un citus.