Izstrādās priekšlikumus ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistīto tiesību aktu sakārtošanai
9.janvārī, uz pirmo sēdi pulcēsies ar Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu izveidotā darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistīto tiesību aktu sakārtošanai.
9.janvārī, uz pirmo sēdi pulcēsies ar Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu izveidotā darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistīto tiesību aktu sakārtošanai, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Rīkojumu par darba grupas izveidi premjers parakstījis pērn 1.decembrī, pamatojoties uz Nejēdzību novēršanas biroja (NNB) saņemtajiem iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām.
Saskaņā ar rīkojumu darba grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktors Aivars Jurjāns, vadītāja vietnieks - EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītāja vietnieks Māris Strautmanis. Darba grupā ir vēl septiņi pārstāvji no EM, Vides ministrijas, Tieslietu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Valsts būvinspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības un no NNB.
Darba grupai uzdots līdz šī gada 31.martam sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu, kurā ietverti priekšlikumi ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistīto tiesību aktu pilnveidošanai. Ja nepieciešams, darba grupas vadītājs priekšlikumu izstrādē var pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus.
Kā vienu no piemēriem, kas saistīti ar būvniecības un teritorijas plānošanas normatīvo aktu neievērošanu un kas pamudināja šo jautājumu risināt starpinstitūciju līmenī, NNB min kādu gadījumu Carnikavas pagastā.
Kāda Carnikavas pagasta iedzīvotāja pērn februārī vērsās NNB ar lūgumu pēc palīdzības, jo uz viņas īpašumam blakus esošās zemes uzcelta ēka, neievērojot būvnormatīvos noteiktos attālumus.
Apskatot minēto vietu, Valsts būvinspekcija konstatējusi pārkāpumus būvprojekta izstrādē un akceptēšanā. Nebija ievērotas Latvijas būvnormatīvu prasības par attāluma ievērošanu līdz blakus zemes gabala robežai atkarībā no ēkas augstuma. Saskaņā ar būvnormatīviem pie jaunuzceltās mājas augstuma - 9,55 metri, šīs ēkas projekcijas attālumam no kaimiņa zemes robežas jābūt 6,36 metriem, taču dabā tie ir 4 metri. Tātad, normatīvos noteiktais attālums pārsniegts vairāk nekā par 2 metriem.
Tādējādi Carnikavas pagasta būvvaldei nebija tiesību akceptēt jaunbūves būvprojektu un izsniegt būvatļauju.
Turklāt, jaunuzceltā māja ir par 3,5 metriem augstāka nekā pieļaujams saskaņā ar būvnormatīviem. Tādējādi ēkas īpašniekam būtu jānojauc savas ēkas pārsniegtais augstums - 3,5 metri. Taču viņš to nedara, un pašvaldība neuzskata, ka būvatļauja izsniegta nepamatoti.
Turklāt aizvadītā gada martā Valsts būvinspekcija nosūtījusi vēstuli Carnikavas pagasta padomei, norādot iespējamos risinājumus, lai minētais būvprojekts atbilstu Latvijas būvnormatīva prasībām, kā arī iesakot pagasta padomei izskatīt būvvaldes vadītājas rīcību.
Jautājuma tālākai risināšanai 15.janvārī paredzēta tiesas sēde, kurā atbildētāji būs uzceltās ēkas īpašnieks un Carnikavas pašvaldība.
Rīkojumu par darba grupas izveidi premjers parakstījis pērn 1.decembrī, pamatojoties uz Nejēdzību novēršanas biroja (NNB) saņemtajiem iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām.
Saskaņā ar rīkojumu darba grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktors Aivars Jurjāns, vadītāja vietnieks - EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītāja vietnieks Māris Strautmanis. Darba grupā ir vēl septiņi pārstāvji no EM, Vides ministrijas, Tieslietu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Valsts būvinspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības un no NNB.
Darba grupai uzdots līdz šī gada 31.martam sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu, kurā ietverti priekšlikumi ar teritorijas plānošanu un būvniecību saistīto tiesību aktu pilnveidošanai. Ja nepieciešams, darba grupas vadītājs priekšlikumu izstrādē var pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus.
Kā vienu no piemēriem, kas saistīti ar būvniecības un teritorijas plānošanas normatīvo aktu neievērošanu un kas pamudināja šo jautājumu risināt starpinstitūciju līmenī, NNB min kādu gadījumu Carnikavas pagastā.
Kāda Carnikavas pagasta iedzīvotāja pērn februārī vērsās NNB ar lūgumu pēc palīdzības, jo uz viņas īpašumam blakus esošās zemes uzcelta ēka, neievērojot būvnormatīvos noteiktos attālumus.
Apskatot minēto vietu, Valsts būvinspekcija konstatējusi pārkāpumus būvprojekta izstrādē un akceptēšanā. Nebija ievērotas Latvijas būvnormatīvu prasības par attāluma ievērošanu līdz blakus zemes gabala robežai atkarībā no ēkas augstuma. Saskaņā ar būvnormatīviem pie jaunuzceltās mājas augstuma - 9,55 metri, šīs ēkas projekcijas attālumam no kaimiņa zemes robežas jābūt 6,36 metriem, taču dabā tie ir 4 metri. Tātad, normatīvos noteiktais attālums pārsniegts vairāk nekā par 2 metriem.
Tādējādi Carnikavas pagasta būvvaldei nebija tiesību akceptēt jaunbūves būvprojektu un izsniegt būvatļauju.
Turklāt, jaunuzceltā māja ir par 3,5 metriem augstāka nekā pieļaujams saskaņā ar būvnormatīviem. Tādējādi ēkas īpašniekam būtu jānojauc savas ēkas pārsniegtais augstums - 3,5 metri. Taču viņš to nedara, un pašvaldība neuzskata, ka būvatļauja izsniegta nepamatoti.
Turklāt aizvadītā gada martā Valsts būvinspekcija nosūtījusi vēstuli Carnikavas pagasta padomei, norādot iespējamos risinājumus, lai minētais būvprojekts atbilstu Latvijas būvnormatīva prasībām, kā arī iesakot pagasta padomei izskatīt būvvaldes vadītājas rīcību.
Jautājuma tālākai risināšanai 15.janvārī paredzēta tiesas sēde, kurā atbildētāji būs uzceltās ēkas īpašnieks un Carnikavas pašvaldība.