Izstrādāta Cēsu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcija 2008.–2020.gadam
Foto: Izstrādāta Cēsu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcija 2008.–2020.gadam
Lielie inženiertīkli Cēsīs pirmo reizi izstrādāta centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcija 2008. - 2020.gadam, ziņo LETA.
Cēsīs pirmo reizi izstrādāta centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcija 2008. - 2020.gadam, ziņo LETA.
Attīstības koncepcijas galvenais uzdevums ir izstrādāt visaptverošu stratēģisko plānu investīciju programmai Cēsu centralizētās siltumapgādes attīstībai. Pašlaik siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali pašvaldībā veic SIA "CB".
Cēsu centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcijas mērķis ir veikt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas novērtējumu un izvirzīt priekšlikumus tās tālākai attīstībai, paredzot vairāku mērķu sasniegšanu - pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes sistēmas drošības un efektivitātes paaugstināšana, otrs būtiskākais ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) saistību, programmu un prasību izpilde enerģētikā un vides aizsardzībā, savukārt trešais mērķis ir iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, uzlabojot siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti.
Koncepcijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāti attīstības risinājumu varianti centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes uzlabošanai un attīstībai siltumenerģijas ražošanas, sadales un patēriņa posmos, kā arī ir ieskicēts siltumapgādes attīstības finanšu modelis, lai sekmētu izstrādātās attīstības programmas ieviešanu.
Esošās situācijas Cēsu siltumapgādē apraksts liecina, ka pašvaldībā siltumenerģijas ražošanu nodrošina sešas katlu mājas (tostarp viena rezerves katlu māja), kurās kā kurināmo izmanto dabas gāzi un koksni. Vidējā enerģijas ražošanas efektivitāte Cēsīs ir 85%, kas uzskatāms par salīdzinoši zemu rādītāju, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā patēriņa ir dabas gāze.
Siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 21 kilometrs, no kuriem apmēram pieci kilometri jeb 24% ir siltumtīkli no rūpnieciski izolētām caurulēm. Kopējie siltumenerģijas zudumi uzņēmumā 2006.gadā bija 15 900 MWh jeb 24%, kas uzskatāmi par atbilstošiem šāda veida padomju laikā būvētiem siltumtīkliem, tomēr, nomainot esošos maģistrālos siltumtīklus ar rūpnieciski izolētām caurulēm un likvidējot četrcauruļu sadales shēmu, iespējams panākt zudumu samazinājumu aptuveni divas reizes jeb līdz 10%-12%.
Siltumapgādes sistēmas tehniskie resursi ir nolietoti, tāpēc nepieciešams centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales tīklu sistēmas aizstāt ar ēku individuālajiem siltumpunktiem un divcauruļu sadales sistēmu, veikt katlu māju Zīļu ielā un Turaidas ielā rekonstrukciju, kā arī maģistrālo siltumtīklu pakāpenisku nomaiņu ar rūpnieciski izolētām caurulēm.
Analizējot aprēķināto īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei, var secināt, ka dzīvojamās ēkas Cēsīs ir ar salīdzinoši zemu energoefektivitāti, taču rādītāji ir labāki, nekā vidēji valstī. Tas esot skaidrojams ar uzsāktajiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Siltumapgādes tarifs ir viens no augstākajiem Latvijas lielākajās pilsētās, ko var pamatot ar lielajām investīcijām pārsvarā siltumenerģijas ražošanā - 1,82 miljoni latu, dabas gāzes lielo īpatsvaru tarifā un tās augsto cenu, kā arī lielajiem siltumenerģijas zudumiem.
Īstermiņa stratēģija līdz 2010.gadam paredz centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales shēmas likvidāciju, siltumavotu efektivitātes paaugstināšanu un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu, Turaidas ielas 7 katlu mājas rekonstrukcija un koģenerācijas iekārtas uzstādīšana, Zīļu ielas 10 katlu mājas aizstāšana ar konteinerveida katlu māju. Centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales shēmas likvidēšanas izmaksas plānotas nepilnu divu miljonu latu apmērā.
Ilgtermiņa stratēģijā līdz 2020.gadam paredzēti ēku energoefektivitātes pasākumi - ēku siltināšana, logu, durvju un iekšējo apkures sistēmu nomaiņa, - par šo pasākumu īstenošanu atbildīgi ēku īpašnieki, bet darbība cieši saistīta ar siltumapgādes plānošanu, jo ietekmē siltumslodzes un patēriņu. Stratēģija paredz arī jaunu katlu māju un jaunu siltumtīklu būvniecību atbilstoši patērētāju siltumslodzes pieaugumam, kā arī potenciālo siltumapgādes zonu attīstību.
Centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija paredz esošo maģistrālo siltumtīklu nomaiņu par kopējo summu 2 886 900 latu, savukārt decentralizācija nepieciešami 1 546 200 latu. Koģenerācijas iekārtas nomaiņa Cēsīs, Rūpniecības ielā 13, izmaksātu 1 511 500 latu, savukārt to uzstādīšana lokālajās katlu mājās - 1 921 400 latu. Biomasas izmantošana Rūpniecības ielas 13 katlu mājā 2 348 000 latu, savukārt decentralizācijas izmaksas ir 4 430 600 latu.
Pašreizējais siltumenerģijas tarifs ir pietiekams, lai realizētu Zīļu ielas 10 katlu mājas rekonstrukciju jeb konteinerveida katlu mājas uzstādīšanu, biomasas izmantošanas uzsākšanu Rūpniecības ielas 13 katlu mājā, Centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales sistēmas likvidēšanu, koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu Turaidas ielā 7, kā arī Rūpniecības ielā 13. Pārējo attīstības variantu realizācijai nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas tarifu vai arī piesaistīt ES fondu un/vai valsts budžeta līdzfinansējumu.
Cēsu pilsētas dome nolēmusi nodot Cēsu pilsētas siltumapgādes attīstības koncepciju 2008.-2020.gadam sabiedriskai apspriešanai no šī gada 1.jūlija līdz 1.augustam, - sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 23.jūlijā plkst.17 Cēsu pilsētas domē.
Attīstības koncepcijas galvenais uzdevums ir izstrādāt visaptverošu stratēģisko plānu investīciju programmai Cēsu centralizētās siltumapgādes attīstībai. Pašlaik siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali pašvaldībā veic SIA "CB".
Cēsu centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcijas mērķis ir veikt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas novērtējumu un izvirzīt priekšlikumus tās tālākai attīstībai, paredzot vairāku mērķu sasniegšanu - pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes sistēmas drošības un efektivitātes paaugstināšana, otrs būtiskākais ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) saistību, programmu un prasību izpilde enerģētikā un vides aizsardzībā, savukārt trešais mērķis ir iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, uzlabojot siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti.
Koncepcijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāti attīstības risinājumu varianti centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes uzlabošanai un attīstībai siltumenerģijas ražošanas, sadales un patēriņa posmos, kā arī ir ieskicēts siltumapgādes attīstības finanšu modelis, lai sekmētu izstrādātās attīstības programmas ieviešanu.
Esošās situācijas Cēsu siltumapgādē apraksts liecina, ka pašvaldībā siltumenerģijas ražošanu nodrošina sešas katlu mājas (tostarp viena rezerves katlu māja), kurās kā kurināmo izmanto dabas gāzi un koksni. Vidējā enerģijas ražošanas efektivitāte Cēsīs ir 85%, kas uzskatāms par salīdzinoši zemu rādītāju, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā patēriņa ir dabas gāze.
Siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 21 kilometrs, no kuriem apmēram pieci kilometri jeb 24% ir siltumtīkli no rūpnieciski izolētām caurulēm. Kopējie siltumenerģijas zudumi uzņēmumā 2006.gadā bija 15 900 MWh jeb 24%, kas uzskatāmi par atbilstošiem šāda veida padomju laikā būvētiem siltumtīkliem, tomēr, nomainot esošos maģistrālos siltumtīklus ar rūpnieciski izolētām caurulēm un likvidējot četrcauruļu sadales shēmu, iespējams panākt zudumu samazinājumu aptuveni divas reizes jeb līdz 10%-12%.
Siltumapgādes sistēmas tehniskie resursi ir nolietoti, tāpēc nepieciešams centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales tīklu sistēmas aizstāt ar ēku individuālajiem siltumpunktiem un divcauruļu sadales sistēmu, veikt katlu māju Zīļu ielā un Turaidas ielā rekonstrukciju, kā arī maģistrālo siltumtīklu pakāpenisku nomaiņu ar rūpnieciski izolētām caurulēm.
Analizējot aprēķināto īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei, var secināt, ka dzīvojamās ēkas Cēsīs ir ar salīdzinoši zemu energoefektivitāti, taču rādītāji ir labāki, nekā vidēji valstī. Tas esot skaidrojams ar uzsāktajiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Siltumapgādes tarifs ir viens no augstākajiem Latvijas lielākajās pilsētās, ko var pamatot ar lielajām investīcijām pārsvarā siltumenerģijas ražošanā - 1,82 miljoni latu, dabas gāzes lielo īpatsvaru tarifā un tās augsto cenu, kā arī lielajiem siltumenerģijas zudumiem.
Īstermiņa stratēģija līdz 2010.gadam paredz centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales shēmas likvidāciju, siltumavotu efektivitātes paaugstināšanu un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu, Turaidas ielas 7 katlu mājas rekonstrukcija un koģenerācijas iekārtas uzstādīšana, Zīļu ielas 10 katlu mājas aizstāšana ar konteinerveida katlu māju. Centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales shēmas likvidēšanas izmaksas plānotas nepilnu divu miljonu latu apmērā.
Ilgtermiņa stratēģijā līdz 2020.gadam paredzēti ēku energoefektivitātes pasākumi - ēku siltināšana, logu, durvju un iekšējo apkures sistēmu nomaiņa, - par šo pasākumu īstenošanu atbildīgi ēku īpašnieki, bet darbība cieši saistīta ar siltumapgādes plānošanu, jo ietekmē siltumslodzes un patēriņu. Stratēģija paredz arī jaunu katlu māju un jaunu siltumtīklu būvniecību atbilstoši patērētāju siltumslodzes pieaugumam, kā arī potenciālo siltumapgādes zonu attīstību.
Centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija paredz esošo maģistrālo siltumtīklu nomaiņu par kopējo summu 2 886 900 latu, savukārt decentralizācija nepieciešami 1 546 200 latu. Koģenerācijas iekārtas nomaiņa Cēsīs, Rūpniecības ielā 13, izmaksātu 1 511 500 latu, savukārt to uzstādīšana lokālajās katlu mājās - 1 921 400 latu. Biomasas izmantošana Rūpniecības ielas 13 katlu mājā 2 348 000 latu, savukārt decentralizācijas izmaksas ir 4 430 600 latu.
Pašreizējais siltumenerģijas tarifs ir pietiekams, lai realizētu Zīļu ielas 10 katlu mājas rekonstrukciju jeb konteinerveida katlu mājas uzstādīšanu, biomasas izmantošanas uzsākšanu Rūpniecības ielas 13 katlu mājā, Centralizētās siltumapgādes sistēmas un četrcauruļu sadales sistēmas likvidēšanu, koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu Turaidas ielā 7, kā arī Rūpniecības ielā 13. Pārējo attīstības variantu realizācijai nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas tarifu vai arī piesaistīt ES fondu un/vai valsts budžeta līdzfinansējumu.
Cēsu pilsētas dome nolēmusi nodot Cēsu pilsētas siltumapgādes attīstības koncepciju 2008.-2020.gadam sabiedriskai apspriešanai no šī gada 1.jūlija līdz 1.augustam, - sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 23.jūlijā plkst.17 Cēsu pilsētas domē.