Izstrādāti grozījumi Vispārīgos būvnoteikumos
Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".
Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".
Izstrādātie grozījumi paredz lieliem investīciju projektiem, kuru apjoms pārsniedz 5 milj. Ls, būvatļaujas izsniegšanu atsevišķam darbu etapam, ja ir izstrādāts un akceptēts skiču projekts visai būvei kopumā un tehniskais projekts attiecīgajam būvdarbu etapam, pie tam gan skiču projektam, gan attiecīgā etapa tehniskajam projektam nepieciešama būvprojekta ekspertīze.
Šobrīd Būvniecības likums nosaka, ka būves pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Savukārt MK noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" nosaka, ka būvatļauju var saņemt uz akceptēta tehniskā projekta pamata. Skiču projekts nav pamats būvatļaujas saņemšanai. Šāda kārtība ievērojami pagarina lielu būvju investīciju ciklu, jo būvprojektēšanas process dažkārt ilgst vairākus gadus. Būvprojektēšanu lieliem būvobjektiem tehniskā projekta stadijā parasti veic pa darbu etapiem, pie kam atsevišķu etapu tehniskā projekta daļas bieži vien ir sagatavotas ievērojami ātrāk pirms visa tehniskā projekta nobeigšanas. Lieliem būvobjektiem atsevišķus būvdarbu etapus, līdzīgi kā tas ir dažās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, nulles cikla darbus un karkasa montāžu, varētu uzsākt pirms tiek pabeigta gala etapu, piemēram, apdares darbu un teritorijas labiekārtošanas darbu projektēšana.
Eiropas Savienībā nav vienota būvniecību administrējoša likumdošana. Tā ir dalībvalstu kompetence. Piemēram, Skandināvijas valstīs būvniecību var uzsākt, respektīvi, formāli saņemt būvatļauju, trīs nedēļu laikā pēc būvprojekta pieteikuma iesniegšanas, ja būvvaldē šajā laikā neizvirza motivētus iebildumus. Būvprojekta pieteikums ir pēc apjoma mazāks nekā skiču projekts saskaņā ar Latvijas Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.
Šāda situācija pašreiz rada ekonomiski nepamatotu investīciju cikla pagarinājumu, piemāram, Rīgas TEC-1 rekonstrukcijā, kas notiek starptautiska līguma ietvaros. Ir izstrādāts un Rīgas būvvaldē akceptēts skiču projekts un sagatavotas tehniskā projekta pirmo būvdarbu etapu daļas, kuras varētu iesniegt akceptēšanai, un uzsākt nulles cikla pāļu darbus. Investīciju cikla paātrināšana šajā būvobjektā atļautu ātrāk nodot ekspluatācijā koģenerācijas iekārtas, ātrāk uzlabot situāciju Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgādē, kā arī palielinātos nodokļu ieņēmumi. Līdzīga situācija tuvākā laikā Rīgā varētu veidoties saistībā ar Hokeja halli un Dienvidu tiltu.
Izstrādātie grozījumi paredz lieliem investīciju projektiem, kuru apjoms pārsniedz 5 milj. Ls, būvatļaujas izsniegšanu atsevišķam darbu etapam, ja ir izstrādāts un akceptēts skiču projekts visai būvei kopumā un tehniskais projekts attiecīgajam būvdarbu etapam, pie tam gan skiču projektam, gan attiecīgā etapa tehniskajam projektam nepieciešama būvprojekta ekspertīze.
Šobrīd Būvniecības likums nosaka, ka būves pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Savukārt MK noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" nosaka, ka būvatļauju var saņemt uz akceptēta tehniskā projekta pamata. Skiču projekts nav pamats būvatļaujas saņemšanai. Šāda kārtība ievērojami pagarina lielu būvju investīciju ciklu, jo būvprojektēšanas process dažkārt ilgst vairākus gadus. Būvprojektēšanu lieliem būvobjektiem tehniskā projekta stadijā parasti veic pa darbu etapiem, pie kam atsevišķu etapu tehniskā projekta daļas bieži vien ir sagatavotas ievērojami ātrāk pirms visa tehniskā projekta nobeigšanas. Lieliem būvobjektiem atsevišķus būvdarbu etapus, līdzīgi kā tas ir dažās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, nulles cikla darbus un karkasa montāžu, varētu uzsākt pirms tiek pabeigta gala etapu, piemēram, apdares darbu un teritorijas labiekārtošanas darbu projektēšana.
Eiropas Savienībā nav vienota būvniecību administrējoša likumdošana. Tā ir dalībvalstu kompetence. Piemēram, Skandināvijas valstīs būvniecību var uzsākt, respektīvi, formāli saņemt būvatļauju, trīs nedēļu laikā pēc būvprojekta pieteikuma iesniegšanas, ja būvvaldē šajā laikā neizvirza motivētus iebildumus. Būvprojekta pieteikums ir pēc apjoma mazāks nekā skiču projekts saskaņā ar Latvijas Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.
Šāda situācija pašreiz rada ekonomiski nepamatotu investīciju cikla pagarinājumu, piemāram, Rīgas TEC-1 rekonstrukcijā, kas notiek starptautiska līguma ietvaros. Ir izstrādāts un Rīgas būvvaldē akceptēts skiču projekts un sagatavotas tehniskā projekta pirmo būvdarbu etapu daļas, kuras varētu iesniegt akceptēšanai, un uzsākt nulles cikla pāļu darbus. Investīciju cikla paātrināšana šajā būvobjektā atļautu ātrāk nodot ekspluatācijā koģenerācijas iekārtas, ātrāk uzlabot situāciju Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgādē, kā arī palielinātos nodokļu ieņēmumi. Līdzīga situācija tuvākā laikā Rīgā varētu veidoties saistībā ar Hokeja halli un Dienvidu tiltu.