Izveido koka celiņu
Lai sēta izskatītos glīta un sakopta, lai tā būtu funkcionāla, ar pareizi iekārtotām puķu dobēm būs par maz. Liela nozīme ir taciņām, kas aizved gan līdz dārza košākajam nostūrim, līdz atpūtas zonai, pirtij, dīķim vai garāžai.
Izveido
koka celiņu |
|
|
|
Zināmākais un tradicionālākais taciņu veids ir vienkārši mājinieku iemīta šaura zemes strēle, kas savieno dažādas zonas piemājas teritorijā. Jau labu laiku ir pieejams plašs klāsts ar dažādiem taciņu seguma materiāliem. Tos var izmantot gan veidojot taciņas visā teritorijā no viena materiāla vai arī kombinēt dažādus materiālus. Celiņu tīkls Ļoti grūti noteikt vēlamo un optimālo taciņu tīklu nesen izveidotā piemājas teritorijā. Tāpēc varbūt jāapbruņojas ar pacietību un jāļauj teritorijai "pašai iestaigāties" – tur, kur pēc mēneša būs visvairāk nostaigāts, tur arī vēlams ieklāt dārza celiņu ar segumu. Šādi veidots plānojums vistuvāk norādīs praktiskās vajadzības. Celiņu izveide ir pietiekami laikietilpīgs un darbietilpīgs process, tāpēc steiga ir nevietā. Ne vienmēr uz papīra nevainojamās skices praksē attaisnojas. Teritorijas sadalījumu ar celiņiem ietekmē vairāki faktori – cilvēku skaits ģimenē, vai ir bērni, kuriem nepeiciešams rotaļu laukums, mājdzīvnieki, pagalmā novietojamo automašīnu skaits, atkritumu tvertnes atrašanās vieta, kā arī citi piesaistes punkti. Bez tam jāpārdomā kuras zonas ir jāsavieno savā starpā ar taciņām. Materiāli Materiālus nevajadzētu izvēlēties haotiski, pēc principa – šis patīk. Dārza celiņu seguma materiāls jāsaskaņo ar ēkas stilistiku, ar dārzā izvietotiem elementiem, ar dārza plānojumu un tā apjomu. Materiālu izvēli ietekmē arī teritorijas paredzamais noslogojums un teritorijas funkcionālais zonējums. Ar cieto segumu vēlams klāt piebraucamo ceļu un arī ēkas un garāžas savienojošu celiņu, kā arī saimnieciskām vajadzībām paredzētās zonas – malkas placi, atkritumu tvertņu laukumu, tehnikas novietni. No masīvām un lielām plātnēm veidots dārza celiņš nelielā teritorijā neizskatīsies labi, savukārt lielā teritorijā variāciju skaits ir lielāks. Celiņiem izmantojams betona vai granīta bruģakmens, plastikas, betona vai keramikas zāliena režģis, koka un laukakmens bruģis, granīta plātnes un klinkera bruģis. Tikat veiksmīgi taciņas var veidot nedaudz "skanošas"no birstošiem materiāliem – oļiem, grants vai šķembām. Pamatne Svarīgākā stabila dārza celiņa sastāvdaļa ir neredzama un tā ir pamatne. Būtu jānoņem vismaz 20 – 30 cm biezs virsējais zemes slānis un jāieklāj šķembas vai mitrās un smilšainās augsnēs – ģeotekstils, kuram pāri ber šķembas. Šķembas ir rūpīgi jānoblietē. Tas nodrošinās slodzes vienmērīgu sadalījumu un arī neļaus celiņam ekspluatācijas laikā iegrimt. Vēl būtu vēlams celiņam izveidot apmales, kas to atdala no zāliena. Pieredze Koka celiņš 4. Kad šis darbs bija pabeigts, tad atlika vienkāršākais – novietot flīzes iepriekš paredzētajās vietās. To iespējams paveikt divējādi - ierokot zemē vai arī stabili novietojot uz zemes un tad apberot ar zemi. Mēs izvēlējāmies ierakt tās zemē līdzās mākslīgi izveidotajai peldvietai un starp koka flīzēm iesēt zālīti. Tagad būs kāds brītiņš - 1-2 nedēļas - jāpagaida, kamēr sāks dīgt jaunā zālīte. Nepieciešamie materiāli un instrumenti: Koku stumbri, motorzāģis, otiņa, linsēklu eļļa. Laiks Atkarībā no izgatavojamo flīžu daudzuma. Mēs patērējām 4 stundas. Izmaksas Linsēklu eļļa – 1 litrs, 3.20 Ls Ota – 0,59 Ls |