Izveido koka celiņu
Lai sēta izskatītos glīta un sakopta, lai tā būtu funkcionāla, ar pareizi iekārtotām puķu dobēm būs par maz. Liela nozīme ir taciņām, kas aizved gan līdz dārza košākajam nostūrim, līdz atpūtas zonai, pirtij, dīķim vai garāžai.
Izveido
koka celiņu |
|
|
|
Zināmākais un tradicionālākais taciņu veids ir vienkārši mājinieku iemīta šaura zemes strēle, kas savieno dažādas zonas piemājas teritorijā. Jau labu laiku ir pieejams plašs klāsts ar dažādiem taciņu seguma materiāliem. Tos var izmantot gan veidojot taciņas visā teritorijā no viena materiāla vai arī kombinēt dažādus materiālus. Celiņu tīkls Ļoti grūti noteikt vēlamo un optimālo taciņu tīklu nesen izveidotā piemājas teritorijā. Tāpēc varbūt jāapbruņojas ar pacietību un jāļauj teritorijai "pašai iestaigāties" – tur, kur pēc mēneša būs visvairāk nostaigāts, tur arī vēlams ieklāt dārza celiņu ar segumu. Šādi veidots plānojums vistuvāk norādīs praktiskās vajadzības. Celiņu izveide ir pietiekami laikietilpīgs un darbietilpīgs process, tāpēc steiga ir nevietā. Ne vienmēr uz papīra nevainojamās skices praksē attaisnojas. Teritorijas sadalījumu ar celiņiem ietekmē vairāki faktori – cilvēku skaits ģimenē, vai ir bērni, kuriem nepeiciešams rotaļu laukums, mājdzīvnieki, pagalmā novietojamo automašīnu skaits, atkritumu tvertnes atrašanās vieta, kā arī citi piesaistes punkti. Bez tam jāpārdomā kuras zonas ir jāsavieno savā starpā ar taciņām. Materiāli Materiālus nevajadzētu izvēlēties haotiski, pēc principa – šis patīk. Dārza celiņu seguma materiāls jāsaskaņo ar ēkas stilistiku, ar dārzā izvietotiem elementiem, ar dārza plānojumu un tā apjomu. Materiālu izvēli ietekmē arī teritorijas paredzamais noslogojums un teritorijas funkcionālais zonējums. Ar cieto segumu vēlams klāt piebraucamo ceļu un arī ēkas un garāžas savienojošu celiņu, kā arī saimnieciskām vajadzībām paredzētās zonas – malkas placi, atkritumu tvertņu laukumu, tehnikas novietni. No masīvām un lielām plātnēm veidots dārza celiņš nelielā teritorijā neizskatīsies labi, savukārt lielā teritorijā variāciju skaits ir lielāks. Celiņiem izmantojams betona vai granīta bruģakmens, plastikas, betona vai keramikas zāliena režģis, koka un laukakmens bruģis, granīta plātnes un klinkera bruģis. Tikat veiksmīgi taciņas var veidot nedaudz "skanošas"no birstošiem materiāliem – oļiem, grants vai šķembām. Pamatne Svarīgākā stabila dārza celiņa sastāvdaļa ir neredzama un tā ir pamatne. Būtu jānoņem vismaz 20 – 30 cm biezs virsējais zemes slānis un jāieklāj šķembas vai mitrās un smilšainās augsnēs – ģeotekstils, kuram pāri ber šķembas. Šķembas ir rūpīgi jānoblietē. Tas nodrošinās slodzes vienmērīgu sadalījumu un arī neļaus celiņam ekspluatācijas laikā iegrimt. Vēl būtu vēlams celiņam izveidot apmales, kas to atdala no zāliena. Pieredze Koka celiņš Lēti izmaksā ar koka ripām klāts celiņš, it īpaši, ja iespējams to sagatavot pašiem. Tas ir lielisks materiāls seguma izveidei atpūtas laukumiem. Parasti, kad pavasarī izzāģēti koku zari vai dārzā tiek likvidēti nevajadzīgie koki, sazāģēto "labumu" novietošana sagādā raizes, jo tie aizņem daudz vietas. Zarus šogad mēs veiksmīgi izmantojām iekuram, bet koka stumbrus nolēmām izmantot dārza koka flīžu pagatavošanai, ar kurām vēlāk izdaiļojam mākslīgi izraktās ūdenstilpes pieguļošo teritoriju. 1.Sākumā no visiem koka stumbru gabaliem atlasījām resnākos un tos, kuri pēc izskata šķita piemēroti. Ņemot talkā motorzāģi, kuru izmanto lielu koku gāzšanai, stumbrus sazāģējām apmēram no 1-2 centimetru biezos gabalos. 2.Kad zāģēšanas darbi bija pabeigti un "ripas" glīti sakrautas, kā arī aprēķināts, ka ar šo daudzumu pietiks, lai noklātu iecerēto teritoriju, devāmies uz tuvāko būvmateriālu veikalu pēc padoma, kā labāk apstrādāt jaunizveidotās koka flīzes. Mums bija svarīgi, lai tās pēc iespējas labāk panes visas Latvijas klimata kaprīzes un tātad nebaidās no mitruma un sala. Koka aizsardzības līdzekļi būvmateriālu veikalos ir plašā klāstā un tas apgrūtina izvēli bez speciālista padoma. Mums speciālists ieteica izmantot linsēklu eļļu, ar ko būtu nepieciešams rūpīgi piesūcināt koka flīzes, tā pasargājot tās no laika apstākļu iedarbības. Nopirkām 1 l eļļas (2 puslitra pudeles, par katru samaksājot 1,60 Ls un otiņu 0,59 Ls) 3. Salikām sagatavotās koka flīzes zālītē un sākām tās piesūcināt ar eļļu – tā kā mums ieteica speciālists. Sākumā piesūcinājām vienu pusi un ļāvām eļļai iesūkties, lai redzētu, vai tā nav vēl viena kārta. Kad viena puse koka flīzēm bija apstrādāta, tad apgriezām koka flīzes otrādi un atkārtojām piesūcināšanas procesu. 4. Kad šis darbs bija pabeigts, tad atlika vienkāršākais – novietot flīzes iepriekš paredzētajās vietās. To iespējams paveikt divējādi - ierokot zemē vai arī stabili novietojot uz zemes un tad apberot ar zemi. Mēs izvēlējāmies ierakt tās zemē līdzās mākslīgi izveidotajai peldvietai un starp koka flīzēm iesēt zālīti. Tagad būs kāds brītiņš - 1-2 nedēļas - jāpagaida, kamēr sāks dīgt jaunā zālīte. Nepieciešamie materiāli un instrumenti: Koku stumbri, motorzāģis, otiņa, linsēklu eļļa. Laiks Atkarībā no izgatavojamo flīžu daudzuma. Mēs patērējām 4 stundas. Izmaksas Linsēklu eļļa – 1 litrs, 3.20 Ls Ota – 0,59 Ls |