Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota
Foto: Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota
Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jugendstila ēkas. "Tas ir vietējais jugends ar starptautisku mērogu un nozīmi," savā referātā uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš.
Arhitektūras dienu ietvaros, piektdien, 25. oktobrī, Liepājas muzejā liepājniekiem bija iespēja noklausīties J. Krastiņa referātu "Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā", kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde "Jugendstils Liepājā", kas būs apskatāma līdz gada beigām.
Lektors lielam interesentu pulkam sniedza plašu un padziļinātu ieskatu par jugendstila ēku izvietojumu, arhitektiem, būvprojektu vadītājiem, raksturīgākajām iezīmēm, izmantotajiem materiāliem, jaunatklājumiem, izpētes grūtībām. Kopš 2011. gada viņš apzina, vāc un pēta materiālus par Liepājas jugendstila arhitektūras mantojumu savai topošajai grāmatai.
J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jugenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.
Profesora referāts pirmo reizi nolasīts šā gada vasarā Barselonā, kur notika 1. Starptautiskais Jūgendstila kongress, kas pulcināja ap 300 šā stila lietpratējus no visas pasaules. Kongresa dienās bija apskatāma arī LNB ceļojošā izstāde. J. Krastiņa uzstāšanās, izstādes planšetes, arī karte, uz kuras bija atzīmētas jugendstila ēkas, daudziem ekspertiem esot bijis negaidīts atklājums.
Liepājā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir krietni vairāk nekā citās Eiropas pilsētās, kas mēdz lepoties ar savu jugendstila mantojumu. Liepājā Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.
J. Krastiņš detalizēti raksturoja Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra (Charless Carr), Larša Sonkes (Lars Sonck), Paula Kampes, Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova (William Lossow), Makša Kūna (Maks Kuhne), Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova atstāto mantojumu. Šie vīri ir projektējuši, būvējuši, iekārtojuši, veidojuši ēkas, fasādes, interjerus, bez kuriem šodien nav iedomājama Liepājas seja.
Mums ir ne tikai jūgendstila īres nami, bet arī jūgendstila teātris, skolas, bijušie kinoteātri, biroju nami, villas, pat tilts un citas būves. Daudzās ēkās ir labi saglabājušās jūgendstila kāpņu telpu autentiskās apdares.
Ēkas Kūrmājas prospektā 2/6, Ausekļa ielā 9, Graudu ielā 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, Dzintaru ielā 3, 9, 16 un 23, Krišjāņa Barona ielā 8, Liepu ielā 23, Peldu ielā 33/35, Pasta ielā 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, Teātra ielā 2, Baznīcas ielā 18, Bāriņu ielā 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, Rožu ielā 8/10 un 16, Alejas ielā 6 (pagalmā), Toma ielā 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, Uliha ielā 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, Raiņa ielā 1, Kroņu ielā 10/12 u.c., kā uzsvēra J. Krastiņš, ir Eiropas jugenstila augstāko standartu arhitektūras paraugi, kādu nav citur.
Diemžēl divos pasaules karos un padomju okupācijas laikā ir zaudēts 20. gadsimta pirmā puses Liepājas būvniecības lietu arhīvs, kas ļoti apgrūtina jugendstila izpausmju pētniecību. Tomēr gadās arī negaidīti atradumi, piemēram, ēkas Peldu ielā 33 projekts, kura autors, kā izdevies noskaidrot J. Krastiņam, ir latviešu arhitekts Pauls Kampe. Iepazīties ar ēkas projektu profesoram palīdzējusi liepājniece Kaija Liepiņa, kuras privātarhīvā dokuments saglabājies.
LNB izstāde "Jugendstils Liepājā" tika atklāta pēc J. Krastiņa uzstāšanās. Liepājniekiem tagad ir iespējams apskatīt to, ko un kā ieraudzījuši un novērtējuši citi. Izstādē angļu un latviešu valodā uz 10 planšetēm ir skatāms Liepājas jūgendstila ēkas, joprojām saglabājušos iekštelpu elementi, citi objekti, bet pilsētas 20. gadsimta sākuma atmosfēru atspoguļota tālaika skatu kartītēs, reklāmās un citās detaļās.
LNB izstādes veidotāji ir profesors J. Krastiņš, Liepājas pilsētas Būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke un LNB speciāliste Velta Knikste, ekspozīcijas datorzainu izstrādājis Gatis Buravcovs, bet projekta vadītāja ir LNB speciāliste Beāte Knikste.