Ja Rīgu mēģina mākslīgā veidā atslogot no aktivitātēm, lai tās virzītu citur, šajos tirgus ekonomikas apstākļos tas neizdosies

Foto: Ja Rīgu mēģina mākslīgā veidā atslogot no aktivitātēm, lai tās virzītu citur, šajos tirgus ekonomikas apstākļos tas neizdosies; autors: Ja Rīgu mēģina mākslīgā veidā atslogot no aktivitātēm, lai tās virzītu citur, šajos tirgus ekonomikas apstākļos tas neizdosies

Intervija ar LR Īpašo uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām- Robertu Zīli.

Kā, Jūsuprāt, mūsu būvnieki izskatās uz citu valstu būvnieku fona?
Domāju, ka izskatās labi. Minēšu tikai vienu piemēru- ISPA pirmo projektu. Šie projekti paredzēti kandidātvalstīm un tiek piešķirti tikai divās jomās- satiksmes un vides infrastruktūras sakārtošanai. Pirmais pabeigtais projekts kandidātvalstu vidū bija Latvijā. Tas ir ceļa posms no Lilastes līdz Gaujas tiltam. Notika starptautisks tenders par darbu veikšanu, tajā uzvarēja Smiltenes uzņēmums "8CBR". Darbi notika stingrā uzraudzībā, tā kā nekādas atlaides būvniekiem nebija. Šis ceļa posms pagājušā gadā tika atzīts par labāko inženietehnisko būvi Latvijā. Tas ir mans piemērs, ka Latvijas būvnieki izskatās cerīgi. Ja iestāsimies Eiropas Savienībā, Latvijai pienāksies vēl lielāki finansiālie līdzekļi, liela daļa no kuriem tiks izmantoti tieši būvniecībai. Izskatās, ka būvniekiem būs vēl daudz darba. Cik zinu, vairākas mūsu būvniecības firmas strādā arī ārpus Latvijas robežām.

Pateicoties kam, Jūsuprāt, Latvijai tik veiksmīgi izdodas iegūt dažādu programmu līdzekļus?
Šī ir nauda, ko Latvija tāpat kā pārējās ES kandidātvalstis saņem, jo izteikušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc mums pašlaik pieejamas trīs programmas: PHARE, ISPA un SAPARD. Ja mēs iestājamies ES, iespējas četrkāršojas. Šobrīd naudu mums dod tāpēc, lai Latvija pēc iespējas ātrāk tuvotos pašarreizējo Eiropas valstu dzīves līmenim. . Neviens nav ieinteresēts, lai ES būtu valstis, valstu grupas, kas ir neskaitāmas reizes nabadzīgākas par citām.

Jums pašlaik notiek izglītojoši semināri dažādos Latvijas rajonos. Tiekaties ar daudziem cilvēkiem. Cik laba ir viņu, tautas izpratne par ES?
Semināros esam bijuši visos piecos Latvijas plānošanas reģionos: Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un arī Rīgā. Auditorijā vairāk gan pārstāvēti reģionālo pašvaldību attīstību padomju un aģentūru cilvēki ,kas šajos jautājumos ir vairāk pieredzējuši un zinoši, strādā ar projektiem. Taču aicinājām arī uzņēmumu, asociāciju pārstāvjus, bija kultūras iestāžu, bibliotēku, skolu, izglītības centru pārstāvji. Ikviens, kam ir interese. Līdz ar to auditorija ir ļoti "raiba"- gan labi zinoši, gan arī neko daudz nezinoši cilvēki. Tas mērķis bija sākt pievērst uzmanību iespējām, ko piedāvās ES nauda, bet vienlaikus - uzsvērt, ka tā nenāks vienkārši un viegli. Nav tā, ka varēs tikai atvērt kontu un tur tiks ieskaitīta nauda, ar kuru varēs darīt ko gribēs. Tas tā nav un nekad nebūs. Lai pie finansējuma tiktu, būs jāiziet cauri arī ļoti pamatīgai birokrātijai. Piemēram, SAPARD projektā, vispirms ir jāiegulda nauda pašam zemniekam, jāizstrādā projekti, un tikai pēc tam izdevumi tiek atmaksāti no ES naudas. Tā tas acīmredzot būs arī visos projektos, arī būvniecībā. Taču svarīgi saprast, ka šī ir neatmaksājama nauda, tāpēc Eiropas vēlas būt pārliecināta, ka to netērē nelietderīgi.

Cik atsaucīgi uz projektu iesniegšanu šīm programmām ir iedzīvotāji?
No patreizējām programmām tikai SAPARD ir paredzēts zemniekiem vai uzņēmējiem. Visos pārējos gadījumos programmas ir vērstas uz tā saucamo publisko sektoru- pašvaldībām vai valsts iestādēm. Izpildītājs līdz ar to ir Satiksmes ministrija vai, izņēmuma kārtā, Latvijas Dzelzceļš un Latvijas pašvaldības. Lai pieteiktos šīm programmām jābūt ļoti labi sakārtotai dokumentācijai. Es ceru, ka pēc pāris gadiem Latvijas eksperti paši būs gatavi izveidot darbu pieteikumu tenderiem specifiskās jomās.

Nevienam nav noslēpums, ka visās jomās ir ļoti atšķirīgs līmenis Latvijas laukos un Rīgā, lielākajās pilsētās. Kā Jums šķiet, vai tas nebūs par traucēkli Latvijas kopējai attīstībai?
Domāju, ka nē. Latvijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar Rīgas attīstību. Rīga ir spējīga konkurēt ar daudzām pilsētām. Ja Rīgu mēģina mākslīgā veidā atslogot no aktivitātēm, lai tās virzītu citur, šajos tirgus ekonomikas apstākļos tas neizdosies. Privātais kapitāls šeit nāks, jo tas ir izdevīgi. Te ir samērā lēts un līdzvērtīgi labs darbaspēks, ko izmanto tie, kas šeit ienāk ar investīcijām, lai uzsāktu kāda veida biznesu. Rīgā ir samērā laba kultūras vide, kas arī nav mazsvarīgs faktors. Kopumā Rīga izskatās labi. Tikmēr valsts un ES līdzekļiem vajadzētu vairāk plūst uz citām teritorijām - ārpus Rīgas. Šeit būtiska ir secība, kā iespaidot attīstību. Latvijā sāk veidoties lielas un attīstītas pilsētas. Tām līdzi pamazām aug arī nelielās apdzīvotās vietas.

Kādu laiku atpakaļ presē lasīju publikācijas, kurās Jūs uzstājāties par to, ka Latvijā jāveido vidējais slānis. Jāsamazina nodokļi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Jā. Pašlaik pieņemts likumprojekts par uzņēmumu ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu. Kad bija politiski asā diskusija, pretēji Finansu ministram, mana un manas partijas pārliecība bija un ir vēl joprojām - ja finansu situācija valstī neļauj ienākuma nodokli jau šobrīd samazināt būtiski visiem uzņēmējiem, tad tas būtu jāsāk ar mazajiem un vidējiem. Tieši šie uzņēmēji viskardinālāk sajustu valsts atbalstu, ienākuma nodokļa likmi samazinot uzreiz līdz, piemēram,15 vai pat mazāk procentiem. Otrs efekts - esmu gandrīz pārliecināts, tas mazinātu motivāciju slēpt ienākumus. Taču mūsu viedoklis toreiz neuzvarēja - valdība piekrita uzņēmumu ienākumu nodokli samazināt visiem vienādi pakāpeniski vairāku gadu laikā. . Tas ir pozitīvi, taču saprotams, ka dažu procentu pazeminājumu vislabāk izjūt tieši lielākie uzņēmumi. Es saprotu, ka ikviens priecājas, ja jāmaksā iespējami mazāks nodoklis, bet ja ir jāizvēlas, ko vairāk attīstīt, tad, manuprāt, jāliek uzsvars uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir tas vidusslāņa pamats.

Kā, Jūsuprāt, šobrīd veicas vidējiem un maziem uzņēmumiem Latvijā?
Es domāju, ka ir dažādi. Atceros vienu no savām pirmajām pieredzēm 90.gadu sākumā, kad biju vienā Kanādas projektā. Pārsteidza fakts, ka tur 5 gadu laikā bakrotē aptuveni 80% mazo un vidējo uzņēmumu. Patiesībā jebkurš bamkrotējis uzņēmējs iegūst labu mācību turpmākajām gaitām. Es nezinu, cik liels mums ir šis procents. Ir pierādījies, ka Latvijas mazie uzņēmumi atrodas nemitīgā kustībā - maina uzņēmējdarbības formas, virzienus. Tam ir arī savi ieguvumi.

Mazie un vidēji uzņēmumi sūkstās par traucējošo likumdošanu.
Nezinu valsti, kurā uzņēmēji apgalvotu, ka viss ir kārtībā un neko nevajag mainīt. Tādu brīnumu nav. Es negribu vērtēt, vai Latvija ir labāka vai sliktāka. Man liekas, ka ir vietas, kur ir daudz sliktāk kā te. Bet kritika - tas ir tikai normāli. Un es ceru, ka Ekonomikas ministrija rūpējas arī par nelielajiem uzņēmumiem un nevis tikai ar ārvalstu investoriem un lielajām kompānijām.

Vienkāršs un tomēr visiem ļoti interesējošs jautājums - kādas ir galvenās priekšrocības, ko mums piedāvā ES?
Minēšu tikai vienu piemēru. Ja man saka, ka vajadzētu iestāties tikai NATO, bet ES nestāties nemaz, vajadzētu iedomāties vienu situāciju - kamēr ejam uz ES un nav bijis referenduma, liekas, ka mums viss ir stabils- lats ir stabils, investīcijas ienāk, bankās ir rezerves, pasūtījumi pieaug. Liekas, ka ir labi. Bet tajā brīdī, kad nobalsosim ar "nē", viss kļūst citādi. Latvijas lats ir stabils, jo Latvijas bankai ir pietiekami stabilas ārējās rezerves. Taču kad valstij nebūs saprotams, uz kurieni tā iet, domāju, ka bankas ātri reaģēs - procentu likmes pieaugs, arī lata kursam būs liels spiediens, jācer, ka Latvijas banka varēs to izturēt. Tas iespaidos jebkuru uzņēmēju, jebkuru cilvēku, kurš ir paņēmis kāda veida kredītu. Tas ir tikai viens piemērs. Pirms referenduma ikvienam Latvijas iedzīvotājam pašam ir jāizvērtē plusi un mīnusi, ko mums dos ES, bet es ieteiktu domāt arī racionāli un referendumā balsot par.

Cilvēki bieži velk paralēles starp ES un PSRS iekārtu. Cik pamatoti tas, Jūsuprāt, ir?
Es varu teikt, ka jebkura sistēma ir birokrātiskāka nekā, ja tās vispār nav. Taču šīs sistēmas ir pilnīgi atšķirīgas. PSRS bija okupācijas varas sistēma, kas strādāja pilnīgi bez tirgus ekonomikas. Tā bija absolūti ar varu uzspiesta sistēma. Protams, ES lielo valstu vadītāji teikšanas ziņā ir daudz ietekmīgāki par mazo valstu pārstāvjiem, bet šajā sistēmā nevar uzspiest politisko gribu. Mūsu situācijā ES ir vislabākā izvēle.

Nesen būvniecības portālā veidojām aktuālu tēmu par hallēm - hokeja un Eirovīzijas.Tas joprojām ir aktuāli. Cik gatava, Jūsuprāt, organizēt tik liela mēroga pasākumus ir Latvija?
2000.gadā Rīgā veidojām Eiropas attīstības bankas gada sanāksmi, tā bija mana pieredze lielu pasākumu organizēšanā. Šajā pasākumā bija vairāk nekā 2000 viesu, tajā skaitā pietiekoši daudz tā dēvēto VIPu. Tad es redzēju Rīgas iespējas. Rīgā trūka lielu pasākumu organizēšanas vietu, atradām iespēju paplašināt Kongresu namu, tika restaurēta Mazā ģilde, Latviešu biedrības nams, daļējs remonts tika veikts Rīgas fondu biržā, pilnībā izremontēta un kultūras dzīvei uzdāvināta izstāžu zāle Arsenāls. Pasākumam neveidojām nekādas pagaidu mītnes, kas nebūtu izmaksājušas daudz lētāk. Izmantojām jau esošās telpas, kuru sakārtošanu labā kvalitātē veica Latvijas būvnieki un kurās tagad var notikt dažādi pasākumi. Toreiz redzējām, ka Rīgā var noorganizēt tāda līmeņa pasākumu. Rodas sajūta, ka hokeja haļļu ziņā nav un nebija skaidrs, kas par ko atbild, kas kuru interesē. Manuprāt, ir nepareiza pati pieeja šīm lietām, to visu jau sen vajadzēja sakārtot. Ceru, ka Eirovīzijas festivāla organizēšanā tā nebūs. Domāju, ka šeit visa organizēšana jāuzņemas LTV. Es neminēšu, kurā vietā vajadzētu organizēt pasākumu. Valdība neiejauksies, izvēle jāizdara attiecīgajām komisijām.


Linda Tunte,
www.building.lv