Ja arodsaslimšana konstatēta

Foto: Ja arodsaslimšana konstatēta; autors: Ja arodsaslimšana konstatēta

Ja BO VAS "P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu konsultatīvā komisija arodslimībās ir konstatējusi arodslimību, personai ir jāgriežas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀK), kura nosaka arodslimniekam darba spēju zudumu procentos vai invaliditāti, vai arī atsaka piešķirt invaliditāti vai darba spēju zudumu.
Lai saņemtu kaitējuma atlīdzību, darbiniekam, kuram konstatēta arodsaslimšana, ar pieteikumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu jāgriežas pie darba devēja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Bez tam jāiesniedz speciālās ārstu komisijas atzinums (tā kopija) par konstatēto arodslimību, izraksts no VDEĀK akta par darba spēju zuduma noteikšanu un invaliditātes izziņa (ja piešķirta invaliditātes gr.), tiesas nolēmuma kopija (uzrādot oriģinālu) par faktu, ka darba devējs nav nosakāms.
Kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā:
*darba devējs un civiliestāde vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs;
*Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja par darbinieku vai apgādājamo, izbeidzot darbību, darba devējs vai viņa tiesību pārņēmējs ir izmaksājis darbiniekam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaitījis kaitējuma atlīdzības summu par turpmākiem trim gadiem valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā un turpmāk, kad izbeidzas tiesības uz minēto atlīdzību;

*aģentūra, ja tiesā ir konstatēts juridisks fakts, ka darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms (tas ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra), piešķir darbiniekam kaitējuma atlīdzību ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu.
Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami:
*darba drošības prasību neievērošana no darbinieka puses (69 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekoša uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana);

*trūkumi darba organizācijā un ar to saistītie trūkumi (12 %), t.sk. nepietiekoša kontrole pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana, nepareiza darba tehnoloģijas izvēle;

*neapmierinoši apstākļi darba vietā (8 %), t.sk. nepietiekoša kārtība darba vietā, piemēroto drošības aprīkojuma trūkums un IAL trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki;

*ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, izmantojot transportlīdzekļus (3%).

*vardarbība (uzbrukumi) darba vietā vai pildot darba pienākumus (4%).
Arodslimību veicinoši apstākļi ir vairāku darba vides risku summēšanās, ilgstošs darba stāžs nesakārtotā darba vidē, kaitīgo faktoru ietekmē un tas, ka nodarbinātie ar veselības problēmām novēloti griežas pie ārsta. Jāatzīmē, ka ir pieaugusi darbinieku informētība par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu. Tas liecina par to, ka darba devējiem jāparedz vairāk līdzekļu darba aizsardzības uzlabošanai uzņēmumos, lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi nodarbinātajiem. Rezultātā uzlabosies darba kvalitāte un samazināsies darbinieku slimības izmaksas.