Ja darbs kaitē veselībai
Darbs ne tikai ļauj pelnīt un vairo pieredzi profesionālajā jomā. Atsevišķos gadījumos darbs un apstākļi, kādos tas tiek veikts, var veicināt dažādu veselības problēmu rašanos. Šīs slimības dēvē par arodslimībām un to iegūšanu var radīt darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori. Arī celtniecība ir joma, kur arodslimības nav svešas. Visbiežāk arodslimības attīstās cilvēkiem, kuri savā profesijā nostrādājuši vairāk nekā desmit gadus.
Latvijā ir apstiprināts arodslimību saraksts (Ministru kabineta noteikumi nr. 908 (2006.06.11.). Šajos noteikumos arī noteikts, ka Latvijā arodslimības diagnozi uzstāda komisija, kura strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā. Šajā centrā pieņem arī arodslimību ārsti, pie kuriem var doties ar ģimenes ārsta norīkojumu.
Bieži vien darba ņēmēji nezina, ja darbiniekam tiek atklāta arodslimību sarakstā iekļauta slimība, tad no valsts iespējams saņemt kompensāciju tās ārstēšanai. Kompensāciju arodslimību gadījumā un arodslimnieku tiesības nosaka likumdošana.
Nereti arodslimības tiek nepareizi sajauktas ar darbu saistītām slimībām. Tās ir slimības, kas var būt radušās daudzu faktoru ietekmē, bet viens no tiem ir darba apstākļi. Šādas slimības ir, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, dažādas sirds slimības, kunģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūla, muguras, kaulu un locītavu slimības. Ar darbu saistīto slimību gadījumā kompensācija nepienākas.
Arodslimības izraisoši apstākļi
Darba vides vai darba procesa faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto organismu un ilgstošas, intensīvas iedarbības rezultātā izraisa slimības, sauc par kaitīgajiem arodfaktoriem. Kaitīgie arodfaktori parasti ir saistīti ar ražošanas procesu, tā tehnoloģiju un iekārtām (ražošanas putekļi, toksiskās ķīmiskās un radioaktīvās vielas, jonizējošais starojums, troksnis, vibrācija, paaugstināts vai pazemināts atmosfēras spiediens, paaugstināta vai pazemināta temperatūra, elektromagnētiskais starojums u.c.) vai ar darba procesu, tā organizāciju, sasprindzinātību un ilgumu (nervu sistēmas, redzes, dzirdes, balss saišu sasprindzinājums, biežas vienveidīgas kustības, atsevišķu muskuļu grupu sasprindzinājums, ilgstošs ķermeņa piespiedu stāvoklis u.c.).
Profilaktiskie pasākumi
Lai samazinātu risku saslimšanai, darba devējiem ir jānodrošina vairāki preventīvie pasākumi un, pirmkārt, darba apstākļu uzlabošana. Tie ietver vairākus pasākumus - tehnoloģiskos, sanitārtehniskos, higiēniskos, organizatoriskos, medicīniskos. Liela nozīme ir likumdošanai darba aizsardzības jomā.
Būtiska nozīme ir nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, kur jau savlaicīgi var konstatēt iespējamās saslimšanas pazīmes. To, cik bieži veikt šīs apskates, atkarīgs no konkrētā darba specifiskas un iespējamā kaitīgā faktora iedarbības.
Ja slimība atklāta
Arodslimniekus ārstē ģimenes ārsti un citi speciālisti, bet konsultē un izmeklē Paula Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā. Arodslimnieku ārstēšanas principi neatšķiras no vispārējiem slimību ārstēšanas principiem. Tomēr arodslimību terapijai ir savas īpatnības. Bieži ir zināms slimību izraisošais faktors un līdz ar to arī patoģenētiskie slimības posmi. Galvenais princips arodslimību ārstēšanā ir novērst kaitīgā faktora iedarbību. Nereti ārstēšanā izšķiroša nozīme ir tieši racionālai iekārtošanai darbā, kur nav kaitīgu arodfaktoru.
Kam pienākas kompensācija
Uz personām, kuras saņēmušas no Ministru kabineta pilnvarotās Centrālās ārstu konsultatīvās komisijas arodslimībās (CĀKKA) atzinumu par saslimšanu ar arodslimību pēc 1997. gada 1. janvāra, attiecas LR likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" . Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību pienākas tiem, kam uz arodslimības diagnozes uzstādīšanas laiku darba stāžs no 1997.gada 1. janvāra ir pilni 3 gadi (nav svarīgi vai persona ir vai nav darba attiecībās) un, ja darbinieks no darba devēja puses ir sociāli apdrošināts. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību gadījumos un tātad nevar saņemt arī apdrošināšanas atlīdzību.
Apdrošināšanas atlīdzība jāpiesaka un to noformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veidi var būt dažādi: slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu, vienreizējs pabalsts, atlīdzība par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos un medicīnisko rehabilitāciju, personas aprūpi, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstu u.c.
Raksta tapšanā izmantota informācija no interneta vietnes www.arodslimibas.lv
Konsultēja Maija Eglīte, Latvijas arodslimību ārstu biedrības prezidente