Ja liekam gāzes apkuri, ieekonomēt var līdz 40- 50 % enerģijas. Ja pēc siltināšanas paliek esošā apkure- 20-30%

Foto: Ja liekam gāzes apkuri, ieekonomēt var līdz 40- 50 % enerģijas. Ja pēc siltināšanas paliek esošā apkure- 20-30%; autors: Ja liekam gāzes apkuri, ieekonomēt var līdz 40- 50 % enerģijas. Ja pēc siltināšanas paliek esošā apkure- 20-30%

Intervija ar firmas DOMINUS SERVO direktoru Gunāru Prūsi.

Firma "Dominus Servo" dibināta 2001. gadā ar sākotnējo mērķi apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas. Laika gaitā, vērojot tirgus tendences, radās ideja uzsākt arī celtniecības darbus- daudzdzīvokļu ēku renovāciju, siltināšanu, mansardu izbūves. Šobrīd celtniecības darbu veikšana un ēku apsaimniekošana ir divi galvenie darbības virzieni. Latvijā šobrīd pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem turpina pieaugt.

Vai galvenais Jūsu uzņēmuma darbības lauks ir Rīga?
Šobrīd aktīvi strādājam Rīgā un Cēsīs, un skatāmies uz Daugavpili. Daugavpilī esam atvēruši biroju. Pašlaik tiek izstrādāts projekti, tiek runāts ar dzīvokļu īpašniekiem un domes pārstāvjiem par māju siltināšanu, gāzes apkures ierīkošanu un mansardu celtniecību. Šobrīd notiek galvenokārt skaidrošanas darbs.

Kādas ir Jūsu uzņēmuma īpatnības, ar ko izceļaties pārējo vidū?
Esam daudz laika veltījuši dažādiem projektiem, ir izveidojies savs sadarbības partneru loks gan no banku puses, gan projektētājiem, gan mājokļu speciālistiem, ar kuriem kopā varam sasniegt labus darba rezultātus. Uzņēmumam ir pieredze šajā jomā.

Kas savulaik bija galvenais pamudinājums firmas izveidošanā?
Esam trīs firmas dibinātāji. Savulaik visi strādājām apsaimniekošanas jomā, katrs citā uzņēmumā. Satikāmies, un radās doma, ka vajadzētu mainīt apsaimniekošanas virzienus un stilu, izdomājām dibināt savu uzņēmumu. Sākām piedāvāt arī ēku renovācijas darbus. Šobrīd šī joma ir aktuāla, liela daļa daudzdzīvokļu ēku drīz būs kritiskā stāvoklī, un remontdarbi ir nepieciešami steidzami. Cik zinu, daudz šajā ziņā ir izdarījusi Cēsu namu pārvalde. Viena māja pilnīgi nosiltināta, vairākas daļēji siltinātas- veiksmīgu pieredzi gūstam no viņiem.

Kas ir uzņēmuma darbinieki, cik labi speciālisti viņi ir savā jomā?
Darbinieku uzņēmumā nav daudz, regulāri tiek dota iespēja piedalīties dažādos semināros un kursos- esam braukuši smelties pieredzi arī ārzemēs, konkrētāk- uz Pēterburgu, Tallinu, Vāciju. Vācijā bloku mājas savulaik bija sabūvētas aptuveni tikpat daudz kā pie mums, taču šobrīd viss pārvērties līdz nepazīšanai- apkārtne ir sakopta, mājas izskatās labi, paildzināts to mūžs. Mansardu izbūves pieredzi guvām Pēterburgā un Igaunijā. Latvijā visvairāk traucē nesakārtotā likumdošana. Igauņi ir krietni mums priekšā, jo viņu likumdošana šajā ziņā ir veiksmīgāka.

Tātad Latvija mazliet atpaliek no kaimiņiem. Vai sava daļa vainas nebūtu jāuzņemas arī apsaimniekotājiem?
Domāju, ka pie mums iedzīvotāji nav pietiekami informēti. Mediji par daudzdzīvokļu mājām un to problēmām sākuši interesēties tikai pēdējā laikā. Ar cilvēkiem ir grūti runāt, viņus nav viegli pārliecināt, tajā jāiegulda daudz enerģijas. Cilvēki baidās ņemt kredītus, īpaši pensionāri, kuri ir satraukti, vai spēs to pēc tam atmaksāt.

Kādi ir galvenie argumenti, ar kuru palīdzību tomēr izdodas pārliecināt iedzīvotājus?
Argumentu ir daudz. Stāstām iedzīvotājiem, kā tas viss notiek. Kā notiek finansēšana, cik profesionāli darbus veic būvuzņēmēji. Parasti labi noder pozitīvie, jau realizētie objekti. Rādām realizēto, ar konkrētiem faktiem un skaitļiem demonstrējam ieguvumus. No mājas savešanas kārtībā iegūst visi- ceļas īpašuma tirgus vērtība. Tikai pirmo reizi izdzirdot neviens negrib ticēt, protestē. Vēlāk pamazām sāk ieklausīties. Bet skaidrošana gandrīz vienmēr ir garš process.

Kā vērtējat, kādā stāvoklī šobrīd kopumā ir daudzdzīvokļu ēkas Latvijā?
Stāvoklis ir bēdīgs. Sabiedrības informēšana uzsākta tikai pēdējos gados, līdz tam neviena no ēkām praktiski nav tikusi remontēta. Šobrīd ir dažādas iespējas saņemt valsts garantijas, ņemt kredītus. Līdz ar to situācija lēnām, bet uzlabojas.

Cik ilgs ir šāda tipa ēku kalpošanas laiks? Cik ilgu laiku ēka var normāli funkcionēt bez remontdarbiem?
Esmu runājis ar speciālistiem, kuri saka, ka vecās mājas jau sen bija jāremontē. Šāda ēka bez remontiem veiksmīgi funkcionē aptuveni 25 gadus. Pati ēka, protams, stāvēs ilgāk, bet jāsiltina gala sienas un jāhermetizē šuves, iekšā tiek mitrums, lieli siltuma zudumi. Veicot siltināšanu, remontus māja iegūst ilgāku mūžu.

Joprojām pilsētās ir manāmas vairākas nepabeigtas ēkas. Vai neesat domājuši par to pabeigšanu?
Jā, domājuši esam, bet pašlaik neko līdz galam neesam nolēmuši. Konkurence šajā ziņā Rīgā paliek arvien lielāka, jebkurš liels projekts ir riskants. Zinu, ka vairākiem uzņēmumiem daudzi projekti stāv neatrisināti likumdošanas nesakārtotības dēļ. Būvuzņēmēji nevar dabūt būvatļaujas, kaut projekts pats ir apstiprināts. Tur mūsu likumdošana ir nesakārtota.

Kas tieši tur nav kārtībā?
Manā skatījumā ir absurdi noteikumi- ja īpašniekam pieder privāts zemes gabals, kurā pēc visiem noteikumiem atļauts būvēt noteikta augstuma celtni, ir pasūtīts projektu, kas atbilst visiem noteikumiem, bet nevar uzsākt būvniecību, kamēr nav saņemta atļauja, vienošanās no kaimiņu īpašniekiem. Ja blakus ir viena māja ar vienu saimnieku, viss ir kārtībā un vienošanās parasti tiek panākta, bet ja jāvienojas ar 100 īpašniekiem, vienmēr kāds pret kaut ko iebildīs kaut vai principa pēc. Līdz ar to daudzi projekti bremzējas.

Šobrīd dzīvokļu (gan vecu, gan jaunu) cenas visiem šķiet ļoti augstas. Kā Jums šķiet, vai tās ir adekvātas?
Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Šobrīd pieprasījums ir. Dzīvojamā fonda trūkst. Vienīgā pilsēta Latvijā, kurā zinu, ka dzīvokļu pietiek, ir Liepāja. Visur citur pietrūkst. Viskrasākais iztrūkums protams ir Rīgā. Līdz ar to cenas ir tik augstas.

Ar ko tas saistīts?
Ar to, ka arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi Rīgā, pilsētās. Te ir iespējas vairāk nopelnīt. Var ņemt kredītus, lai attīstītu dzīvi. Cilvēki to izmanto.

Kā vajadzētu risināt dzīvokļu deficītu valstiskā līmenī?
Esmu dzirdējis, ka Rīgas Domē jau ieplānoti vairāki projekti. Diemžēl tas viss uzpriekšu virzās lēnu. Ja tiks realizēts viss iecerētais, paredzu, ka deficīts un cenas samazināsies.

Ko iedzīvotāju dzīvē pamainīs Eiropas Savienības notiekumi?
Izmaiņas noteikti būs. Mājām vajadzēs veikt energoauditus. Nenosiltinātās mājās viss atsaucas uz energopatēriņu, Eiropas Savienībā aktīvi cīnās par enerģijas ekonomiju, neatbalsta veltīgu tās tērēšanu. Tas liks māju siltināšanas, renovācijas tempam paātrināties. Šobrīd Daugavpilī esam kādā mājā jau veikuši energoauditu, noteikuši zudumus, atklājuši vājos punktus..

Cik lielā mērā iespējams ieekonomēt, siltinot māju?
Ja liekam gāzes apkuri, ieekonomēt var līdz 40- 50 % enerģijas. Ja pēc siltināšanas paliek esošā apkure- 20-30%. Protams, tas atkarīgs, kā veikta siltināšana. Ja veikta pilna renovācija- pilnā siltināšana, logu, durvju nomaiņa, efekts būs vēl lielāks.

Pastāstiet par sevi! Kāda ir Jūsu karjeras vēsture? Cik ilgi jau darbojaties šajā jomā?
Labs jautājums. Patiesībā jau savulaik esmu beidzis pārtikas tehnologus. Bet esmu nokļuvis te- tā ir mūsu interesantā dzīve. Viss iegrozījās tā, ka pilnīgi nejauši pievērsos nekustamā īpašuma tirdzniecībai. Pēc tam apguvu arī apsaimniekošanas lietas. Satiku vēl dažus domubiedrus un viss sākās.

Kas ir tas, kas šajā jomā notur, piesaista, interesē?
Man vienmēr ir patikusi arhitektūra. Bet par arhitektu ir laikam jāpiedzimst. Nepieciešams talants, kuru es sevī nejutu. Varbūt tieši šī interese piesaistīja jomai, kas arī pastarpinātā veidā saistīta ar mājām, īpašumiem un arhitektūru.

Ko Jūs darāt ārpus darba laika? Kādas lietas aizņemt Jūsu prātu?
Tā ir nodarbošanās ar riteņbraukšanu, šis hobijs mums abiem ar dēlu ir kopīgs. Esam sākuši pievērsties kalnu riteņbraukšanai. Sacensības ar pārtraukumiem notiek gandrīz visu gadu. Ar šo sportu intensīvi nodarbojos jau sen. Tagad notiek dažādas amatieru senioru sacensības, kurās varu piedalos. Ir arī izcīnīti kausi, apbalvojumi, bet tas pat nav būtiskākais.

Linda Tunte,
www.building.lv