Ja valdība nedaudz atbalstīs, jebkura Latvijas firma varēs veiksmīgi konkurēt Eiropā. Uzskatu, ka Eiropas firmām pat ir pamats baidīties no mūsējām

Foto: Ja valdība nedaudz atbalstīs, jebkura Latvijas firma varēs veiksmīgi konkurēt Eiropā. Uzskatu, ka Eiropas firmām pat ir pamats baidīties no mūsējām; autors: Ja valdība nedaudz atbalstīs, jebkura Latvijas firma varēs veiksmīgi konkurēt Eiropā. Uzskatu, ka Eiropas firmām pat ir pamats baidīties no mūsējām

Intervija ar firmas HITOS direktoru Uģi Gaili.

Firma HITOS dibināta salīdzinoši nesen- 2002. gadā. Tās galvenais darbības virziens ir vispārējā celtniecība. HITOS speciālisti sevi veiksmīgi pierādījuši daudzos objektos- galvenokārt privātmāju būvniecības, remonta un rekonstrukcijas darbos. Kā nodarbošanās apakšnozare ir arī laukakmens un dolomīta apstrāde.

Kas ir tas tirgus, kurā cenšaties strādāt, konkurēt?
Strādājam galvenokārt ar privātiem, salīdzinoši nelieliem pasūtījumiem, kas lielai daļai pieredzējušu uzņēmumu vairs nešķiet saistoši, jo šie uzņēmumi interesējas par iespējami apjomīgākiem pasūtījumiem.

Vai varat veikt visa veida būvdarbus?
Veicam darbus, kas ir norādīti mūsu licencē. Patiesībā veicam daudzus darbus, tāpēc vieglāk ir minēt to, ko nedarām- neveicam darbus, kas saistīti ar elektroinstalācijām, apkuri, santehniku. Mums nav tādu speciālistu. Ja tas ir nepieciešams objektos, piesaistām sadarbības partnerus, kuri var garantēt darbu atbilstību konkrētajam projektam, kvalitātei.

Cik darbinieku strādā pie jums? Vai spējat viņus nodrošināt ar darbu visa gada garumā?
Firmas kodols ir neliels, bet objektos izmantojam praksi, kāda ir arī daudzās citās Eiropas valstīs (piemēram, Anglijā)- mums ir apkopota informācija par speciālistiem, uz katru objektu pieaicinām nepieciešamos cilvēkus. Neturam lielu skaitu cilvēku birojā, kas palielinātu darbu galējās izmaksas. Tā bizness veiksmīgi rit, nav lieku izdevumu. Katram cilvēkam ir jāprot par sevi rūpēties, pastāvēt, protams

Pastāstiet ko vairāk par akmens apstrādes darbiem! Kā tie notiek?
Tie ir specifiski darbi. Izstāstīt par akmens apstrādi var dažās minūtēs, bet iemācīties to var ne ātrāk kā 5- 6 gados. Lai izaudzinātu meistaru nepieciešams ilgs laiks. Akmeni atrod uz lauka, saskalda, apstrādā, tad ved uz objektu un mūrē. Ir dažādi akmens apstrādes stili, formas, var mūrēt arī neapstrādātu akmeni- viss atkarīgs no pasūtītāja gaumes. Akmens nav lēts materiāls. Cilvēki, kas ņem kredītus mājas būvniecībai, parasti takām un celiņiem labāk izvēlas, piemēram, betona bruģi, kas ir 4 reizes lētāks.

Ar ko akmens kā materiāls ir labs?
Tas ir mūžīgs. Mūsdienās nereti tiek ievests marmors, kas izklausās labi un grezni, bet akmens ir labāks. Marmors neatbilst mūsu klimatiskajiem apstākļiem, tas ar laiku sabrūk. Marmors ir no siltām zemēm, tas nevar iziet ilgstošus sasalšanas un atkušanas ciklus. Uzskatu, ka ar laiku akmens pie mums atkal kļūs populārs. Varbūt ar to neklās ceļus, bet kā dekoratīvs materiāls tas noteikti vēl būs modē. Laikam tieši šo motīvu vadīti joprojām piedāvājam šo apstrādi.

Vai tas nozīmē, ka šobrīd pieprasījums ir mazs?
Šobrīd šis tirgus tikai sarūk. Visstraujākais pieprasījuma pieaugums notika pateicoties Gunāram Ķirsonam un LIDO koncepcijai. Starp citu- tur arī mēs piegādājām akmeni. Mūsdienās pārsvarā ceļ mājas no materiāliem, kuriem akmens nemaz nepiestāv. Privātmājām bieži skatās cenu un līdz ar to izmanto materiālus, kas lētāki. Arī dizaineri un arhitekti akmeni izmanto ļoti reti, jo pieprasījums pēc tā ir mazs. Akmens "ziedu laiki" bija līdz Padomju laikiem, pēc tam tas kā materiāls pazuda gandrīz pilnībā. Tagad jau aptuveni 50 gadus akmens izmantošana ir neaktīva. Ir izkritis laiks un šobrīd trūkst labu speciālistu, kas prot strādāt ar šo materiālu.

Mūsdienas viss rit un mainās ļoti strauji. Iespējams, cilvēkus pat biedē akmens ilglaicīgums.
Tas ir fakts- ja no akmens kaut ko ceļ, taisa, sākumā ir rūpīgi jāizvērtē, cik tas nepieciešams. Vēlāk būs grūti ko mainīt, pie tam- ja akmens vienā objektā būs izmantots pārāk daudz, tas radīs nospiedošu sajūtu. Celtniecība ir vienkāršāka, nes ātrāk rezultātus nekā darbs ar akmeni, līdz ar to arī mēs vairāk koncentrējamies uz to. Latvijā starp citu ir arī Akmeņkaļu biedrība, taču viņi nav gatavi veikt informēšanas un izglītošanas darbu, kas patiešām būtu nepieciešams.

Vai akmeņkalis mūsu valstī nekļūst par izmirstošu profesiju?
Varbūt. Jauniem darbiniekiem par to interese ir maza, jo darbs ir ļoti smags- akmens ir jāskalda ar aptuveni 12 kilogramus smagu āmuru, kas ir ļoti nogurdinoši. Bez tam materiāls ir vairākkārt jāpārnēsā. Lai skaldītu akmeni ir jābūt pareizai tehnikai un spēkam. Jāpprot uzsist pa pareizo šķiedru. Jāmācās ne tikai skaldīt, bet arī apstrādāt, mūrēt. No 10 cilvēkiem, ko esam mācījuši, amatu iemācās vidēji tikai viens. Nepieciešamas plašas zināšanas un ķēriens- piemēram, kāpņu mūrēšanā jāzina arī dizaina, projektēšanas pamati, lai varētu ieteikt labāko, aprēķināt u.tt. No otras puses- cilvēkiem, kas iemācīsies akmens apstrādi, darbs un iztikšana būs nodrošināti.

Kā Jūs, kā nozares pārstāvis vērtējat Latvijas būvniecības tirgu kopumā? Vai ir kādas problēmas, kas šķiet kaitinoši smagas?
Uzskatu, ka tirgū viss ir tā, kā jābūt. Konkurence ir, un tai ir jābūt. Korumpētība? Man šķiet, ka šis jēdziens Latvijā ir samākslots. Valsts objektu sadalījums? Pusē Eiropas ir valsts objektu sadalījums kaut kādām konkrētām firmām. Vai latvijā māk celt? Māk un reizēm pat labāk nekā ārzemēs. Varbūt reizēm tirgus un atspēriens ir par mazu, lai varētu veiksmīgi darboties. Valstiski runājot, ja valdība nedaudz atbalstīs, jebkura Latvijas firma varēs veiksmīgi konkurēt Eiropā. Uzskatu, ka Eiropas firmām pat ir pamats baidīties no mūsējām.

Kāds ir bijis Jūsu personīgais ceļš pa būvniecības kāpnēm?
Patiesībā man ir 2 profesijas. Viena no tām ir celtnieks. Otra- pilnīgi nesaistīta ar celtniecību. Es protu organizēt, vadīt, un tas man palīdz. Būvniecībā vienmēr esmu sācis ar grūtāko, tas šķiet interesanti- arī tagad neesmu izvēlējies vieglāko- akmens apstrāde, ēku restaurācija- tas nav vienkārši un pierasti. Paralēli tam esmu apguvis arī modernos materiālus, kas nemitīgi ienāk tirgū. Celtniecību esmu izvēlējies arī finansiālu apsvērumu dēļ. Latvijā būvē arvien vairāk. Lai uzturētu ģimeni, ir jāstrādā. Uzceļot māju, veicot celtniecības darbus, ir liels gandarījums, darbu var labi redzēt no malas- tā ir fantastiska sajūta. Arī redzot priecīgus klientus saprotu, cik labs ir šis darbs.

Kā pavadāt laiku, kad darba diena ir galā?
Lai uzturētu sevi formā, jānodarbojas ar sportu, jābūt kādam relaksam no tā. Daudzi celtnieki, vienkārši sakot- nodzeras, jo šis darbs ir smags. Man patīk relaksēties sportojot- spēlēt basketbolu, ejot uz baseinu. Atpūties cilvēks būs labs darbinieks, necietīs ģimene.

Linda Tunte,
www.building.lv