"Jaunā pieeja"- būvnormatīvu sistēmas attīstības otrā fāze
1999. gadā Ministru kabinets akceptēja Latvijas Būvnormatīvu sistēmas attīstības koncepciju (bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes terminu un finansēšanas stratēģijas koncepciju).
1999. gadā Ministru kabinets akceptēja Latvijas Būvnormatīvu sistēmas attīstības koncepciju (bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes terminu un finansēšanas stratēģijas koncepciju). Koncepcija ievada Latvijas būvnormatīvu sistēmas attīstības otro fāzi, kuru, analogi ES direktīvu nostādnēm varētu nosaukt par "jauno pieeju".
Šīs koncepcijas pamatnostādnes ir:
-būvnormatīvos tiek ietverti administratīvie noteikumi un ierobežojumi, ka arī ar likumiem noteiktas būtiskās drošuma prasības, bet netiek ietverta detalizēta tehniska izpildījuma reglamentācija;
-normatīvos tiek izvirzītas tikai valstij un sabiedrībai nozīmīgas prasības;
-ja nepieciešama tehniska izpildījuma reglamentācija, to ietver standartos, uz kuriem būvnormatīvi dod atsauces;
-par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, atbilstosi Būvniecības likuma 4. panta 1. daļā noteiktajam izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai; izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;
-būvēm, kuru būvniecība prasa īpašu kārtību, saskaņā ar grozījumiem Būvniecības likuma būvnormatīvus izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Minitsru kabineta ministrijas, kuru pārziņā ir šādu būvju būvniecība.
Saskaņā ar Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 būvēm noteiktas 6 būtiskās prasības, kas ietvertas Būvniecības likuma 3. panta 3. daļā un Latvijas būvnormatīvu sistēmā transponētas LBN 006-01 "Būtiskās prasības būvēm". Tās ir:
-mehāniskā stiprība un stabilitāte;
-ugunsdrošība;
-higiēniskus un nekaitīgums cilvēka veselībai un videi;
-drošums lietošanā;
-siltumizolācijas spēja un energoekonomiskums;
-akustiskais komforts.
Pārņemot Skandināvijas valstu pieredzi, bez šīm sešām Direktīvā deklarētām būtiskām prasībām Būvniecības likums nosaka un būvnormatīvos, kur tas ir būtiski, tiks ietvertas prasības par būvju pieejamību un neatjaunojamo dabas resursu racionālu izmantošanu.
Šīs koncepcijas pamatnostādnes ir:
-būvnormatīvos tiek ietverti administratīvie noteikumi un ierobežojumi, ka arī ar likumiem noteiktas būtiskās drošuma prasības, bet netiek ietverta detalizēta tehniska izpildījuma reglamentācija;
-normatīvos tiek izvirzītas tikai valstij un sabiedrībai nozīmīgas prasības;
-ja nepieciešama tehniska izpildījuma reglamentācija, to ietver standartos, uz kuriem būvnormatīvi dod atsauces;
-par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, atbilstosi Būvniecības likuma 4. panta 1. daļā noteiktajam izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai; izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;
-būvēm, kuru būvniecība prasa īpašu kārtību, saskaņā ar grozījumiem Būvniecības likuma būvnormatīvus izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Minitsru kabineta ministrijas, kuru pārziņā ir šādu būvju būvniecība.
Saskaņā ar Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 būvēm noteiktas 6 būtiskās prasības, kas ietvertas Būvniecības likuma 3. panta 3. daļā un Latvijas būvnormatīvu sistēmā transponētas LBN 006-01 "Būtiskās prasības būvēm". Tās ir:
-mehāniskā stiprība un stabilitāte;
-ugunsdrošība;
-higiēniskus un nekaitīgums cilvēka veselībai un videi;
-drošums lietošanā;
-siltumizolācijas spēja un energoekonomiskums;
-akustiskais komforts.
Pārņemot Skandināvijas valstu pieredzi, bez šīm sešām Direktīvā deklarētām būtiskām prasībām Būvniecības likums nosaka un būvnormatīvos, kur tas ir būtiski, tiks ietvertas prasības par būvju pieejamību un neatjaunojamo dabas resursu racionālu izmantošanu.