Jaunais Būvniecības likuma projekts. Vai tikai plusi?

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja jaunu Būvniecības likuma projektu.
Viens no galvenajiem likumprojekta uzdevumiem ir vienkāršot un saīsināt būvprojektu saskaņošanu, ko kopumā atbalsta visi dažādo ar būvniecību saistīto nozaru speciālisti. Taču būvinženieru un arhitektu sertifikācijas atcelšana, ko arī nosaka projekts, sastop ļoti neviennozīmīgu speciālistu vērtējumu.

Par pamatu likumprojektam ņemts Pasaules bankas pētījums Doing Business, kas liecina, ka vidējas sarežģītības būves ar pieslēguma tīkliem saskaņošanai Latvijā līdz šim nepieciešamas 187 dienas un 25 procedūras, kamēr vienā no labākajiem Eiropas piemēriem, Dānijā, tas aizņem 69 dienas un 6 procedūras.

Likumprojekts paredz 4 būvniecības sarežģītības līmeņus, kas ietver sevī risku un ietekmi uz apkārtējo vidi. Atkarībā no līmeņa, tiek izvirzītas augstākas vai zemākas stingrības prasības. Pirmā kategorija ietver piebūves esošām celtnēm; otrā – savrupmājas un noliktavas; trešajā – daudzdzīvokļu namus, inženiertīklus un hidrotehniskās būves, transporta mezglus u.c., un ceturtā – īpaši sarežģītu un nozīmīgu izbūvi, kuras īstenošanai nepieciešama speciālas zināšanas un uzmanība.

Tomēr jaunajā Būvniecības likumā minētā atteikšanās no būvinženieru un arhitektu sertifikācijas sastop neviennozīmīgu reakciju. Ekonomikas ministrijā, kur šis likumprojekts izstrādāts, uzskata, ka atteikšanās no sertificēšanas par labu vienkāršai reģistrācijai, pavēršot plašākas iespējas jaunajiem un ārzemju speciālistiem. Tādējādi tikšot veicināta konkurence, ļaujot samazināt projektu izstrādes un vadības izmaksas, kas būtu viens no būvniecības tirgus atveseļošanās virzītājspēkiem.
Lai arī būvuzraudzību un ekspertīzi drīkstēšot veikt speciālists ar vismaz 10 gadu darba stāžu un nevainojamu reputāciju, konkrētas šī speciālista izglītības prasības projektā netiek definētas.

Profesionālo organizāciju, kuras līdz šim veikušas projektētāju un būvspeciālistu sertifikāciju, vadītāji iebilst pret jauno redakciju vai ieņem nogaidošu pozīciju.

Latvijas Būvinženieru savienības prezidents Mārtiņš Straume:
"Pie Būvniecības likuma projekta nostrādāts pusotrs gads. Ja pagājušā gada beigās jau likās, ka tikai dažas nianses jāpieslīpē, šajā pavasarī atklājās, ka projekts pārveidots līdz nepazīšanai. Galvenie mūsu iebildumi ir pret būvniecības un ekspluatācijas drošības principu ignorēšanu.

Jebkurai būvei pirmkārt jābūt drošai. Lai tādu projektētu un uzbūvētu, jābūt pārliecībai par attiecīgo speciālistu kompetenci. Nākamais – likums var strādāt, ja visiem saistošajām personām ir skaidri izmatotie termini. Jaunajā redakcijā nav precīzas definīcijas arhitekta, būvspeciālista, būvvaldes u.c. mūsuprāt ļoti būtiskiem jēdzieniem. Visbeidzot likums parasti nosaka tikai vispārīgus darbības pamatprincipus, bet detalizāciju realizē ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem (Vispārīgie Būvnoteikumi un Pakārtotie noteikumi). Patlaban ieskicētos pamatprincipus nav iespējams apjaust, kamēr nav izdoti MK noteikumi. Tādējādi katrs varēs interpretēt likumu sev vēlamā griezumā.

Mums pārmet, ka būvinženieru sertificēšana kļuvusi par pašmērķi un mākslīgu konkurences ierobežošanu. Bet tādā vai citā veidā nosaukta, speciālista teorētisko un praktisko zināšanu, likumdošanas pārzināšanas un pieredzes novērtēšana eksistē visās ES valstīs, ASV, Kanādā u.c. attīstītajās zemēs. Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka būvniecība noris kompetenti.

Ministru prezidentam Dombrovskim nosūtīta vēstule, kurā vēršam uzmanību uz mūsuprāt ļoti būtiskām nepilnībām likumprojektā. Valdības sēdi, kas pieņēma likumprojektu, vadījušais finanšu ministrs E.Repše solīja, ka mūsu iebildumi tiks ņemti vērā.

Tālāka likumprojekta virzība par pilntiesīgu likumu, noritēs izvērtējot Tautsaimniecības komisijā un tad lasījumos Saeimā. Uzmanīgi sekosim virzībai un nepieciešamības gadījumā savu iespēju robežās centīsimies ietekmēt korekciju ieviešanu."

Latvijas Arhitektu savienības Sertifikācijas centra vadītājs Ervīns Timofejevs:
"Mūsu attieksmi patlaban var raksturot kā nogaidošu. Pašreizējā likuma redakcija ir pārāk vispārīga, daudz neskaidrību, kuras, iespējams, spēs kliedēt izmaiņas Vispārējos būvnoteikumos, kas sagaidāmas šī gada rudenī.
Būvniecības likuma jaunajā versijā ir vispārīgi minēts, ka arhitektiem vairs nav nepieciešams prakses sertifikāts, taču būs iespēja reģistrēties būvspeciālistu reģistrā. Ko īsti nozīmē reģistrācija? Kā tā noritēs? Kas to veiks?
Lai vai kā, mūsu uzskats paliek nemainīgs – jāsaglabā mehānisms, kas apliecina konkrēta speciālista kompetenci."

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš kopumā ir apmierināts ar likumprojektu: "Visumā likums izstrādāts pārdomāti un lietpratīgi. Dažas nianses, iespējams, vajadzētu vēl pieslīpēt, taču kopumā mūsu asociācija to atbalsta arī pašreizējā redakcijā".