Jaunais būvnormatīvs paredz stingrākas prasības ēku siltuma caurlaidībai
No 2003.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā jaunais būvnormatīvs LBN - 002, projektējot ēku norobežojošās konstrukcijas, būs jārēķinās ar stingrākām prasībām par siltuma caurlaidību, žurnālistus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts.
No 2003.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā jaunais būvnormatīvs LBN - 002, projektējot ēku norobežojošās konstrukcijas, būs jārēķinās ar stingrākām prasībām par siltuma caurlaidību, žurnālistus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts.
Labāka siltumizolācija ēkās tiek panākta, izmantojot būvniecībā selektīvos jeb siltumizolējošos stiklus ar mīksto LOW - E pārklājumu, kas ir par 25 % "siltāks" nekā pašlaik Latvijā visvairāk lietotie ar cieto pārklājumu K - stikli. Savukārt kaimiņos Lietuvā un Igaunijā ēku būvē plaši tiek lietoti tieši šāda veida logu stikli, sacīja uzņēmuma "Stikla centrs" direktors Uldis Bēts.
Nākamgad, kad stāsies spēkā jauns būvnormatīvs par ēku norobežojošo konstrukciju - sienu, jumtu, logu, durvju - siltuma caurlaidību, stikla pakešu izgatavošanai nevarēs izmantot tikai parasto stiklu, kā to bieži vien darīja līdz šim. Tas nozīmē, ka, pat iepildot stikla paketē inerto gāzi, kas samazina siltuma zudumus par 0,2-0,3 vatiem uz kvadrātmetru, ar parasto stiklu tik un tā nebūs iespējams sasniegt jaunā siltuma caurlaidības normatīva prasības.
Dzīvojamajās mājās, pansionātos, slimnīcās un bērnudārzos maksimālā pieļaujamā siltuma caurlaidība ir 1,8 vati uz kvadrātmetru, pārējās publiskajās ēkās - 2,2, bet ražošanas telpās - 2,4. Savukārt parastajai stikla paketei siltuma zudumi sasniedz pat 2,8 vatus uz kvadrātmetru, sacīja Bēts.
Pašlaik ievērojama daļa siltuma pazūd tieši caur logiem un durvīm un, izmantojot siltumizolējošos stikla logus, varētu samazināt daļu no pašlaik izmantotajiem energoresursiem, tā ietaupot līdzekļus, kā arī mazāk piesārņojot apkārtējo vidi, sacīja Šteinerts.
Jaunais būvnormatīvs LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", aprēķinot ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestību, paredz par aptuveni 30 - 35 procentiem stingrākas prasības, salīdzinot ar 1991.gadā noteiktajām. Šīs prasības attiecas gan uz sienām, griestiem un grīdām, gan logiem un konstrukcijām no stikla, ja tās pilda ēku norobežojošo konstrukciju funkcijas.
Jaunais būvnormatīvs ir pilnībā saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Standartizācijas organizācijas CEN standartiem. Būvnormatīvu LBN 002 palīdzēja izstrādāt Zviedrijas speciālisti, par pamatu tam ņemot Skandināvijas pieeju siltuma taupīšanas jautājumos.
Tā kā siltumizolējošie stikli ir dārgāki nekā parastie stikli, būvniecības projektu pasūtītājiem būs jārēķinās ar celtniecības projektu nelielu sadārdzinājumu, taču tas nepārsniegs pāris procentus no projektā ietvertajām logu un durvju izmaksām.
Kā uzsvēra Šteinerts, jaunais būvnormatīvs dos vienādas iespējas ražotājiem. Atšķirībā no iepriekšējiem normatīviem, kas reglamentēja tehniskās prasības, jaunais būvnormatīvs paredz noteiktas prasības un drošības standartus, kas būs jāievēro logu un durvju montāžas darbos. Departaments veiks būvnormatīvos iekļauto siltumizolējošo materiālu standarta prasību izpildi.
Kā pastāstīja Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Tehts, būvnormatīvs ietver drošības prasības gan ražotājiem, gan valsts institūcijām, gan arī tirgus dalībniekiem. Svarīgi, lai patērētājam būtu viegli izvēlēties un viņš būtu aizsargāts, ja saņēmis nekvalitatīvu pakalpojumu. Taču bieži vien līdzekļu ekonomijas dēļ paši cilvēki izvēlas dažādu "haltūristu" pakalpojumus. Asociācija ir noteikusi saviem biedriem prasības logu montāžai un ekspluatācijai. Pašlaik asociācijā ir 25 biedri.
LETA LETA
Copyright © LETA
Labāka siltumizolācija ēkās tiek panākta, izmantojot būvniecībā selektīvos jeb siltumizolējošos stiklus ar mīksto LOW - E pārklājumu, kas ir par 25 % "siltāks" nekā pašlaik Latvijā visvairāk lietotie ar cieto pārklājumu K - stikli. Savukārt kaimiņos Lietuvā un Igaunijā ēku būvē plaši tiek lietoti tieši šāda veida logu stikli, sacīja uzņēmuma "Stikla centrs" direktors Uldis Bēts.
Nākamgad, kad stāsies spēkā jauns būvnormatīvs par ēku norobežojošo konstrukciju - sienu, jumtu, logu, durvju - siltuma caurlaidību, stikla pakešu izgatavošanai nevarēs izmantot tikai parasto stiklu, kā to bieži vien darīja līdz šim. Tas nozīmē, ka, pat iepildot stikla paketē inerto gāzi, kas samazina siltuma zudumus par 0,2-0,3 vatiem uz kvadrātmetru, ar parasto stiklu tik un tā nebūs iespējams sasniegt jaunā siltuma caurlaidības normatīva prasības.
Dzīvojamajās mājās, pansionātos, slimnīcās un bērnudārzos maksimālā pieļaujamā siltuma caurlaidība ir 1,8 vati uz kvadrātmetru, pārējās publiskajās ēkās - 2,2, bet ražošanas telpās - 2,4. Savukārt parastajai stikla paketei siltuma zudumi sasniedz pat 2,8 vatus uz kvadrātmetru, sacīja Bēts.
Pašlaik ievērojama daļa siltuma pazūd tieši caur logiem un durvīm un, izmantojot siltumizolējošos stikla logus, varētu samazināt daļu no pašlaik izmantotajiem energoresursiem, tā ietaupot līdzekļus, kā arī mazāk piesārņojot apkārtējo vidi, sacīja Šteinerts.
Jaunais būvnormatīvs LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", aprēķinot ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestību, paredz par aptuveni 30 - 35 procentiem stingrākas prasības, salīdzinot ar 1991.gadā noteiktajām. Šīs prasības attiecas gan uz sienām, griestiem un grīdām, gan logiem un konstrukcijām no stikla, ja tās pilda ēku norobežojošo konstrukciju funkcijas.
Jaunais būvnormatīvs ir pilnībā saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Standartizācijas organizācijas CEN standartiem. Būvnormatīvu LBN 002 palīdzēja izstrādāt Zviedrijas speciālisti, par pamatu tam ņemot Skandināvijas pieeju siltuma taupīšanas jautājumos.
Tā kā siltumizolējošie stikli ir dārgāki nekā parastie stikli, būvniecības projektu pasūtītājiem būs jārēķinās ar celtniecības projektu nelielu sadārdzinājumu, taču tas nepārsniegs pāris procentus no projektā ietvertajām logu un durvju izmaksām.
Kā uzsvēra Šteinerts, jaunais būvnormatīvs dos vienādas iespējas ražotājiem. Atšķirībā no iepriekšējiem normatīviem, kas reglamentēja tehniskās prasības, jaunais būvnormatīvs paredz noteiktas prasības un drošības standartus, kas būs jāievēro logu un durvju montāžas darbos. Departaments veiks būvnormatīvos iekļauto siltumizolējošo materiālu standarta prasību izpildi.
Kā pastāstīja Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Tehts, būvnormatīvs ietver drošības prasības gan ražotājiem, gan valsts institūcijām, gan arī tirgus dalībniekiem. Svarīgi, lai patērētājam būtu viegli izvēlēties un viņš būtu aizsargāts, ja saņēmis nekvalitatīvu pakalpojumu. Taču bieži vien līdzekļu ekonomijas dēļ paši cilvēki izvēlas dažādu "haltūristu" pakalpojumus. Asociācija ir noteikusi saviem biedriem prasības logu montāžai un ekspluatācijai. Pašlaik asociācijā ir 25 biedri.
LETA LETA
Copyright © LETA