Jauno projektu attīstītājiem būs jāpiedalās apkārtējās infrastruktūras attīstībā
Tiks meklēti risinājumi, lai legāli varētu likt jauno projektu attīstītājiem piedalīties apkārtējās infrastruktūras attīstībā, vienojās Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un organizācijas "Kreisā krasta kustība" rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki.
Tiks meklēti risinājumi, lai legāli varētu likt jauno projektu attīstītājiem piedalīties apkārtējās infrastruktūras attīstībā, vienojās Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un organizācijas "Kreisā krasta kustība" rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki.
Rīgas vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK) izteica priekšlikumu, ka uzņēmējiem vajadzētu piedalīties infrastruktūras celtniecībā, jo pašvaldībai nepietiek naudas optimālas satiksmes organizēšanai.
Viņš arī rosināja transporta sfēru Rīgā noteikt kā prioritāti. "Transporta infrastruktūra ir kā augošs bērns - izstīdzē, bet orgāni netiek līdzi," sacīja Birks.
Diskusija rīkota, lai noskaidrotu ar augstceltņu tapšanu Ķīpsalā saistītos jautājumus un kliedētu neskaidrības par Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektu.
Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis uzsvēra, ka jaunu ceļu un tiltu būvniecība nebūs risinājums, jo transportlīdzekļu skaits neizbēgami pieaugs. "Jāattīsta sabiedriskais transports, jāievieš maksa par iebraukšanu, jāizveido "park&ride". Pasaulē ir redzami daudzi risinājumu varianti - kaut vai sistēma Stokholmā," stāstīja Strancis.
Viņš norādīja, ka nākamo 12 gadu laikā transporta infrastruktūrā vajadzētu investēt aptuveni 2,5 miljardus eiro (1,75 miljardus latu), kas neesot iespējams.
"Kreisā krasta kustības" pārstāvji akcentēja, ka, pēc SIA "Solvers" aprēķiniem, Ķīpsalu dienā varētu apmeklēt aptuveni 38 000 automašīnu, kas radīšot katastrofālu situāciju satiksmē un vides aizsardzībā.
"Vajadzētu meklēt risinājumus visai transporta infrastruktūrai kopumā, nevis pa daļām, kā paredzēts tagad," uzsvēra "Kreisā krasta kustība" pārstāvis Māris Sakalovskis.
"Kreisā krasta kustības" pārstāvji pārmeta koncepcijas veidotājiem , ka nav aprēķināts, kādā secībā un cik daudz tiks būvētas celtnes, nav sniegts ekonomiski tehniskais novērtējums, nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums un nav piedāvāti alternatīvi varianti.
Paustas šaubas par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izmantošanu un koncepcijas tiesiskumu.
Diskusijas dalībniekiem bija dažādi viedokļi par Ķīpsalas apbūves augstumu. KKK pārstāvji norādīja, ka darījumu centrus varētu novirzīt uz nomalēm, nevis celt debesskrāpjus pilsētas centrā.
"Nevar ļaut pilsētai izplesties kā pankūkai, jo tas radītu vēl lielākas transporta problēmas. Tāpēc nepieciešamas augstceltnes," savu viedokli pauda Strancis.
Viņš arī norādīja: ja Rīga vēlas saglabāt Baltijas valstu metropoles statusu, tad darījumu centra attīstīšana ir vitāli nepieciešama. "Viļņa un Kauņa nesnauž, tās labprāt ieņemtu Rīgas vietu," uzsvēra Strancis.
Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa informēja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā līdz šim iesniegtas aptuveni 100 atsauksmes, no kurām 54% sniegts pozitīvs vērtējums, 23% - negatīvs, bet 23% gadījumos cilvēki vai nu šaubījušies, vai arī iebilduši pret atsevišķām detaļām.
Jau ziņots, ka sabiedrības un speciālistu izvērtējumam līdz 1.septembrim nodots Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekts. Koncepcija paredz apbūves regulēšanu 5,2 kilometrus garā posmā gar Daugavas kreiso krastu, ietverot apbūves stāvu skaita plānu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonai.
Informatīvie materiāli apskatāmi Rātsnama 1.stāvā.
Daugavas kreisā krasta koncepcija paver iespēju Rīgas centra dinamiskai un mūsdienīgai attīstībai, padara Latvijas galvaspilsētu par konkurētspējīgu, no plānošanas un ekonomiskajiem aspektiem liberālu Ziemeļeiropas centru un Baltijas metropoli, norādīja Pilsētas attīstības departaments.
Koncepcija ietver Daugavas kreisā krasta apbūves siluetu no Daugavgrīvas līdz Katlakalnam. Šajā posmā tuvākajā nākotnē plānota vērienīga būvniecība. Ķīpsalas dienvidu galā plānots būvēt vairākas augstceltnes.
Jaunais Rīgas attīstības plāns posmā no Ziemeļu šķērsojuma līdz Salu tiltam paredz, ka 25 stāvu un augstāka apbūve pieļaujama Ķīpsalas dienvidu galā, teritorijā abpus Ziemeļu šķērsojuma trasei - Podragā, Spilvē un dienvidos no Salu tilta trases. Ķīpsalas dienvidu gala teritorijai, kas ietilpst RVC aizsardzības zonā, ir Ministru kabineta noteikts augstuma ierobežojums - 121 metrs.
Izstrādājot koncepciju, ņemta vērā mantotā telpiskā situācija 2006.gada vidū. Tā ir unikāla koka apbūves kolekcija Ķīpsalas centrālajā daļā, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis, "Hansabankas" augstceltne, Preses nams, televīzijas komplekss Zaķusalā, saskaņotie un būvniecības stadijā esošie projekti - komplekss "Da Vinči", Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c.
"Kreisā krasta kustībā" apvienojušās jauniešu organizācijas "IMKA Rīga" un Latvijas Jaunatnes padome, vides aizsardzības organizācijas "Latvijas Zemes draugi", Vides aizsardzības klubs, Vides izglītības fonds, "Vides Vēstis", "Alianse ilgtspējīgai attīstībai".
Rīgas vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK) izteica priekšlikumu, ka uzņēmējiem vajadzētu piedalīties infrastruktūras celtniecībā, jo pašvaldībai nepietiek naudas optimālas satiksmes organizēšanai.
Viņš arī rosināja transporta sfēru Rīgā noteikt kā prioritāti. "Transporta infrastruktūra ir kā augošs bērns - izstīdzē, bet orgāni netiek līdzi," sacīja Birks.
Diskusija rīkota, lai noskaidrotu ar augstceltņu tapšanu Ķīpsalā saistītos jautājumus un kliedētu neskaidrības par Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektu.
Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis uzsvēra, ka jaunu ceļu un tiltu būvniecība nebūs risinājums, jo transportlīdzekļu skaits neizbēgami pieaugs. "Jāattīsta sabiedriskais transports, jāievieš maksa par iebraukšanu, jāizveido "park&ride". Pasaulē ir redzami daudzi risinājumu varianti - kaut vai sistēma Stokholmā," stāstīja Strancis.
Viņš norādīja, ka nākamo 12 gadu laikā transporta infrastruktūrā vajadzētu investēt aptuveni 2,5 miljardus eiro (1,75 miljardus latu), kas neesot iespējams.
"Kreisā krasta kustības" pārstāvji akcentēja, ka, pēc SIA "Solvers" aprēķiniem, Ķīpsalu dienā varētu apmeklēt aptuveni 38 000 automašīnu, kas radīšot katastrofālu situāciju satiksmē un vides aizsardzībā.
"Vajadzētu meklēt risinājumus visai transporta infrastruktūrai kopumā, nevis pa daļām, kā paredzēts tagad," uzsvēra "Kreisā krasta kustība" pārstāvis Māris Sakalovskis.
"Kreisā krasta kustības" pārstāvji pārmeta koncepcijas veidotājiem , ka nav aprēķināts, kādā secībā un cik daudz tiks būvētas celtnes, nav sniegts ekonomiski tehniskais novērtējums, nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums un nav piedāvāti alternatīvi varianti.
Paustas šaubas par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izmantošanu un koncepcijas tiesiskumu.
Diskusijas dalībniekiem bija dažādi viedokļi par Ķīpsalas apbūves augstumu. KKK pārstāvji norādīja, ka darījumu centrus varētu novirzīt uz nomalēm, nevis celt debesskrāpjus pilsētas centrā.
"Nevar ļaut pilsētai izplesties kā pankūkai, jo tas radītu vēl lielākas transporta problēmas. Tāpēc nepieciešamas augstceltnes," savu viedokli pauda Strancis.
Viņš arī norādīja: ja Rīga vēlas saglabāt Baltijas valstu metropoles statusu, tad darījumu centra attīstīšana ir vitāli nepieciešama. "Viļņa un Kauņa nesnauž, tās labprāt ieņemtu Rīgas vietu," uzsvēra Strancis.
Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa informēja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā līdz šim iesniegtas aptuveni 100 atsauksmes, no kurām 54% sniegts pozitīvs vērtējums, 23% - negatīvs, bet 23% gadījumos cilvēki vai nu šaubījušies, vai arī iebilduši pret atsevišķām detaļām.
Jau ziņots, ka sabiedrības un speciālistu izvērtējumam līdz 1.septembrim nodots Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekts. Koncepcija paredz apbūves regulēšanu 5,2 kilometrus garā posmā gar Daugavas kreiso krastu, ietverot apbūves stāvu skaita plānu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonai.
Informatīvie materiāli apskatāmi Rātsnama 1.stāvā.
Daugavas kreisā krasta koncepcija paver iespēju Rīgas centra dinamiskai un mūsdienīgai attīstībai, padara Latvijas galvaspilsētu par konkurētspējīgu, no plānošanas un ekonomiskajiem aspektiem liberālu Ziemeļeiropas centru un Baltijas metropoli, norādīja Pilsētas attīstības departaments.
Koncepcija ietver Daugavas kreisā krasta apbūves siluetu no Daugavgrīvas līdz Katlakalnam. Šajā posmā tuvākajā nākotnē plānota vērienīga būvniecība. Ķīpsalas dienvidu galā plānots būvēt vairākas augstceltnes.
Jaunais Rīgas attīstības plāns posmā no Ziemeļu šķērsojuma līdz Salu tiltam paredz, ka 25 stāvu un augstāka apbūve pieļaujama Ķīpsalas dienvidu galā, teritorijā abpus Ziemeļu šķērsojuma trasei - Podragā, Spilvē un dienvidos no Salu tilta trases. Ķīpsalas dienvidu gala teritorijai, kas ietilpst RVC aizsardzības zonā, ir Ministru kabineta noteikts augstuma ierobežojums - 121 metrs.
Izstrādājot koncepciju, ņemta vērā mantotā telpiskā situācija 2006.gada vidū. Tā ir unikāla koka apbūves kolekcija Ķīpsalas centrālajā daļā, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis, "Hansabankas" augstceltne, Preses nams, televīzijas komplekss Zaķusalā, saskaņotie un būvniecības stadijā esošie projekti - komplekss "Da Vinči", Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c.
"Kreisā krasta kustībā" apvienojušās jauniešu organizācijas "IMKA Rīga" un Latvijas Jaunatnes padome, vides aizsardzības organizācijas "Latvijas Zemes draugi", Vides aizsardzības klubs, Vides izglītības fonds, "Vides Vēstis", "Alianse ilgtspējīgai attīstībai".
