Jaunu enerģijas 'superavotu" meklējot
Foto: Jaunu enerģijas 'superavotu" meklējot
Vēja elektrostaciju parku izveidošanas izmaksas pārsniedz to efektivitāti un kavē citu atjaunojamās enerģijas avotu attīstību, teikts Britānijas Atjaunojamās enerģijas fonda (REF) analītiķu ziņojumā, vēstī "Mājas Viesis^apostrofs;.
Vēja elektrostaciju parku izveidošanas izmaksas pārsniedz to efektivitāti un kavē citu atjaunojamās enerģijas avotu attīstību, teikts Britānijas Atjaunojamās enerģijas fonda (REF) analītiķu ziņojumā, vēstī "Mājas Viesis'.
Britu ekspertu viedoklī par enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem vai arī atomelektrostacijās der ieklausīties it sevišķi šobrīd, kad arī Latvijā diskutējam par gāzes vai ogļu elektrostacijas būvi.
Vēja spēkstaciju parki nedod peļņu
Pārlieku dāsno valdības subsīdiju dēļ vēja spēkstacijas ir kļuvušas par pārāk dārgu un neefektīvu veidu, kā mazināt globālo sasilšanu veicinošo siltumnīcu gāzu izdalīšanos, kas rodas, izmantojot fosilo kurināmo, uzskata REF pētnieki. Viņu ziņojums publicēts laikā, kad britu sabiedrībā aug nemiers par lielo vēja spēkstaciju skaitu, ko plānots uzcelt Britānijā. Enerģētikas firmas nākamajos piecos gados grib uzbūvēt vairāk nekā 3000 turbīnu, vairojot bažas, ka tiks sabojāta lauku ainava simtiem hektāru platībā.
Kritiķi uzstāj, ka vēja enerģija ir nepietiekama, lai aizvietotu novecojošo spēkstaciju tīklu, kas lieto fosilo kurināmo. Pat aprīkoti ar modernām turbīnām, vēja spēkstaciju parki nespēj darboties ar pilnu jaudu, jo Britānijā vējš ir nepastāvīgs.
Nozares darbinieki atzīst, ka līdz trīsdesmit procentiem laika turbīnas stāv dīkā, jo vēja ātrums ir vai nu par mazu, lai grieztu rotoru lāpstiņas, vai par lielu, draudot sabojāt iekārtas. Neizveidojot atbilstošu metodi liekās enerģijas uzkrāšanai laikā, kad ir atbilstošs vēja ātrums, bet elektrības patēriņš zems, daudzas turbīnas nākas izslēgt, lai nepārslogotu tīklu.
Ziņojumā secināts, ka vēja spēkstaciju parki nedod peļņu un ir atkarīgi no dāsnām subsīdijām, ko galu galā maksā patērētāji par augstāku elektrības cenu. Šī maksa ir kā papildinājums jau tā pieaugošajām gāzes un elektrības cenām, ko izraisa augstā naftas cena, apgrūtinot trūcīgākajiem iedzīvotājiem savu mājokļu apsildīšanu.
Ziņojuma autori atzīmē, ka vēja spēkstaciju subsīdiju sistēma veicina firmu vēlmi celt pēc iespējas vairāk šādu iekārtu, jo tas ir izdevīgāk, nekā ieguldīt līdzekļus citu, dārgāku atjaunojamās enerģijas veidu tehnoloģijas attīstībā, piemēram, viļņu enerģijas spēkstaciju būvē.
Atjaunojamās enerģijas tirgus – mākslīgi radīts
REF analītiķi uzskata, ka atjaunojamās enerģijas tirgus ir mākslīgi radīts un ka to uztur ar valdības lēmumiem. Viņi apšauba, vai no patērētājiem iegūto naudu lietderīgi izmanto. Firmas, kas iekšzemē ceļ vēja spēkstacijas, saņem tik dāsnas subsīdijas, ka uzņēmēji ir ieinteresēti spēkstacijas izvietot pat vietās, kur vēja enerģija ir ļoti vāja, bet spēkstaciju ietekme uz vidi postoša.
Cerot uz vēl lielāku valdības finansiālu atbalstu, britu firmas plāno līdz 2013. gadam uzbūvēt 235 vēja spēkstaciju parkus ar 3189 turbīnām, no kurām daudzas būs vairāk nekā 120 metrus augstas. Šobrīd valstī ir 176 vēja spēkstaciju parki ar 2033 turbīnām iekšzemē un jūrā, kas piegādā elektrību 1,42 miljoniem mājsaimniecību.
2006. – 2007. gadā britu enerģētikas firmām subsīdijās izmaksāja 217 miljonus mārciņu. Valdības plāns paredz, ka enerģētikas firmām līdz 2015. gadam divkārt – no 6,7 līdz 15 procentiem – jāpalielina no atjaunojamajiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvars. Uzņēmumiem, kas neizpildīs šīs prasības, būs jāmaksā sods, ko sadalīs starp visām firmām, kas ieguvušas enerģiju no "zaļajiem" avotiem. Par katru pārdoto "zaļās" enerģijas megavatu firma pašlaik saņem aptuveni 50 mārciņu subsīdijās. REF secina, ka galu galā patērētājiem jāsedz šis valsts finansiālais atbalsts, jo enerģētikas firmas, kam jāmaksā sods, šo maksu uzliek patērētājiem.
Par enerģētisko drošību jāpiemaksā
Aktīvu kampaņu pret vēja spēkstaciju būvi Britu salās ir izvērsusi "Organizācija par Anglijas lauku aizsardzību", uzskatot, ka šo spēkstaciju pieaugums ir nepamatots. Citi kritiķi apgalvo, ka vēja spēkstacijas apdraud putnus.
Britānijas vēja enerģijas apvienības pārstāvis savukārt aizstāvējis subsīdiju izmaksu, jo šis plāns esot nepieciešams, lai palīdzētu veidot enerģētisko drošību. Pēc viņa vārdiem, "jautājums ir par to, vai mēs gribam maksāt mēreni augstāku cenu par drošu un tīru pašmāju enerģijas avotu vai gribam būt atkarīgi no ievestas fosilās degvielas".
Pēc atjaunojamās enerģijas avotu plašākas izmantošanas aizstāvju domām, pret vēja, saules un viļņu spēkstaciju būvi iebilst atomenerģētikas firmu apmaksāti lobisti.
Valdība pārskata subsīdiju plānu
Tostarp subsīdiju plāna kritiķi atzīmē, ka 2020. gadā to apjoms varētu pārsniegt trīs miljardus mārciņu. Britānijas valdība pašlaik pārskata subsīdiju plānu, lai ieviestu izmaiņas, kas paredz atšķirīgas likmes enerģijai, kas iegūta no dažādiem atjaunojamās enerģijas avotiem.
Jaunais plāns paredz 6 – 12 procentu pieaugumu patērētāja vidējam elektrības rēķinam gadā, kas ir aptuveni 390 mārciņas.
Eksperti atzīmē, ka 217 miljoni mārciņu, kas izmaksāti subsīdijās britu enerģētikas firmām, ir nieka nauda, salīdzinot ar vēl dāsnāk subsidēto Britānijas kodolrūpniecību. Pirms pāris gadiem bankrotēja firma "British Energy", jo elektrības pārdošanas cena nespēja segt izmaksas, sagraujot mītu, ka kodolenerģija ir vislētākā izvēle. Mīta sabrukums britu nodokļu maksātājiem izmaksāja 650 miljonus mārciņu jeb 2,3 reizes vairāk nekā subsīdijas atjaunojamās enerģijas avotu elektrostaciju būvētājiem.
Vējš, nafta vai kodolenerģija?
Jauna tipa kodolreaktoru būve izmaksātu no trijiem līdz septiņiem miljardiem mārciņu, bet megavatu tajos ražotās enerģijas paredzēts pārdot par aptuveni 3000 mārciņu, kas divkārt pārsniedz pašreizējo cenu un ko nevarēs atļauties daļa patērētāju.
Eksperti atzīmē, ka subsīdijas enerģijas ražotājiem no atjaunojamiem avotiem vidēji pievieno deviņas mārciņas katras mājsaimniecības elektrības rēķinam, bet par savu laiku nokalpojušo atomreaktoru nojaukšanu un kodolatkritumu noglabāšanu līdz 2075. gadam būtu jāmaksā attiecīgi 83 un 30 miljardi mārciņu un vēl 665 tūkstoši mārciņu ik gadu – par šo objektu apsargāšanu. Rēķinam vēl jāpieskaita apdrošināšanas izmaksas, turklāt šīs teritorijas būtu zudušas lauksaimniecībai un tūrismam.
Pēc ekspertu aprēķiniem, tikai vides attīrīšana jau esošajās atomspēkstacijās, neierēķinot to nojaukšanu, izmaksātu vismaz 112 miljardus mārciņu jeb vienpadsmit procentus no Britānijas nacionālā iekšprodukta. Speciālisti uzskata, ka būtu grūti atrast firmu, kas uzņemtos atbildību droši noglabāt kodolatkritumus, kuru bīstamība videi var saglabāties tūkstošiem gadu. Francijas un Somijas pieredze pēdējos gados liecina, ka celtniecības gaitā atomreaktoru cena dubultojas un vairojas arī drošības problēmas. Naftas cenu kāpums pasaules tirgū, kas biedē patērētājus, var nākt par labu atomreaktoru būvētājiem, jo padarītu salīdzinoši lētākas kodolenerģijas izmaksas.
Kā fosilās degvielas, tā urāna rūdas krājumi pasaulē ir ierobežoti, tāpēc daļa britu ekspertu uzskata, ka nākotnē jāorientējas uz atjaunojamās enerģijas avotu (vēja, saules, viļņu) izmantošanu.
Britu ekspertu viedoklī par enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem vai arī atomelektrostacijās der ieklausīties it sevišķi šobrīd, kad arī Latvijā diskutējam par gāzes vai ogļu elektrostacijas būvi.
Vēja spēkstaciju parki nedod peļņu
Pārlieku dāsno valdības subsīdiju dēļ vēja spēkstacijas ir kļuvušas par pārāk dārgu un neefektīvu veidu, kā mazināt globālo sasilšanu veicinošo siltumnīcu gāzu izdalīšanos, kas rodas, izmantojot fosilo kurināmo, uzskata REF pētnieki. Viņu ziņojums publicēts laikā, kad britu sabiedrībā aug nemiers par lielo vēja spēkstaciju skaitu, ko plānots uzcelt Britānijā. Enerģētikas firmas nākamajos piecos gados grib uzbūvēt vairāk nekā 3000 turbīnu, vairojot bažas, ka tiks sabojāta lauku ainava simtiem hektāru platībā.
Kritiķi uzstāj, ka vēja enerģija ir nepietiekama, lai aizvietotu novecojošo spēkstaciju tīklu, kas lieto fosilo kurināmo. Pat aprīkoti ar modernām turbīnām, vēja spēkstaciju parki nespēj darboties ar pilnu jaudu, jo Britānijā vējš ir nepastāvīgs.
Nozares darbinieki atzīst, ka līdz trīsdesmit procentiem laika turbīnas stāv dīkā, jo vēja ātrums ir vai nu par mazu, lai grieztu rotoru lāpstiņas, vai par lielu, draudot sabojāt iekārtas. Neizveidojot atbilstošu metodi liekās enerģijas uzkrāšanai laikā, kad ir atbilstošs vēja ātrums, bet elektrības patēriņš zems, daudzas turbīnas nākas izslēgt, lai nepārslogotu tīklu.
Ziņojumā secināts, ka vēja spēkstaciju parki nedod peļņu un ir atkarīgi no dāsnām subsīdijām, ko galu galā maksā patērētāji par augstāku elektrības cenu. Šī maksa ir kā papildinājums jau tā pieaugošajām gāzes un elektrības cenām, ko izraisa augstā naftas cena, apgrūtinot trūcīgākajiem iedzīvotājiem savu mājokļu apsildīšanu.
Ziņojuma autori atzīmē, ka vēja spēkstaciju subsīdiju sistēma veicina firmu vēlmi celt pēc iespējas vairāk šādu iekārtu, jo tas ir izdevīgāk, nekā ieguldīt līdzekļus citu, dārgāku atjaunojamās enerģijas veidu tehnoloģijas attīstībā, piemēram, viļņu enerģijas spēkstaciju būvē.
Atjaunojamās enerģijas tirgus – mākslīgi radīts
REF analītiķi uzskata, ka atjaunojamās enerģijas tirgus ir mākslīgi radīts un ka to uztur ar valdības lēmumiem. Viņi apšauba, vai no patērētājiem iegūto naudu lietderīgi izmanto. Firmas, kas iekšzemē ceļ vēja spēkstacijas, saņem tik dāsnas subsīdijas, ka uzņēmēji ir ieinteresēti spēkstacijas izvietot pat vietās, kur vēja enerģija ir ļoti vāja, bet spēkstaciju ietekme uz vidi postoša.
Cerot uz vēl lielāku valdības finansiālu atbalstu, britu firmas plāno līdz 2013. gadam uzbūvēt 235 vēja spēkstaciju parkus ar 3189 turbīnām, no kurām daudzas būs vairāk nekā 120 metrus augstas. Šobrīd valstī ir 176 vēja spēkstaciju parki ar 2033 turbīnām iekšzemē un jūrā, kas piegādā elektrību 1,42 miljoniem mājsaimniecību.
2006. – 2007. gadā britu enerģētikas firmām subsīdijās izmaksāja 217 miljonus mārciņu. Valdības plāns paredz, ka enerģētikas firmām līdz 2015. gadam divkārt – no 6,7 līdz 15 procentiem – jāpalielina no atjaunojamajiem avotiem iegūtās enerģijas īpatsvars. Uzņēmumiem, kas neizpildīs šīs prasības, būs jāmaksā sods, ko sadalīs starp visām firmām, kas ieguvušas enerģiju no "zaļajiem" avotiem. Par katru pārdoto "zaļās" enerģijas megavatu firma pašlaik saņem aptuveni 50 mārciņu subsīdijās. REF secina, ka galu galā patērētājiem jāsedz šis valsts finansiālais atbalsts, jo enerģētikas firmas, kam jāmaksā sods, šo maksu uzliek patērētājiem.
Par enerģētisko drošību jāpiemaksā
Aktīvu kampaņu pret vēja spēkstaciju būvi Britu salās ir izvērsusi "Organizācija par Anglijas lauku aizsardzību", uzskatot, ka šo spēkstaciju pieaugums ir nepamatots. Citi kritiķi apgalvo, ka vēja spēkstacijas apdraud putnus.
Britānijas vēja enerģijas apvienības pārstāvis savukārt aizstāvējis subsīdiju izmaksu, jo šis plāns esot nepieciešams, lai palīdzētu veidot enerģētisko drošību. Pēc viņa vārdiem, "jautājums ir par to, vai mēs gribam maksāt mēreni augstāku cenu par drošu un tīru pašmāju enerģijas avotu vai gribam būt atkarīgi no ievestas fosilās degvielas".
Pēc atjaunojamās enerģijas avotu plašākas izmantošanas aizstāvju domām, pret vēja, saules un viļņu spēkstaciju būvi iebilst atomenerģētikas firmu apmaksāti lobisti.
Valdība pārskata subsīdiju plānu
Tostarp subsīdiju plāna kritiķi atzīmē, ka 2020. gadā to apjoms varētu pārsniegt trīs miljardus mārciņu. Britānijas valdība pašlaik pārskata subsīdiju plānu, lai ieviestu izmaiņas, kas paredz atšķirīgas likmes enerģijai, kas iegūta no dažādiem atjaunojamās enerģijas avotiem.
Jaunais plāns paredz 6 – 12 procentu pieaugumu patērētāja vidējam elektrības rēķinam gadā, kas ir aptuveni 390 mārciņas.
Eksperti atzīmē, ka 217 miljoni mārciņu, kas izmaksāti subsīdijās britu enerģētikas firmām, ir nieka nauda, salīdzinot ar vēl dāsnāk subsidēto Britānijas kodolrūpniecību. Pirms pāris gadiem bankrotēja firma "British Energy", jo elektrības pārdošanas cena nespēja segt izmaksas, sagraujot mītu, ka kodolenerģija ir vislētākā izvēle. Mīta sabrukums britu nodokļu maksātājiem izmaksāja 650 miljonus mārciņu jeb 2,3 reizes vairāk nekā subsīdijas atjaunojamās enerģijas avotu elektrostaciju būvētājiem.
Vējš, nafta vai kodolenerģija?
Jauna tipa kodolreaktoru būve izmaksātu no trijiem līdz septiņiem miljardiem mārciņu, bet megavatu tajos ražotās enerģijas paredzēts pārdot par aptuveni 3000 mārciņu, kas divkārt pārsniedz pašreizējo cenu un ko nevarēs atļauties daļa patērētāju.
Eksperti atzīmē, ka subsīdijas enerģijas ražotājiem no atjaunojamiem avotiem vidēji pievieno deviņas mārciņas katras mājsaimniecības elektrības rēķinam, bet par savu laiku nokalpojušo atomreaktoru nojaukšanu un kodolatkritumu noglabāšanu līdz 2075. gadam būtu jāmaksā attiecīgi 83 un 30 miljardi mārciņu un vēl 665 tūkstoši mārciņu ik gadu – par šo objektu apsargāšanu. Rēķinam vēl jāpieskaita apdrošināšanas izmaksas, turklāt šīs teritorijas būtu zudušas lauksaimniecībai un tūrismam.
Pēc ekspertu aprēķiniem, tikai vides attīrīšana jau esošajās atomspēkstacijās, neierēķinot to nojaukšanu, izmaksātu vismaz 112 miljardus mārciņu jeb vienpadsmit procentus no Britānijas nacionālā iekšprodukta. Speciālisti uzskata, ka būtu grūti atrast firmu, kas uzņemtos atbildību droši noglabāt kodolatkritumus, kuru bīstamība videi var saglabāties tūkstošiem gadu. Francijas un Somijas pieredze pēdējos gados liecina, ka celtniecības gaitā atomreaktoru cena dubultojas un vairojas arī drošības problēmas. Naftas cenu kāpums pasaules tirgū, kas biedē patērētājus, var nākt par labu atomreaktoru būvētājiem, jo padarītu salīdzinoši lētākas kodolenerģijas izmaksas.
Kā fosilās degvielas, tā urāna rūdas krājumi pasaulē ir ierobežoti, tāpēc daļa britu ekspertu uzskata, ka nākotnē jāorientējas uz atjaunojamās enerģijas avotu (vēja, saules, viļņu) izmantošanu.