Jaunumi grīdu ierīcībā -peldošo grīdu varianti
Pirmā priekšrocība, kas pieminama saistībā ar peldošajām grīdām, ir uzlabota skaņas izolācija, neatkarīgi no to veida. Salīdzinoši koka karkasa grīdas diezgan labi vada triecientrokšņus, kas rodas staigājot.
Pirmā priekšrocība, kas pieminama saistībā ar peldošajām grīdām, ir uzlabota skaņas izolācija, neatkarīgi no to veida. Salīdzinoši koka karkasa grīdas diezgan labi vada triecientrokšņus, kas rodas staigājot.
Nav patīkami, ja staigājot rodas dimdoņas efekts, bet koka karkasa grīdu konstrukcija diemžēl to pieļauj.
Ja runājam par peldošām grīdām, tad tās tiek iedalītas divās galvenajās kategorijās. Vienas ir tā saucamās lietās grīdas ar saķeri, kuras tiek ielietas uz putuplasta, polistirola, vai akmens vates (populārākie ir "Paroc" vai "Isover" produkti). Iespējamais lejamās masas sastāvs ir visai atšķirīgs. Kā bāze tiek izmantots gan cements, gan ģipsis.
Konkrēta materiāla izvēle ir atkarīga no pasūtītāja gaumes un finasiālajām iespējām. Pašizlīdzināšanās efekts ir raksturīgs tikai ģipša klonam, kurš nodrošina arī tādas komfortam būtiskas lietas kā skaņas un siltuma izolāciju – grīda ir silta un sniedz tik nepieciešamo mājīguma efektu. Inženierkomunikācijas vai silto grīdu sistēma ir iebūvējama vates starpslānī, līdz ar to apdzīvojamā telpa tiek atslogota no dažādiem komfortu nodrošinošiem tehniskiem elementiem.
Latvijā vairāk ir izplatītas elektriskās silto grīdu sistēmas, Eiropā dominē silto grīdu sistēmas, kurās kā siltumnesējs izmantots ūdens. Ūdens ir labāks ar to, ka nerada cilvēka veselībai kaitīgo elektromagnētisko lauku, bez tam arī elektrības patēriņš ir mazāks. Ūdens siltas grīdas sistēma maksā dārgāk montāžas laikā, bet, savukārt, atmaksājas ekspluatācijas laikā.
Lietā grīda rezultātā nodrošinās maksimālu efektu pie viena nosacījuma – ir jābūt korekti veiktiem montāžas darbiem. Jāuzsver, ka lieto grīdu ierīkošanas metode pieprasa industriālu pieeju, kas attiecināma gan uz materiāliem (tie ir industriāli ražoti), gan arī uz profesionāli veicamo ieklāšanas procesu. Saviem spēkiem, bez atbilstošas aparatūras uzdevums nav izpildāms. Izsakoties konkrētos skaitļos – ar profesionālu tehnoloģisko aprīkojumu trīs vīru brigāde dienas laikā grīdu ielies 800 m².
Tātad, lai izveidotu lieto grīdu dzīvoklī vai privātmājā (ar nosacījumu, ka ir pabeigti visi starpslāņu sagatavošanas darbi), kuru platība ir aptuveni no 100 līdz 300 m², būs nepieciešamas pāris stundas.
Bez tam ir peejami specifiski ātri cietējoši maisījumi, kuri pieļauj grīdas ekspluatāciju jau pāris stundas pēc ieliešanas. Izmaksas lietajām ģipša grīdām pašreiz ir aptuveni 8 Ls/m², jo nepieciešamie materiāli Latvijā tiek ievesti no ārvalstīm.
Taču nākamā gada beigās rūpnīcai "Knauf" uzsākot nepieciešamo materiālu ražošanu Latvijā, ģipša lieto grīdu kvadrātmetra izmaksas būs draudzīgas pasūtītājiem, iekļaujoties aptuveni 3 Ls/m² robežās. Faktiski cena būs līdzvērtīga izmaksām par lētu linoleju, taču tiks iegūta pamatīga 3 cm bieza grīda, kura ir stingrāka un stabilāka par betona grīdu.
Kavdrātmetra izmaksas lejamām grīdām, kuru sastāvā izmantots cements, jau tagad ir lētakas, bet ar tām, savukārt, ir atsevišķas problēmas – nav mājīguma efekta, tās nav pašlīdzinošas, bet pēc ieliešanas tās nepieciešams slīpēt ar apjomīgu un sarežģītu profesionālu apartūra. Milzīgās iekārtas pieprasa lielus objektus, līdz ar to vienģimenes mājas celtniecībā tehnoloģijas izmantošana ir nereāla.
Ģipša lietajai grīdai domāto aparatūru var ievietot vieglās automašīnas bagāžniekā. Arvien aktuālāka kļūst prasība pēc paātrinātiem celtniecības tempiem. Vienlaicīgi tiek būvētas neskaitāmas daudzdzīvokļu ēkas, kurās, piemēram, nedēļas laikā jāapgūst vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielas grīdas platības.
Ja tiek izmantota pašlīdzinošā lieto grīdu tehnoloģija, tad īsā laika periodā ar minimālām darba spēka izmaksām tas ir paveicams.
Peldošo grīdu otrais variants ir sausās grīdas, kuras pie attiecīgu iemaņu kopuma varētu montēt katrs pats un kaut vai 1 m² lielā platībā. Funkcionālās priekšrocības sausajām grīdām ir analogas lietajām grīdām. Atšķirīga, protams, ir ieklāšanas tehnoloģiskā metode un starpslāņu materiāls.
Sausās grīdas plātnes 2 kārtās montējamas uz iepriekš izlīdzinātiem 3 līdz 6 cm bieziem (var veidot arī biezāku) sauso pabērumu slāņiem - keramzīta, perlīta, smiltīm - rezultātā iegūstamie efekti ir tie paši – mājīgums, skaņas un siltuma izolācija un, pie attiecīgu materiālu izvēles (īpaši izturīgas ģipššķiedru plātnes vai Aquapanel cementa plātnes ), arī noturība pret mitrumu.
Pateicīga mērķauditorija šai metodei ir viesnīcas, dzīvokļi, biroji. Rīgā šī universālā sauso grīdu tehnoloģija ir izmantota viesnīcā "Konventa seta", kafejnīca "Otto Schwarz", u.c.
Atkarībā no biezuma, izmaksas ir aptuveni 4 Ls/m². Dekoratīvajai apdarei jau tālāk izmantojams jebkurš tirgū pieejamais materiāls – flīzes, paklāji, linolejs, parkets, izņemot masīvais nelīmētais parkets (16 mm biezs), kurš ir ļoti jūtīgs pret gaisa temperatūras izmaiņām.
Liekot parketu uz sausajām grīdām, vajadzētu aizmirst par tādu novecojošu paņēmienu kā katra parketa dēlīša rūpīga pienaglošana. Pilnīgi pietiks, ja dēlīši tiks savienoti tikai savā starpā.
Nav patīkami, ja staigājot rodas dimdoņas efekts, bet koka karkasa grīdu konstrukcija diemžēl to pieļauj.
Ja runājam par peldošām grīdām, tad tās tiek iedalītas divās galvenajās kategorijās. Vienas ir tā saucamās lietās grīdas ar saķeri, kuras tiek ielietas uz putuplasta, polistirola, vai akmens vates (populārākie ir "Paroc" vai "Isover" produkti). Iespējamais lejamās masas sastāvs ir visai atšķirīgs. Kā bāze tiek izmantots gan cements, gan ģipsis.
Konkrēta materiāla izvēle ir atkarīga no pasūtītāja gaumes un finasiālajām iespējām. Pašizlīdzināšanās efekts ir raksturīgs tikai ģipša klonam, kurš nodrošina arī tādas komfortam būtiskas lietas kā skaņas un siltuma izolāciju – grīda ir silta un sniedz tik nepieciešamo mājīguma efektu. Inženierkomunikācijas vai silto grīdu sistēma ir iebūvējama vates starpslānī, līdz ar to apdzīvojamā telpa tiek atslogota no dažādiem komfortu nodrošinošiem tehniskiem elementiem.
Latvijā vairāk ir izplatītas elektriskās silto grīdu sistēmas, Eiropā dominē silto grīdu sistēmas, kurās kā siltumnesējs izmantots ūdens. Ūdens ir labāks ar to, ka nerada cilvēka veselībai kaitīgo elektromagnētisko lauku, bez tam arī elektrības patēriņš ir mazāks. Ūdens siltas grīdas sistēma maksā dārgāk montāžas laikā, bet, savukārt, atmaksājas ekspluatācijas laikā.
Lietā grīda rezultātā nodrošinās maksimālu efektu pie viena nosacījuma – ir jābūt korekti veiktiem montāžas darbiem. Jāuzsver, ka lieto grīdu ierīkošanas metode pieprasa industriālu pieeju, kas attiecināma gan uz materiāliem (tie ir industriāli ražoti), gan arī uz profesionāli veicamo ieklāšanas procesu. Saviem spēkiem, bez atbilstošas aparatūras uzdevums nav izpildāms. Izsakoties konkrētos skaitļos – ar profesionālu tehnoloģisko aprīkojumu trīs vīru brigāde dienas laikā grīdu ielies 800 m².
Tātad, lai izveidotu lieto grīdu dzīvoklī vai privātmājā (ar nosacījumu, ka ir pabeigti visi starpslāņu sagatavošanas darbi), kuru platība ir aptuveni no 100 līdz 300 m², būs nepieciešamas pāris stundas.
Bez tam ir peejami specifiski ātri cietējoši maisījumi, kuri pieļauj grīdas ekspluatāciju jau pāris stundas pēc ieliešanas. Izmaksas lietajām ģipša grīdām pašreiz ir aptuveni 8 Ls/m², jo nepieciešamie materiāli Latvijā tiek ievesti no ārvalstīm.
Taču nākamā gada beigās rūpnīcai "Knauf" uzsākot nepieciešamo materiālu ražošanu Latvijā, ģipša lieto grīdu kvadrātmetra izmaksas būs draudzīgas pasūtītājiem, iekļaujoties aptuveni 3 Ls/m² robežās. Faktiski cena būs līdzvērtīga izmaksām par lētu linoleju, taču tiks iegūta pamatīga 3 cm bieza grīda, kura ir stingrāka un stabilāka par betona grīdu.
Kavdrātmetra izmaksas lejamām grīdām, kuru sastāvā izmantots cements, jau tagad ir lētakas, bet ar tām, savukārt, ir atsevišķas problēmas – nav mājīguma efekta, tās nav pašlīdzinošas, bet pēc ieliešanas tās nepieciešams slīpēt ar apjomīgu un sarežģītu profesionālu apartūra. Milzīgās iekārtas pieprasa lielus objektus, līdz ar to vienģimenes mājas celtniecībā tehnoloģijas izmantošana ir nereāla.
Ģipša lietajai grīdai domāto aparatūru var ievietot vieglās automašīnas bagāžniekā. Arvien aktuālāka kļūst prasība pēc paātrinātiem celtniecības tempiem. Vienlaicīgi tiek būvētas neskaitāmas daudzdzīvokļu ēkas, kurās, piemēram, nedēļas laikā jāapgūst vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielas grīdas platības.
Ja tiek izmantota pašlīdzinošā lieto grīdu tehnoloģija, tad īsā laika periodā ar minimālām darba spēka izmaksām tas ir paveicams.
Peldošo grīdu otrais variants ir sausās grīdas, kuras pie attiecīgu iemaņu kopuma varētu montēt katrs pats un kaut vai 1 m² lielā platībā. Funkcionālās priekšrocības sausajām grīdām ir analogas lietajām grīdām. Atšķirīga, protams, ir ieklāšanas tehnoloģiskā metode un starpslāņu materiāls.
Sausās grīdas plātnes 2 kārtās montējamas uz iepriekš izlīdzinātiem 3 līdz 6 cm bieziem (var veidot arī biezāku) sauso pabērumu slāņiem - keramzīta, perlīta, smiltīm - rezultātā iegūstamie efekti ir tie paši – mājīgums, skaņas un siltuma izolācija un, pie attiecīgu materiālu izvēles (īpaši izturīgas ģipššķiedru plātnes vai Aquapanel cementa plātnes ), arī noturība pret mitrumu.
Pateicīga mērķauditorija šai metodei ir viesnīcas, dzīvokļi, biroji. Rīgā šī universālā sauso grīdu tehnoloģija ir izmantota viesnīcā "Konventa seta", kafejnīca "Otto Schwarz", u.c.
Atkarībā no biezuma, izmaksas ir aptuveni 4 Ls/m². Dekoratīvajai apdarei jau tālāk izmantojams jebkurš tirgū pieejamais materiāls – flīzes, paklāji, linolejs, parkets, izņemot masīvais nelīmētais parkets (16 mm biezs), kurš ir ļoti jūtīgs pret gaisa temperatūras izmaiņām.
Liekot parketu uz sausajām grīdām, vajadzētu aizmirst par tādu novecojošu paņēmienu kā katra parketa dēlīša rūpīga pienaglošana. Pilnīgi pietiks, ja dēlīši tiks savienoti tikai savā starpā.