Jumta profilakse rudenī
Sakot "jumts virs galvas", parasti saprotam arī mājokli, kurā uzturamies, dzīvojam, strādājam. Un kā gan savādāk, jo jumts ir viena no svarīgākajām ēkas sastāvdaļām – tas sargā no nokrišņu iekļūšanas pārējās konstrukcijās, no kalpo par atbalstu skursteņa u.c. izvadu profilaksei, un galu galā ir viens no redzamākajām būves arhitektoniskajām vizītkartēm. Taču savu primāro uzdevumu – aizsardzību no lietus, sniega, krusas, arī karstajiem saules stariem u.c. apkārtējās vides iedarbības – spēj veikt tikai konstruktīvi pareizi izplānots, meistarīgi uzlikts un saimnieciski ekspluatēts jumts. Tieši pēdējais nosacījums ir būtiskākais ilgtermiņa skatījumā, jo laikus pamanīti un novērsti bojājumi ietaupīs gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku un materiālus.
Tā kā rudens pamazām pāriet ziemā, laika vairs patiešām nav daudz, taču nelielus, bet būtiskus labojumus vari vēl paspēt paveikt. Konsultāciju, par to, kas darāms dažādiem jumta segumiem un noteku sistēmām, lūdzām jomas ekspertam, SIA "Niedru jumti" direktoram Armandam Liedem.
Vispārīgie ieteikumi
Sāc ar sava jumta seguma stāvokļa noteikšanu. Jebkuriem bojājumiem, plaisām, savienojumiem, pieslēgumiem (skursteņiem, ventilācijas izvadiem, antenām utt.) jābūt īpašas uzmanības lokā. Jāatzīst, ka dažkārt tas nebūt nav viegls uzdevums. Ja agrāk bieži vien bēniņtelpa netika izmantota dzīvošanai, bet tikai mantu glabāšanai (aukstie bēniņi), tad samērā ātri varēja noteikt, kurā vietā radies bojājums. Turpretī mūsdienās šī ēkas daļa arī tiek apdzīvota, siltinot ar minerālvati vai citu materiālu un veicot apdari, tāpēc bojājuma avotu var neievērot pat vairākus gadus, kamēr mitrums neizkļūs cauri siltinājumam un apdarei. Un tad labošana prasīs ievērojamus, materiālu, laika un līdzekļu patēriņus. Tāpēc labāk biežāk pārbaudīt jumta stāvokli, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi.
Ja jumtam uzstādītas sniega barjeras, pārbaudi to fiksācijas stingrību, pēc tam stiprinājuma vietu hermētiskumu. Bieži vien barjeras stiprina pie jumta pamatnes, caururbjot jumta segumu (vissliktāk, ja tikai pie paša seguma)un blīvējumam lieto silikona hermētiķi. Diemžēl šāda hermētiķa mūžs uz jumta parasti nepārsniedz 2 gadus. Tātad jāveic pārhermetizācija. Ja barjeras piestiprinātas zem seguma (kā būtu vispareizāk), šādas rūpes nebūtu aktuālas. Tas attiecināms uz jebkuru jumta segumu. Ja barjeru fiksācija ir nestabila, bet nomainīt vai labot nav iespēju (līdzekļu, laika), labāk tās noņemt nost pavisam, nekā riskēt, ka tās nogāzīsies kopā ar uzkrātajām kupenām. Zināmas nianses ir arī pašu sniega barjeru izvēlē – labākas ir režģveida, jo tās aptur pamatmasu, bet ļauj liekajam nokrist. Turpretī vienlaidu barjeras tur visu iespējamo sniega masu, lapas, gružus utt. uz jumta, radot papildu slodzi gan visam jumtam, gan barjerām.
Vēl jāizkontrolē noteku un notekvadu stāvoklis. Vai visur fiksācija ir stingra, vai notekas nav sagāzušās leņķī pret ēkas sienu, vai savienojumi hermētiski, vai renes un stāvvadi attīrīti no lapām un gružiem. Pamatā izšķir 2 veidu notekas – plaši pazīstamās pusapaļās un pēdējā gadu desmitā ienākušās trapecveida. Pareizi uzstādītas pusapaļās renes atrodas nelielā leņķī, lai pārlieku liels ūdens daudzums varētu brīvi plūsta pāri ārējai malai. Trapecveida notekām jau ārējā mala izveidota īsāka par iekšējo, tāpēc tās var uzstādīt taisni. Aptuveni 1/3 renes jāatrodas zem jumta seguma malas.
Tā kā pēdējā laikā plaši izmanto ar PVH pārklātas notekas, to stiprinājumu vietas tiek kniedētas un hermetizētas ar silikonu. Tāpat kā jebkur uz jumta, un jo īpaši šeit silikona īpašības nesaglabājas ilgāk par gadu. Ūdens ziemā pārvēršas ledū, kas jebkuru savienojuma plaisu tikai palielinās. Kārtīgi iztīri renes un stāvvadus. Ja nav laika to darīt regulāri, vismaz pēc lapkriša gan to vajadzētu veikt, lai nodrošinātu noteksistēmas efektīvu darbību. Ērtībai var uzstādīt īpašus noteku režģus, kas neļaus tajā iekļūt lapām, bet gružus aizskalos nokrišņi, turklāt tiks aizturēta sniega iekļuve un tātad papildu smagums.
Visbeidzot skurstenis. Šķiet, ka tas nav tieši saistīts ar jumta segumu, taču katrs krītošs ķieģelis no bojāta skursteņa, skars klājumu, turklāt ziemā drupšanas process vēl paātrinās. Īstais laiks savest kārtībā, vai vismaz nosegt ar skārdu, lai palēninātu bojājumu procesu.
Metāla segumi
Pārbaudi sāksim ar skrūvju hermētiskuma noteikšanu jumta apakšējā malā, pie teknēm un tad veiksim arī to stāvokļa kontroli. Ja gumijas blīvīte, kas atrodas starp skrūvi un segumu, ir kā bojāta vai tās nav vispār, nekavējoties jāveic izskrūvēšana un jaunas uzstādīšana, jo šī vieta jau ir potenciāls mitruma piekļuves avots. Ja blīve ārēji šķiet vēl laba, pamēģini to pagriezt. Ja tas izdodas, varētu būt vaļīgāka kļuvusi skrūve, kas jāpievelk, vai arī blīve ir izkaltusi un būtu jānomaina. Diemžēl prakse liecina, ka, ja vismaz pāris labojamu atradīsi jumta apakšmalā, visdrīzāk tādi būs vēl citur. Jau aptuveni pēc 2 gadiem pēc jauna metāla profilētā jumta uzlikšanas būtu jāveic tā pārbaude. Šādiem jumtiem laika apstākļu ietekmē raksturīga samērā plaša temperatūras amplitūda – sakaršana, atdzišana – un tātad deformācija, turklāt blīvīšu kvalitāte arī ir atšķirīga, tāpēc nav iespējams prognozēt, kad tās vairs neveiks savas funkcijas.
Valcētajiem skārda segumiem profilakse būtu līdzīga, taču nav skrūvju, ko pārbaudīt, bet gan savienojumu vietas.
Kārniņi
T.s. S-veida vai klasiskajiem kārniņiem pirmkārt jāpārbauda atsevišķu elementu taisnums. Ja kārniņš ir sagriezies, tas jāiekārto atpakaļ savā vietā, citādi lietum vai vēja nestam sniegam ir viegla iespēja iekļūt zemseguma telpā. Ja ieplīsis – jānomaina. Pie korēm un satekām gadās ieklāt mazākus dakstiņu gabaliņus, kas varētu būt mazāk noturīgi. Tātad šīs vietas jākontrolē. Kārniņiem nav paredzēts stiprināt sniega barjeras virs klājuma, tāpēc to fiksācija visdrīzāk būs kārtībā. Taču pārbaudīt vajag gan.
Bitumena segumi
Tos iedala ruļļveida materiālos, ko klāj uz horizontālajiem un lēzenajiem jumtiem, bitumena kārniņos jeb šķindeļos, kas paredzēti slīpiem jumtiem, kā arī viļņotajās loksnēs. Ja tev ir māja ar lēzenu jumtu un zem bitumena seguma radies kāds burbulis, negaidi līdz pavasarim, ķeries pie labošanas tūlīt pat. Burbulis(-ļi) rodas, ja zem seguma iekļuvis ūdens, kas ziemā vai nu pārplēsīs, vai vismaz radīs plaisu klājumā. Uzpūtusies vieta jāizgriež, jānosusina un jānoklāj ar speciālajām mastikām, vai vēl labāk – jāpiekausē ielāps. Diemžēl pieredze liecina, ka, ja šāda parādība tiek novērota, tā visdrīzāk atkārtosies. Vai nu turpini katru gadu lāpīt, vai maini visu segumu. Iespējami vairāki šādas problēmas iemesli – nekvalitatīva uzklāšana, materiāla vecums (arī veikalā var iesmērēt nostāvējušu klājumu), mehāniski bojājumi (staigāšana, drūpošs dūmenis utt.) – kas ļauj ūdenim pakļūt zem seguma. Jebkurā gadījumā esi ļoti piesardzīgs, ja nepieciešams staigāt pa šādu klājumu – vasarā, karstuma dēļ to var viegli iespiest, ziemā – radīt plaisas. Gluži tāpat kā citiem segumiem – pievērs pastiprinātu uzmanību savienojumu un pieslēgumu vietām – vai kausējums ir drošs un nekas nav atlīmējies.
Zem slīpajiem jumtiem izmantotajiem šķindeļiem arī mēdz pakļūt mitrums. Ja tie kādā vietā kārtīgi nepieguļ, jāpielīmē no jauna, vai jāmaina. Pretējā gadījumā vējš un sniegs tās atraus un jumts paliks bez seguma. Šo segumu jūtība pret staigāšanu ir līdzīga ruļļveida materiāliem. Ja nepieciešams notīrīt sniegu, gan vienam, gan otram tas jāveic bez uzkāpšanas. Vēl šo materiālu īpatnība ir salīdzinoši augstā abrazivitāte, kas ar laiku rada iespēju uz tiem augt dažādai florai.
Viļņoto bitumena lokšņu mūžs mūsu apstākļos parasti nepārsniedz gadus 10, tāpēc pirms šāda materiāla izvēles privātmājai būtu vērts apdomāties. Kopumā uz šīm loksnēm attiecināms tas pats, kas pārējiem bitumena segumiem – ārkārtīgs mehānisks vārīgums, tāpēc pārbaude, staigājot pa to, būtībā nav iespējama.
Azbestšīferis
Materiāls, kas bija pieejams viļņotās loksnēs un rombveida plāksnītēs joprojām redzams uz ārkārtīgi daudzām Latvijas mājām. Loksnēs bojājumus var viegli redzēt un to nomaiņa arī ir samērā vienkārša. Pieejamas arī hermetizējošas mastikas, taču jāzina, ka azbestcements uzsūc mitrumu, tāpēc tās diezko ilgi neturēsies klāt. Arī mēģinājumi vēl krāsot nav efektīvi, jo sniega smaguma dēļ plaisa(-s) tāpat atvērsies. Grūtāk labot plāksnīšu šīferi. Parasti izmanto skārda gabalu, ko augšpusē pabāž zem veselās plāksnes, bet apakšā piestiprina ar Z-veida skaviņām.
Starp citu, jumtu segumus var mainīt (pat ieteicams) arī ziemā. Izklausās absurdi, bet sniegu, atšķirībā no lietus, var viegli savākt. Ja visa siltuma un īpaši tvaika izolācija sagatavota pareizi, nekam sliktam nevajadzētu notikt. Cita lieta – jumta materiāla īpašības. Dakstiņi, niedres, profilētās metāla loksnes, azbestcements, kapars ir pateicīgākie, titāncinku neklāj t, kas zemāka par +5C, valcējamo skārdu –10C; sasalušas lubiņas (dēlīši) var plīst; bet darbs ar bitumena materiāliem salā vispār nav pieļaujams.
Vispārīgie ieteikumi
Sāc ar sava jumta seguma stāvokļa noteikšanu. Jebkuriem bojājumiem, plaisām, savienojumiem, pieslēgumiem (skursteņiem, ventilācijas izvadiem, antenām utt.) jābūt īpašas uzmanības lokā. Jāatzīst, ka dažkārt tas nebūt nav viegls uzdevums. Ja agrāk bieži vien bēniņtelpa netika izmantota dzīvošanai, bet tikai mantu glabāšanai (aukstie bēniņi), tad samērā ātri varēja noteikt, kurā vietā radies bojājums. Turpretī mūsdienās šī ēkas daļa arī tiek apdzīvota, siltinot ar minerālvati vai citu materiālu un veicot apdari, tāpēc bojājuma avotu var neievērot pat vairākus gadus, kamēr mitrums neizkļūs cauri siltinājumam un apdarei. Un tad labošana prasīs ievērojamus, materiālu, laika un līdzekļu patēriņus. Tāpēc labāk biežāk pārbaudīt jumta stāvokli, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi.
Ja jumtam uzstādītas sniega barjeras, pārbaudi to fiksācijas stingrību, pēc tam stiprinājuma vietu hermētiskumu. Bieži vien barjeras stiprina pie jumta pamatnes, caururbjot jumta segumu (vissliktāk, ja tikai pie paša seguma)un blīvējumam lieto silikona hermētiķi. Diemžēl šāda hermētiķa mūžs uz jumta parasti nepārsniedz 2 gadus. Tātad jāveic pārhermetizācija. Ja barjeras piestiprinātas zem seguma (kā būtu vispareizāk), šādas rūpes nebūtu aktuālas. Tas attiecināms uz jebkuru jumta segumu. Ja barjeru fiksācija ir nestabila, bet nomainīt vai labot nav iespēju (līdzekļu, laika), labāk tās noņemt nost pavisam, nekā riskēt, ka tās nogāzīsies kopā ar uzkrātajām kupenām. Zināmas nianses ir arī pašu sniega barjeru izvēlē – labākas ir režģveida, jo tās aptur pamatmasu, bet ļauj liekajam nokrist. Turpretī vienlaidu barjeras tur visu iespējamo sniega masu, lapas, gružus utt. uz jumta, radot papildu slodzi gan visam jumtam, gan barjerām.
Vēl jāizkontrolē noteku un notekvadu stāvoklis. Vai visur fiksācija ir stingra, vai notekas nav sagāzušās leņķī pret ēkas sienu, vai savienojumi hermētiski, vai renes un stāvvadi attīrīti no lapām un gružiem. Pamatā izšķir 2 veidu notekas – plaši pazīstamās pusapaļās un pēdējā gadu desmitā ienākušās trapecveida. Pareizi uzstādītas pusapaļās renes atrodas nelielā leņķī, lai pārlieku liels ūdens daudzums varētu brīvi plūsta pāri ārējai malai. Trapecveida notekām jau ārējā mala izveidota īsāka par iekšējo, tāpēc tās var uzstādīt taisni. Aptuveni 1/3 renes jāatrodas zem jumta seguma malas.
Tā kā pēdējā laikā plaši izmanto ar PVH pārklātas notekas, to stiprinājumu vietas tiek kniedētas un hermetizētas ar silikonu. Tāpat kā jebkur uz jumta, un jo īpaši šeit silikona īpašības nesaglabājas ilgāk par gadu. Ūdens ziemā pārvēršas ledū, kas jebkuru savienojuma plaisu tikai palielinās. Kārtīgi iztīri renes un stāvvadus. Ja nav laika to darīt regulāri, vismaz pēc lapkriša gan to vajadzētu veikt, lai nodrošinātu noteksistēmas efektīvu darbību. Ērtībai var uzstādīt īpašus noteku režģus, kas neļaus tajā iekļūt lapām, bet gružus aizskalos nokrišņi, turklāt tiks aizturēta sniega iekļuve un tātad papildu smagums.
Visbeidzot skurstenis. Šķiet, ka tas nav tieši saistīts ar jumta segumu, taču katrs krītošs ķieģelis no bojāta skursteņa, skars klājumu, turklāt ziemā drupšanas process vēl paātrinās. Īstais laiks savest kārtībā, vai vismaz nosegt ar skārdu, lai palēninātu bojājumu procesu.
Metāla segumi
Pārbaudi sāksim ar skrūvju hermētiskuma noteikšanu jumta apakšējā malā, pie teknēm un tad veiksim arī to stāvokļa kontroli. Ja gumijas blīvīte, kas atrodas starp skrūvi un segumu, ir kā bojāta vai tās nav vispār, nekavējoties jāveic izskrūvēšana un jaunas uzstādīšana, jo šī vieta jau ir potenciāls mitruma piekļuves avots. Ja blīve ārēji šķiet vēl laba, pamēģini to pagriezt. Ja tas izdodas, varētu būt vaļīgāka kļuvusi skrūve, kas jāpievelk, vai arī blīve ir izkaltusi un būtu jānomaina. Diemžēl prakse liecina, ka, ja vismaz pāris labojamu atradīsi jumta apakšmalā, visdrīzāk tādi būs vēl citur. Jau aptuveni pēc 2 gadiem pēc jauna metāla profilētā jumta uzlikšanas būtu jāveic tā pārbaude. Šādiem jumtiem laika apstākļu ietekmē raksturīga samērā plaša temperatūras amplitūda – sakaršana, atdzišana – un tātad deformācija, turklāt blīvīšu kvalitāte arī ir atšķirīga, tāpēc nav iespējams prognozēt, kad tās vairs neveiks savas funkcijas.
Valcētajiem skārda segumiem profilakse būtu līdzīga, taču nav skrūvju, ko pārbaudīt, bet gan savienojumu vietas.
Kārniņi
T.s. S-veida vai klasiskajiem kārniņiem pirmkārt jāpārbauda atsevišķu elementu taisnums. Ja kārniņš ir sagriezies, tas jāiekārto atpakaļ savā vietā, citādi lietum vai vēja nestam sniegam ir viegla iespēja iekļūt zemseguma telpā. Ja ieplīsis – jānomaina. Pie korēm un satekām gadās ieklāt mazākus dakstiņu gabaliņus, kas varētu būt mazāk noturīgi. Tātad šīs vietas jākontrolē. Kārniņiem nav paredzēts stiprināt sniega barjeras virs klājuma, tāpēc to fiksācija visdrīzāk būs kārtībā. Taču pārbaudīt vajag gan.
Bitumena segumi
Tos iedala ruļļveida materiālos, ko klāj uz horizontālajiem un lēzenajiem jumtiem, bitumena kārniņos jeb šķindeļos, kas paredzēti slīpiem jumtiem, kā arī viļņotajās loksnēs. Ja tev ir māja ar lēzenu jumtu un zem bitumena seguma radies kāds burbulis, negaidi līdz pavasarim, ķeries pie labošanas tūlīt pat. Burbulis(-ļi) rodas, ja zem seguma iekļuvis ūdens, kas ziemā vai nu pārplēsīs, vai vismaz radīs plaisu klājumā. Uzpūtusies vieta jāizgriež, jānosusina un jānoklāj ar speciālajām mastikām, vai vēl labāk – jāpiekausē ielāps. Diemžēl pieredze liecina, ka, ja šāda parādība tiek novērota, tā visdrīzāk atkārtosies. Vai nu turpini katru gadu lāpīt, vai maini visu segumu. Iespējami vairāki šādas problēmas iemesli – nekvalitatīva uzklāšana, materiāla vecums (arī veikalā var iesmērēt nostāvējušu klājumu), mehāniski bojājumi (staigāšana, drūpošs dūmenis utt.) – kas ļauj ūdenim pakļūt zem seguma. Jebkurā gadījumā esi ļoti piesardzīgs, ja nepieciešams staigāt pa šādu klājumu – vasarā, karstuma dēļ to var viegli iespiest, ziemā – radīt plaisas. Gluži tāpat kā citiem segumiem – pievērs pastiprinātu uzmanību savienojumu un pieslēgumu vietām – vai kausējums ir drošs un nekas nav atlīmējies.
Zem slīpajiem jumtiem izmantotajiem šķindeļiem arī mēdz pakļūt mitrums. Ja tie kādā vietā kārtīgi nepieguļ, jāpielīmē no jauna, vai jāmaina. Pretējā gadījumā vējš un sniegs tās atraus un jumts paliks bez seguma. Šo segumu jūtība pret staigāšanu ir līdzīga ruļļveida materiāliem. Ja nepieciešams notīrīt sniegu, gan vienam, gan otram tas jāveic bez uzkāpšanas. Vēl šo materiālu īpatnība ir salīdzinoši augstā abrazivitāte, kas ar laiku rada iespēju uz tiem augt dažādai florai.
Viļņoto bitumena lokšņu mūžs mūsu apstākļos parasti nepārsniedz gadus 10, tāpēc pirms šāda materiāla izvēles privātmājai būtu vērts apdomāties. Kopumā uz šīm loksnēm attiecināms tas pats, kas pārējiem bitumena segumiem – ārkārtīgs mehānisks vārīgums, tāpēc pārbaude, staigājot pa to, būtībā nav iespējama.
Azbestšīferis
Materiāls, kas bija pieejams viļņotās loksnēs un rombveida plāksnītēs joprojām redzams uz ārkārtīgi daudzām Latvijas mājām. Loksnēs bojājumus var viegli redzēt un to nomaiņa arī ir samērā vienkārša. Pieejamas arī hermetizējošas mastikas, taču jāzina, ka azbestcements uzsūc mitrumu, tāpēc tās diezko ilgi neturēsies klāt. Arī mēģinājumi vēl krāsot nav efektīvi, jo sniega smaguma dēļ plaisa(-s) tāpat atvērsies. Grūtāk labot plāksnīšu šīferi. Parasti izmanto skārda gabalu, ko augšpusē pabāž zem veselās plāksnes, bet apakšā piestiprina ar Z-veida skaviņām.
Starp citu, jumtu segumus var mainīt (pat ieteicams) arī ziemā. Izklausās absurdi, bet sniegu, atšķirībā no lietus, var viegli savākt. Ja visa siltuma un īpaši tvaika izolācija sagatavota pareizi, nekam sliktam nevajadzētu notikt. Cita lieta – jumta materiāla īpašības. Dakstiņi, niedres, profilētās metāla loksnes, azbestcements, kapars ir pateicīgākie, titāncinku neklāj t, kas zemāka par +5C, valcējamo skārdu –10C; sasalušas lubiņas (dēlīši) var plīst; bet darbs ar bitumena materiāliem salā vispār nav pieļaujams.
