Juridiski sakārtota būvniecības procesa shēma

Foto: Juridiski sakārtota būvniecības procesa shēma; autors: Juridiski sakārtota būvniecības procesa shēma

Attiecībā uz būvniecību regulējošiem noteikumiem, uzskatu, ka tie ir sakārtoti – gan Būvniecības likums, gan virkne normatīvo aktu, kuri definē darbu izpildes kārtību.

Varbūt normatīvo aktu ietvaros šis tas nav pateikts līdz galam, piemēram, kam jānodarbojas ar būvatļaujas saņemšanu, bet tās ir tikai nianses.

Manā praksē darbā ar klientu, kurš vēlas būvēt, būvatļaujas ir kārtojis būvnieks. Līdz ar to izskaidrot, kāpēc būvatļauja vienā gadījumā tiek saņemta vienas dienas, bet citā gadījumā mēneša laikā, ir grūti.

Ideālā shēma, ja pasūtītājs vēlas uzbūvēt māju un viņam ir zeme un nauda, ir sekojoša - tiek noslēgts līgums par ēkas projektēšanu, pēc zināma laika saņemot projektu ar zīmogu un saskaņojumu, pēc tam tiek noslēgts līgums ar būvnieku un pirmais uzdevums būvniekam ir būvatļaujas saņemšana.

Līgumā būtu jāparedz, ka būvniecības termiņš tiek skaitīts no būvatļaujas saņemšanas sākuma.

Apjomīgākais līgums būvniecības sfērā ir uzņēmuma līgums vai būvniecības līgums, kurā pasūtītājs uzdod, bet izpildītājs uzņemas izpildīt darbu. Pirms šā līguma, protams, ir izpildīti projektēšanas darbi. Svarīga fāze ir būvuzraudzības līguma noslēgšana.

Būvuzraudzības mērķis ir kontrolēt pasūtītāja interešu un tiesību ievērošanu būvniecības laikā. Būvuzraugs faktiski ir pasūtītāja pilnvarotā persona attiecībās ar būvētāju, pārbaudot, vai darbi tiek veikti saskaņā ar līgumsaistībām un parakstot aktus par izpildīto darbu veikšanu.

Līgumu var slēgt ar konsultāciju firmām, kuras nominē kādu no saviem licencētiem speciālistiem. Taču pastāv iespēja, ka būvuzraugs var kļūdīties vai arī piemāna klientu, tad risinājums ir apdrošināšana un konkrēti - būvuzrauga atbildības apdrošināšana. Būtisks moments ir autoruzraudzība. To var veikt tikai projekta autors vai viņa pilnvarota persona. Būvuzraugs vairāk seko līdzi tehniskām niansēm, bet vai ēka patiešām top saskaņā ar projektu, kontrolē autoruzraugs, būvniecības etapus dokumentējot autoruzraudzības žurnālā.

Pēdējā laikā pasūtītāji ir kļuvuši piesardzīgāki un ievēro juristu padomus, tādā veidā samazinot iespējamo zaudējumu apjomus. Gribētu teikt, ka katram pašam ir jārūpējas par savu interešu ievērošanu. Ja pasūtītājs savas intereses atstāj pašplūsmā, līgumus nelasa, bet rezultātā nav apmierināts ar kvalitāti un termiņiem, tad ir velti teikt, ka būvnieks ir negodīgs. Protams, ja būvnieks pamana pasūtītāja nosacīti vienaldzīgo attieksmi, atsevišķos gadījumos darbi tiek izpildīti pavirši. Domāju, ka katram pašam ir jāapzinās savs juridiskais statuss, tādējādi līdz minimumam samazinot iespēju kaut ko pazaudēt vai nesaņemt atlīdzību.

Saruna ar zvērinātu advokātu Olavu Ceru - turpinājums