Jurijs Sergejevs, "TÜV Nord Baltik : Cilvēks var pierast sēdēt arī uz pulvera mucas
Ja pasūtītājs saņem būvatļauju, tad patlaban slepeni vairs neko darīt nevar. Es domāju, ka sistēma ir sakārtota – vairs nevar neizpildīt prasības. Arī katram būvobjektam ir speciāli normatīvi. Tā kā mēs strādājam sertificēšanas, tehniskās uzraudzības un darba aizsardzības jomā, tad mūsu darbs pie projekta sākas ar pirmo būvprocesa soli – jo, piemēram, darba aizsardzības noteikumi sāk darboties jau projekta stadijā. Vēl jāņem vērā visas tehniskās uzraudzības, darba aizsardzības, vides un citas prasības. Bet te daudz kas atkarīgs no ģenerāluzņēmēja, jo viņš dala naudu – apakšuzņēmējiem, ekspertiem, laboratorijām. Protams, jo mazāk viņš samaksā citiem, jo vairāk paliek pašam – un tad tiek taupīts, iespējams arī uz darba aizsardzības pasākumiem.
Atbilstoši MK noteikumiem mūsu pienākumi sākas tad, kad nepieciešams sertificēt kādu jaunu iekārtu. Tāpat šīm iekārtām vajadzīga tehniskā uzraudzība. Katrai iekārtai ir noteikts pārbaudes apjoms un laiks, cik bieži pārbaudes jāveic. Piemēram, lifti pēc MK noteikumiem jāsertificē un pēc tam jāpārbauda reizi gadā. To dara mūsu tehniskie eksperti.
Es domāju, ka gandrīz visi tagad mūsu tirgū izpilda vismaz pamata prasību noteikumus. Kāpēc? Jo pēdējos divus trīs gadus vairs nav iespējams ekspluatēt iekārtu, ja tā nav sertificēta un tai nav tehniskās uzraudzības eksperta slēdziena, ka tā atbilst prasībām. Ja tā ir specifiska bīstamā iekārta, tad pirms ekspluatācijas tā jāreģistrē VDI. Speciālists nekādā gadījumā nereģistrēs nepārbaudītu un nesertificētu iekārtu. Tas nozīmē, ka tur, kur mēs esam pieaicināti, piemēram, gāzes, naftas tvertņu, liftu, maģistrālo cauruļvadu pārbaudes un līdz ar to drošības jomā prasības tiek pildītas.
Ja runājam par celtņiem, tad, ja tie tiek ekspluatēti un dodas no būvlaukuma uz būvlaukumu, bet mums periodiski vajag pārliecināties, cik tie ir droši, mēs pārbaudām metāla konstrukcijas – vai tās nav pārāk sarūsējušas, vai metinājumi ir labā stāvoklī. Tad, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes protokolu, eksperts dod slēdzienu par turpmāku ekspluatāciju vai tās apturēšanu. Viņš parakstās, un tā ir konkrēta atbildība.
Ja eksperts pārbauda celtni vienu reizi vairākos gados, tad pārbaudes brīdī tas noteikti ir kārtībā. Ja kaut kas notiek ekspluatācijas laikā, tā jau ir cita lieta. Es domāju, ka celtņi, kas šodien ir aktīvā ekspluatācijā, ir pārbaudīti saskaņā ar MK noteikumiem un sertificēti. Parasti jaunus celtņus pērk ES valstīs. Krievijā un NVS ražotā tehnika varbūt nav sliktāka, taču nav sertificēta atbilstoši ES prasībām. Tas rada lielas problēmas, tāpēc labāk pirkt jau sertificētu tehniku.
Protams, mēs nestāvam klāt katra celtņa operatoram, kad viņš strādā. Vai viņš ceļ atbilstoši celtspējai, vai kāds nestrādā blakus utt. Ja prasības netiek ievērotas, tad var visādi gadīties – celtnis var arī apgāzties. Būtu nepieciešams stingrāk kontrolēt, vai tiek izmantoti celtspējas ierobežotāji, vai tie nav bojāti vai noņemti.
Visā ES tehniskās drošības koncepcija ir vienāda. Tā ir balstīta uz ilggadēju pieredzi. Ir skaidri definēts, kura iekārta ir bīstama, piemēram, tie ir naftas cauruļvadi, rezervuāri.
Šodien celtniekiem ir skaidras prasības. Es domāju, ka likumdošana Latvijā ir sakārtota – darba aizsardzības un sertificēšanas jomā tā pilnībā atbilst ES prasībām. Tehniskā uzraudzība ES nav vispārīgi reglamentēta – šajā jomā
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".
Atbilstoši MK noteikumiem mūsu pienākumi sākas tad, kad nepieciešams sertificēt kādu jaunu iekārtu. Tāpat šīm iekārtām vajadzīga tehniskā uzraudzība. Katrai iekārtai ir noteikts pārbaudes apjoms un laiks, cik bieži pārbaudes jāveic. Piemēram, lifti pēc MK noteikumiem jāsertificē un pēc tam jāpārbauda reizi gadā. To dara mūsu tehniskie eksperti.
Es domāju, ka gandrīz visi tagad mūsu tirgū izpilda vismaz pamata prasību noteikumus. Kāpēc? Jo pēdējos divus trīs gadus vairs nav iespējams ekspluatēt iekārtu, ja tā nav sertificēta un tai nav tehniskās uzraudzības eksperta slēdziena, ka tā atbilst prasībām. Ja tā ir specifiska bīstamā iekārta, tad pirms ekspluatācijas tā jāreģistrē VDI. Speciālists nekādā gadījumā nereģistrēs nepārbaudītu un nesertificētu iekārtu. Tas nozīmē, ka tur, kur mēs esam pieaicināti, piemēram, gāzes, naftas tvertņu, liftu, maģistrālo cauruļvadu pārbaudes un līdz ar to drošības jomā prasības tiek pildītas.
Ja runājam par celtņiem, tad, ja tie tiek ekspluatēti un dodas no būvlaukuma uz būvlaukumu, bet mums periodiski vajag pārliecināties, cik tie ir droši, mēs pārbaudām metāla konstrukcijas – vai tās nav pārāk sarūsējušas, vai metinājumi ir labā stāvoklī. Tad, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes protokolu, eksperts dod slēdzienu par turpmāku ekspluatāciju vai tās apturēšanu. Viņš parakstās, un tā ir konkrēta atbildība.
Ja eksperts pārbauda celtni vienu reizi vairākos gados, tad pārbaudes brīdī tas noteikti ir kārtībā. Ja kaut kas notiek ekspluatācijas laikā, tā jau ir cita lieta. Es domāju, ka celtņi, kas šodien ir aktīvā ekspluatācijā, ir pārbaudīti saskaņā ar MK noteikumiem un sertificēti. Parasti jaunus celtņus pērk ES valstīs. Krievijā un NVS ražotā tehnika varbūt nav sliktāka, taču nav sertificēta atbilstoši ES prasībām. Tas rada lielas problēmas, tāpēc labāk pirkt jau sertificētu tehniku.
Protams, mēs nestāvam klāt katra celtņa operatoram, kad viņš strādā. Vai viņš ceļ atbilstoši celtspējai, vai kāds nestrādā blakus utt. Ja prasības netiek ievērotas, tad var visādi gadīties – celtnis var arī apgāzties. Būtu nepieciešams stingrāk kontrolēt, vai tiek izmantoti celtspējas ierobežotāji, vai tie nav bojāti vai noņemti.
Visā ES tehniskās drošības koncepcija ir vienāda. Tā ir balstīta uz ilggadēju pieredzi. Ir skaidri definēts, kura iekārta ir bīstama, piemēram, tie ir naftas cauruļvadi, rezervuāri.
Šodien celtniekiem ir skaidras prasības. Es domāju, ka likumdošana Latvijā ir sakārtota – darba aizsardzības un sertificēšanas jomā tā pilnībā atbilst ES prasībām. Tehniskā uzraudzība ES nav vispārīgi reglamentēta – šajā jomā
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts".