Jūrmalai tiek izstrādāts alternatīvs plāns
Stāsta, ka pēc kādas negaidītas Jūrmalas apmeklējuma reizes vienā no ministrijām ierēdņiem sācies visai saspringts darbs.
Stāsta, ka pēc kādas negaidītas Jūrmalas apmeklējuma reizes vienā no ministrijām ierēdņiem sācies visai saspringts darbs. Par pamatu tiekot ņemta Pētera Beltes grāmata "Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni". To ministra vizītes laikā citēja (gan pašrocīgi "uzlabojot") Jūrmalas Virssardzes biedrības pārstāvis Guntars Putraims, lai argumentētu Bražciema kempinga būvniecības neiespējamību.
Tagad pēc šīs grāmatas tikšot izveidots jauns Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns nākamajām desmitgadēm vai pat gadsimtiem.
Šīs kādas ministrijas ministra Šalcoņa ideja, kā vienmēr, savā vienkāršībā ir ģeniāla – veselu pilsētu pārvērst par vienu lielu parku tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms drausmīgā sociālisma perioda, autoratīvā Ulmaņlaika, daudzpartejiskās demokrātijas, cara patvaļas, Pirmā un Otrā pasaules kara, 1905. gada revolūcijas, dzimtbūšanas atcelšanas un citiem vēsturiski dabas atjaunotnei pilnīgi nepieņemamiem laika griežiem.
Tā tikšot atjaunots aizliegums iebraucējiem būvēt viesnīcas, sanatorijas un kūrmājas. Izīrējot vasarniekiem dzīvojamās telpas, pašiem vietējiem šai laikā būšot jāguļ bēniņu telpās, pažobelēs, malkas šķūnīšos vai siena gubās. Sliktākajā gadījumā no kārkliem drīkstēšot veidot arī slieteņus kāpu zonā.
Tiem, kuri dzīvo no dzelzceļa upes pusē, turpmāk puķu vietā būs jāaudzē burkāni. Citu dārzeņu audzēšanai nepieciešama ministra personīgi parakstīta atļauja.
Jūras pusē dzīvojošajiem kā vienīgā nodarbe būšot atļauta jūrā iešana. Taču, tā kā zivju zvejniecībai nav jēgas, tad tā vismaz būšot jāimitē (iztikai nepieciešamās zivis, pārsvarā gan citos ūdeņos ķertas, tikšot piegādātas no Centrāltirgus saldētavām). Brīvajā laikā jāvaļojas kāpās un jāvēro, vai kāds iebraucējs nemēģina ieskatīties pretējam dzimumam domātajās peldvietās.
Lai atjaunotu hidroloģisko stāvokli, kāds tas bijis pirms 100 un vairāk gadiem, piemēram, Horna dārza rajons (pie Majoru kultūras nama) bijis visai staigns un lietainā laikā neizbrienams, tikšot aizdambēta pilsētas kanalizācijas un notekūdeņu sistēma.
Pats Šalconis ministrijas ierēdņiem šo ideju esot pamatojis ar faktu, ka šai pilsētā taču tā kā šā dzīvojot tikai papuasi un šādi tādi biezie, kas ir pilnīgi "izčakarējuši" vēsturisko ainavu.
Darbinieku stimulam tiekot plānoti komandējumi uz Nigēriju, Somāliju un citām Āfrikas valstīm, kā arī Kubu, kur sevišķi labi varot apgūt pieredzi kapitālisma laikā sabūvēto ēku novešanā līdz pašsabrukuma stāvoklim. Šādā veidā no ES fondiem pārpumpēto naudu varēs izmantot prēmijām gan ministrijas, gan atsevišķu entuziastu, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka darbinieku, godināšanai, piešķirot gumijas zābakus, moskītu tīklus, kā arī Āraišu ezerpils meistaru darinātās vienkoču laivas.
Pagaidām gan, kamēr ideja vēl neesot pilnībā izauklēta, iznēsāta un laižama tautās, oficiāli valdības sēžu plānos tā nav pieteikta.
Labi informētie ziņotāji zvērēja, ka par katru jaunumu šajā plānā informēšot mūsu redakciju. Tāpat tika apzvērēts, ka informācijas iegūšanā netikšot izmantoti nelikumīgi noklausīti telefona zvani, bet, lai paši izceltos ministra acīs, lūdza jūrmalniekus iesūtīt idejas, kuras tad viņi uzdošot par savējām.
Laikraksts "Jūrmalas nedēļas"
Tagad pēc šīs grāmatas tikšot izveidots jauns Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns nākamajām desmitgadēm vai pat gadsimtiem.
Šīs kādas ministrijas ministra Šalcoņa ideja, kā vienmēr, savā vienkāršībā ir ģeniāla – veselu pilsētu pārvērst par vienu lielu parku tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms drausmīgā sociālisma perioda, autoratīvā Ulmaņlaika, daudzpartejiskās demokrātijas, cara patvaļas, Pirmā un Otrā pasaules kara, 1905. gada revolūcijas, dzimtbūšanas atcelšanas un citiem vēsturiski dabas atjaunotnei pilnīgi nepieņemamiem laika griežiem.
Tā tikšot atjaunots aizliegums iebraucējiem būvēt viesnīcas, sanatorijas un kūrmājas. Izīrējot vasarniekiem dzīvojamās telpas, pašiem vietējiem šai laikā būšot jāguļ bēniņu telpās, pažobelēs, malkas šķūnīšos vai siena gubās. Sliktākajā gadījumā no kārkliem drīkstēšot veidot arī slieteņus kāpu zonā.
Tiem, kuri dzīvo no dzelzceļa upes pusē, turpmāk puķu vietā būs jāaudzē burkāni. Citu dārzeņu audzēšanai nepieciešama ministra personīgi parakstīta atļauja.
Jūras pusē dzīvojošajiem kā vienīgā nodarbe būšot atļauta jūrā iešana. Taču, tā kā zivju zvejniecībai nav jēgas, tad tā vismaz būšot jāimitē (iztikai nepieciešamās zivis, pārsvarā gan citos ūdeņos ķertas, tikšot piegādātas no Centrāltirgus saldētavām). Brīvajā laikā jāvaļojas kāpās un jāvēro, vai kāds iebraucējs nemēģina ieskatīties pretējam dzimumam domātajās peldvietās.
Lai atjaunotu hidroloģisko stāvokli, kāds tas bijis pirms 100 un vairāk gadiem, piemēram, Horna dārza rajons (pie Majoru kultūras nama) bijis visai staigns un lietainā laikā neizbrienams, tikšot aizdambēta pilsētas kanalizācijas un notekūdeņu sistēma.
Pats Šalconis ministrijas ierēdņiem šo ideju esot pamatojis ar faktu, ka šai pilsētā taču tā kā šā dzīvojot tikai papuasi un šādi tādi biezie, kas ir pilnīgi "izčakarējuši" vēsturisko ainavu.
Darbinieku stimulam tiekot plānoti komandējumi uz Nigēriju, Somāliju un citām Āfrikas valstīm, kā arī Kubu, kur sevišķi labi varot apgūt pieredzi kapitālisma laikā sabūvēto ēku novešanā līdz pašsabrukuma stāvoklim. Šādā veidā no ES fondiem pārpumpēto naudu varēs izmantot prēmijām gan ministrijas, gan atsevišķu entuziastu, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka darbinieku, godināšanai, piešķirot gumijas zābakus, moskītu tīklus, kā arī Āraišu ezerpils meistaru darinātās vienkoču laivas.
Pagaidām gan, kamēr ideja vēl neesot pilnībā izauklēta, iznēsāta un laižama tautās, oficiāli valdības sēžu plānos tā nav pieteikta.
Labi informētie ziņotāji zvērēja, ka par katru jaunumu šajā plānā informēšot mūsu redakciju. Tāpat tika apzvērēts, ka informācijas iegūšanā netikšot izmantoti nelikumīgi noklausīti telefona zvani, bet, lai paši izceltos ministra acīs, lūdza jūrmalniekus iesūtīt idejas, kuras tad viņi uzdošot par savējām.
Laikraksts "Jūrmalas nedēļas"