Jūrmalas attīstības plāna darba grupa zonējuma maiņu attaisno ar agrāk pieņemtiem lēmumiem
Jūrmalas attīstības plāna grozījumu darba grupas pārstāvji zonējumu maiņu vairākās pilsētas teritorijās skaidro ar 90.gados pieņemtiem lēmumiem par būvniecības akceptēšanu un zemes iznomāšanu privātīpašniekiem.
Jūrmalas attīstības plāna grozījumu darba grupas pārstāvji zonējumu maiņu vairākās pilsētas teritorijās skaidro ar 90.gados pieņemtiem lēmumiem par būvniecības akceptēšanu un zemes iznomāšanu privātīpašniekiem.
Darba grupas pārstāvji uz iedzīvotāju aizrādījumiem par likuma prasību neievērošanu atsevišķu teritoriju zonējuma maiņā atbildēja, ka viņiem vajadzētu vērsties ar sūdzību atbildīgajās institūcijās.
Pašvaldības Vides aizsardzības nodaļas vadītāja Rita Kņūtiņa sacīja, ka ir strauja ekonomiskā attīstība, tāpēc jādomā, cik daudz dabas teritoriju iespējams saglabāt. Viņa norādīja, ka ne tikai pašvaldībai jādomā, kā saglabāt dabas teritorijas, tas esot arī valsts uzdevums.
Bulduru iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Tālivaldis Keišs darba grupas locekļiem norādīja, ka 29.jūnijā akceptētajā attīstības plānā Bražciema dabas teritorija nebija iekļauta apbūvei paredzētajā zonā. Patlaban, izstrādājot grozījumus, atkārtoti šī vieta minēta kā apbūvējama teritorija. Pilsētas galvenā plānotāja Māra Kalvāne atbildēja, ka zemes reformas laikā pieļautas kļūdas, atļaujot apbūvēt zaļo teritoriju. Tagad kļūdas tiek labotas un minētie zemesgabali tiek noteikti kā apbūvējama teritorija.
Pilsētas izpilddirektors Gatis Truksnis arī agrāk pieļautajās "kļūdās" vainoja likumdevējus, kuri zemes reformas laikā noteikuši pretrunīgi vērtējamas funkcijas privātīpašnieku zemesgabaliem.
Vairāki iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmē protestēja pret darba grupas lēmumu attīstības plāna grozījumos noteiktajā kūrorta teritorijā atļaut apbūvi ēkām pat līdz 12 stāviem. Darba grupas pārstāvji aizbildinājās, ka likumdošanā svītrots termins "kūrorts" un nav arī pieņemts likums par "kūrortu".
Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba norādīja, ka domes darbinieki ignorē likumus, piemēram, maina zonējumu jūras līča kāpu aizsargzonā, pašvaldības pārstāvji arī neņemot vērā Eiropas Kopienas direktīvu, kas paredz aizsargāt Baltijas jūras piekrastes kāpas.
Jūrmalas domes deputāte Inese Aizstrauta sanāksmē pauda, ka attīstības plāna grozījumi paredz 14 hektāru kūrorta teritorijas atdot būvniecības attīstītājam Aleksandram Bašarinam. Viņa norādīja, ka šajā teritorijā tiek plānota daudzdzīvokļu mājas būvniecība.
Vairāki iedzīvotāji darba grupas pārstāvjiem prasīja, cik daudz parakstu nepieciešams, lai ko mainītu pilsētas plānojuma grozījumu galīgajā redakcijā, jo šķiet, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Darba grupas pārstāvji konkrētu atbildi nespēja sniegt.
Sanāksmē izvērtās diskusija par kanalizāciju Lielupes krastā dabas pamatnes teritorijā Slokas ielā 100, kur paredzēts apbūvēt nepilnus divus hektārus lielu teritoriju. Projekta attīstītāja SIA "Nordeko" pārstāvis Valdis Lībans, kurš ir Kristiānas Lībanes-Šķēles brālis, klātesošos informēja, ka kanalizāciju plānots ievilkt gandrīz divu kilometru garumā.
Kanalizācijas ievilkšanai paredzēts izlietot 240 000-250 000 latu un vieta, kuru paredzēts apbūvēt, atrodas 400 metrus no Lielupes. Grūba norādīja, ka minētajā vietā paredzēts uzbūvēt trīs četras mājas.
Jau ziņots, ka šodien Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji ar sešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja turpmāko darbu pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas un jaunā pilsētas attīstības plāna izstrādē.
21.oktobrī, ņemot vērā Jūrmalas Aizsardzības biedrības priekšlikumu, tiks organizētas četras papildu lokālās apspriedes dažādās pilsētas vietās, lai pārrunātu konkrēto rajonu aktuālos attīstības jautājumus plāna grozījumos. Apspriede notiks Ķemeru vidusskolā plkst.10, Kauguru kultūras namā - plkst.12.30, pilsētas Būvvaldē Bulduros - plkst.15, bet Lielupes vidusskolā - plkst.17.30.
Jūrmalas pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 23.oktobrim. Šajā laikā grozījumu galīgās redakcijas projekts izvietots Jūrmalas pilsētas domes vestibilā, Kauguru kultūras nama vestibilā un pilsētas Būvvaldē. Attīstības plāns būs apskatāms arī interneta mājaslapā "www.jurmala.lv".
Rakstveida priekšlikumus attīstības plānam varēs iesniegt līdz 23.oktobrim Jūrmalas pašvaldības iedzīvotāju apkalpošanas centros Jomas ielā 1/5 un Raiņa ielā 110, kā arī Būvvaldes kancelejā katru darba dienu no plkst.8.30 līdz 17, teikts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Darba grupas pārstāvji uz iedzīvotāju aizrādījumiem par likuma prasību neievērošanu atsevišķu teritoriju zonējuma maiņā atbildēja, ka viņiem vajadzētu vērsties ar sūdzību atbildīgajās institūcijās.
Pašvaldības Vides aizsardzības nodaļas vadītāja Rita Kņūtiņa sacīja, ka ir strauja ekonomiskā attīstība, tāpēc jādomā, cik daudz dabas teritoriju iespējams saglabāt. Viņa norādīja, ka ne tikai pašvaldībai jādomā, kā saglabāt dabas teritorijas, tas esot arī valsts uzdevums.
Bulduru iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Tālivaldis Keišs darba grupas locekļiem norādīja, ka 29.jūnijā akceptētajā attīstības plānā Bražciema dabas teritorija nebija iekļauta apbūvei paredzētajā zonā. Patlaban, izstrādājot grozījumus, atkārtoti šī vieta minēta kā apbūvējama teritorija. Pilsētas galvenā plānotāja Māra Kalvāne atbildēja, ka zemes reformas laikā pieļautas kļūdas, atļaujot apbūvēt zaļo teritoriju. Tagad kļūdas tiek labotas un minētie zemesgabali tiek noteikti kā apbūvējama teritorija.
Pilsētas izpilddirektors Gatis Truksnis arī agrāk pieļautajās "kļūdās" vainoja likumdevējus, kuri zemes reformas laikā noteikuši pretrunīgi vērtējamas funkcijas privātīpašnieku zemesgabaliem.
Vairāki iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmē protestēja pret darba grupas lēmumu attīstības plāna grozījumos noteiktajā kūrorta teritorijā atļaut apbūvi ēkām pat līdz 12 stāviem. Darba grupas pārstāvji aizbildinājās, ka likumdošanā svītrots termins "kūrorts" un nav arī pieņemts likums par "kūrortu".
Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba norādīja, ka domes darbinieki ignorē likumus, piemēram, maina zonējumu jūras līča kāpu aizsargzonā, pašvaldības pārstāvji arī neņemot vērā Eiropas Kopienas direktīvu, kas paredz aizsargāt Baltijas jūras piekrastes kāpas.
Jūrmalas domes deputāte Inese Aizstrauta sanāksmē pauda, ka attīstības plāna grozījumi paredz 14 hektāru kūrorta teritorijas atdot būvniecības attīstītājam Aleksandram Bašarinam. Viņa norādīja, ka šajā teritorijā tiek plānota daudzdzīvokļu mājas būvniecība.
Vairāki iedzīvotāji darba grupas pārstāvjiem prasīja, cik daudz parakstu nepieciešams, lai ko mainītu pilsētas plānojuma grozījumu galīgajā redakcijā, jo šķiet, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Darba grupas pārstāvji konkrētu atbildi nespēja sniegt.
Sanāksmē izvērtās diskusija par kanalizāciju Lielupes krastā dabas pamatnes teritorijā Slokas ielā 100, kur paredzēts apbūvēt nepilnus divus hektārus lielu teritoriju. Projekta attīstītāja SIA "Nordeko" pārstāvis Valdis Lībans, kurš ir Kristiānas Lībanes-Šķēles brālis, klātesošos informēja, ka kanalizāciju plānots ievilkt gandrīz divu kilometru garumā.
Kanalizācijas ievilkšanai paredzēts izlietot 240 000-250 000 latu un vieta, kuru paredzēts apbūvēt, atrodas 400 metrus no Lielupes. Grūba norādīja, ka minētajā vietā paredzēts uzbūvēt trīs četras mājas.
Jau ziņots, ka šodien Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji ar sešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja turpmāko darbu pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas un jaunā pilsētas attīstības plāna izstrādē.
21.oktobrī, ņemot vērā Jūrmalas Aizsardzības biedrības priekšlikumu, tiks organizētas četras papildu lokālās apspriedes dažādās pilsētas vietās, lai pārrunātu konkrēto rajonu aktuālos attīstības jautājumus plāna grozījumos. Apspriede notiks Ķemeru vidusskolā plkst.10, Kauguru kultūras namā - plkst.12.30, pilsētas Būvvaldē Bulduros - plkst.15, bet Lielupes vidusskolā - plkst.17.30.
Jūrmalas pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 23.oktobrim. Šajā laikā grozījumu galīgās redakcijas projekts izvietots Jūrmalas pilsētas domes vestibilā, Kauguru kultūras nama vestibilā un pilsētas Būvvaldē. Attīstības plāns būs apskatāms arī interneta mājaslapā "www.jurmala.lv".
Rakstveida priekšlikumus attīstības plānam varēs iesniegt līdz 23.oktobrim Jūrmalas pašvaldības iedzīvotāju apkalpošanas centros Jomas ielā 1/5 un Raiņa ielā 110, kā arī Būvvaldes kancelejā katru darba dienu no plkst.8.30 līdz 17, teikts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".