Jūrmalas dome lems par pilsētas apbūves noteikumu galīgo redakciju un attīstības plāna grozījumiem
Jūrmalas dome šodien lems par pilsētas apbūves noteikumu grozījumu projekta galīgo redakciju un attīstības plāna otrās redakcijas sagatavošanu
Jūrmalas dome šodien lems par pilsētas apbūves noteikumu grozījumu projekta galīgo redakciju un attīstības plāna otrās redakcijas sagatavošanu.
Apbūves noteikumu grozījumu mērķis bija precizēt būvniecības prasības saskaņā ar likumdošanas aktiem, kas reglamentē plānošanas un būvniecības prasības Latvijā.
Grozījumu sagatavošanas gaitā tika izvērtēts apbūves blīvums dažādās Jūrmalas pilsētas teritorijās, kā arī veikti citi precizējumi.
Tāpat deputāti šodien lems par iespēju pilnveidot Jūrmalas attīstības plāna grozījumu pirmo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī sagatavot plāna grozījumu galīgo redakciju.
Kā ziņots, 2004.gada martā tika uzsākts darbs pie Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem, kuru gaitā paredzēts izstrādāt pilsētas aizsargjoslu karti, apkopot un analizēt detālplānojumus, kas paredz veikt grozījumus attīstības plānā, kā arī izveidot dažādu pilsētas karšu digitālās versijas.
Izmaiņas plānā paredz samazināt krasta kāpu aizsargjoslas platumu no 300 metriem līdz 150 metriem. Veicot grozījumus, šī robeža netiks novilkta mehāniski, bet gan izvērtējot apbūvi un reljefu.
Šā gada martā beidzās grozījumu pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kurā saņemti vairāki simti iedzīvotāju iesniegumu, tāpēc nolemts šo redakciju neapstiprināt, bet pēc iesniegumu izvērtēšanas veikt nepieciešamos labojumus, izstrādājot plāna otro redakciju.
LETA jau ziņoja, ka pret Jūrmalas attīstības plāna grozījumu priekšlikumiem sabiedriskās apspriešanas gaitā iebilda 1113 iedzīvotāji. Visvairāk iebildumu saņemti par vairāku dabas pamatnes teritoriju nodošanu apbūvei, īpaši kāpu un Lielupes krasta aizsargjoslā.
Plāna grozījumiem iesniegtajos priekšlikumos ierosināts no dabas pamatnes teritorijas par apbūvējamu teritoriju pārvērst 56,26 hektārus Jūrmalas meža teritorijas, turpretī 11,2 hektārus, kurus patlaban atļauts apbūvēt, mainīt uz dabas pamatnes teritoriju.
Strīdīgākie priekšlikumi saņemti par jūras krasta kāpu aizsargjoslā esošo valsts īpašuma platību Bulduros un Lielupē, kā arī par Rīgas pašvaldībai piederošo Priedaines mežu un Vārnukrogu.
Šobrīd darbu jau ir uzsākusi darba grupa, kas izstrādā attīstības plāna otro redakciju. Tās izstrādi plānots pabeigt līdz šā gada novembrim.
Apbūves noteikumu grozījumu mērķis bija precizēt būvniecības prasības saskaņā ar likumdošanas aktiem, kas reglamentē plānošanas un būvniecības prasības Latvijā.
Grozījumu sagatavošanas gaitā tika izvērtēts apbūves blīvums dažādās Jūrmalas pilsētas teritorijās, kā arī veikti citi precizējumi.
Tāpat deputāti šodien lems par iespēju pilnveidot Jūrmalas attīstības plāna grozījumu pirmo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī sagatavot plāna grozījumu galīgo redakciju.
Kā ziņots, 2004.gada martā tika uzsākts darbs pie Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem, kuru gaitā paredzēts izstrādāt pilsētas aizsargjoslu karti, apkopot un analizēt detālplānojumus, kas paredz veikt grozījumus attīstības plānā, kā arī izveidot dažādu pilsētas karšu digitālās versijas.
Izmaiņas plānā paredz samazināt krasta kāpu aizsargjoslas platumu no 300 metriem līdz 150 metriem. Veicot grozījumus, šī robeža netiks novilkta mehāniski, bet gan izvērtējot apbūvi un reljefu.
Šā gada martā beidzās grozījumu pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kurā saņemti vairāki simti iedzīvotāju iesniegumu, tāpēc nolemts šo redakciju neapstiprināt, bet pēc iesniegumu izvērtēšanas veikt nepieciešamos labojumus, izstrādājot plāna otro redakciju.
LETA jau ziņoja, ka pret Jūrmalas attīstības plāna grozījumu priekšlikumiem sabiedriskās apspriešanas gaitā iebilda 1113 iedzīvotāji. Visvairāk iebildumu saņemti par vairāku dabas pamatnes teritoriju nodošanu apbūvei, īpaši kāpu un Lielupes krasta aizsargjoslā.
Plāna grozījumiem iesniegtajos priekšlikumos ierosināts no dabas pamatnes teritorijas par apbūvējamu teritoriju pārvērst 56,26 hektārus Jūrmalas meža teritorijas, turpretī 11,2 hektārus, kurus patlaban atļauts apbūvēt, mainīt uz dabas pamatnes teritoriju.
Strīdīgākie priekšlikumi saņemti par jūras krasta kāpu aizsargjoslā esošo valsts īpašuma platību Bulduros un Lielupē, kā arī par Rīgas pašvaldībai piederošo Priedaines mežu un Vārnukrogu.
Šobrīd darbu jau ir uzsākusi darba grupa, kas izstrādā attīstības plāna otro redakciju. Tās izstrādi plānots pabeigt līdz šā gada novembrim.