Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija

Foto: Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija; autors: Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija

No 20.janvāra līdz 3.februārim Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5 un Būvvaldē Edinburgas prospektā 75 var iepazīties ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju, kas paredz Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā iekļaut īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai daļā Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas. Sabiedrības informēšanas sanāksme notiks 2010.gada 28.janvārī plkst. 17 Jūrmalas pilsētas domes mazajā zālē.


Iedzīvotāju aptaujas anketa par īpaša (caurlaižu) režīma zonas saglabāšanu Jūrmalā

Grozījumu Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā, iekļaujot plānojumā īpašā režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai daļā Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas, nepieciešamību nosaka izmaiņas likumos.

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā tiek noteikta īpaša režīma zona, kurā iebraukt un uzturēties ar autotransporta līdzekļiem (izņemot elektromobiļus) ir atļauts, saņemto vai iegādājoties iebraukšanas atļaujas. Zonas izveidošanas mērķis ir tranzīta autosatiksmes ierobežošana vides kvalitātes saglabāšanas nolūkā, dabas un kūrortoloģisko resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī ceļu satiksmes uzlabošana un kultūras pieminekļu aizsardzība.

Īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai palīdz īstenot Jūrmalas pilsētas stratēģiskos mērķus - kļūt par vienu no vadošajiem Baltijas jūras reģiona kūrortu, veselības tūrisma, darījumu tūrisma, aktīvās atpūtas un kultūras centriem, veidojot līdzsvarotu pilsētvidi ar augstu dzīves kvalitāti, saglabājot dabas bagātības un novēršot vides piesārņojumu. Lai veicinātu kūrorta dabas dziedniecisko resursu apzināšanu un izmantošanu, ar kūrorta pakalpojumiem saistītas uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas kā kūrorta vispārējo attīstību, ir izstrādāta un ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 17.decembra lēmumu Nr.1007 apstiprināta "Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009. - 2018.gadam".

Īpašā režīma zonas robežas atbilstoši tās mērķiem ir noteiktas pa Lielupes kreiso krastu, sākot no Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī, līdz dzelzceļa Rīga-Ventspils Dubultu stacijai; pa dzelzceļa joslas labo malu Ventspils virzienā līdz P.Beltes ielas sākumam; pa P.Beltes ielas labo malu, sākot no dzelzceļa, līdz Atbalss ielai; pa Atbalss ielas kreiso malu, sākot no P.Beltes ielas, līdz Rīgas jūras līča krasta līnijai; pa Rīgas jūras līča krasta līniju līdz Lielupes ietekai Rīgas jūras līcī.

Īpašajam režīmam ir vēsturisks un ekoloģisks pamats

Īpašā režīma zonas nepieciešamību Jūrmalā nosaka vairāki vēsturiski un ekoloģiski faktori. Jūrmalas pilsēta ar 32 km garo balto smilšu pludmali un priežu mežiem vairāku gadsimtu gaitā ir izveidojusies par vietu, kurā visas valsts iedzīvotāji un arī ārzemju viesi tradicionāli dodas atpūsties. Jūrmala vasarās kļūst par valsts kultūras, izklaides, sporta un atpūtas norišu centru. Lai viesiem nodrošinātu augsta līmeņa atpūtu kūrortoloģijas un veselības tūrisma jomā, jānodrošina arī paaugstināts komforts, iespēju robežās samazinot vidi ietekmējošos un traucējošos faktorus - gaisa piesārņojumu, troksni, antropogēno ietekmi uz dabas teritorijām.

Gaisa piesārņojums ir saistīts ar autotransporta izplūdes gāzēm un izmešiem, tādēļ, lai saglabātu īpaši tīru un nekaitīgu gaisa kvalitāti, kas vienmēr ir bijusi tradicionāla vērtība Jūrmalas pilsētā, ir nepieciešams ierobežot autotransporta kustību pilsētā. Kopš rūpnieciskās ražošanas intensitātes krasas samazināšanās 20.gadsimta 90-to gadu sākumā un strauja automašīnu skaita pieaugumu, galvenais antropogēnā gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir automašīnu izplūdes gāzes.

Katru gadu saistībā ar strauji augošo automašīnu skaitu pieaug transporta radītais gaisa piesārņojums. No izplūdes gāzēm gaisā nokļūst tādas kaitīgas vielas kā slāpekļa oksīdi, oglekļa oksīdi, ogļūdeņraži, tvana gāze, kvēpi un cietās daļiņas, sēra dioksīds un benzols.

Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ rodas satiksmes sastrēgumi

Jūrmalas pilsētā viesu visvairāk apmeklētajā daļā - pilsētas centrā ir ierobežotas iespējas automašīnu novietošanai. Šim nolūkam ir izveidoti atsevišķi stāvlaukumi, kā arī nodrošinātas vietas automašīnu novietošanai ielu malās. Tāpēc, palielinoties pilsētā iebraucošo automašīnu skaitam, meklējot brīvu autostāvvietu, būtiski tiek kavēta automašīnu plūsma un radīti sastrēgumi, kā rezultātā palielinās gaisa piesārņojums un neatļautās vietās (arī "zaļajās zonās") novietotu auto gadījumu skaits. Pagājušajā gadā vien par auto novietošanu neatļautās vietās Pašvaldības policija ir fiksējusi 1503 administratīvos pārkāpumus un 3844 gadījumos izrakstījusi protokolus-paziņojumus autotransporta īpašniekiem bez autovadītāju klātbūtnes. Jaunu autostāvvietu izveidei pludmales un kāpu apmeklētāju vajadzībām pašvaldībai trūkst brīvu zemesgabalu, kur autostāvvietu izvietošana nebūtu saistīta ar degradējošu ietekmi uz dabas teritorijām.

Jūrmalas pilsēta aptuveni 25 km garumā atrodas uz šauras zemes strēles starp Rīgas jūras līci ziemeļos un tam paralēli plūstošo Lielupi dienvidos. Vidējais attālums starp līci un upi ir 2,5 km, bet šaurākajā vietā Dubultu līkumā Lielupi no līča šķir vien 380 m plata sauszemes teritorija, kuru šķērso Jūrmalas pilsētas galvenā maģistrālā iela. Tā kā posmā starp Majoriem un Dubultiem šī ir vienīgā iela, kurai cieši piekļaujas krasta kāpas un vēsturiskā apbūve, šeit nav iespēju izveidot papildus satiksmes infrastruktūru transporta plūsmas caurlaidības uzlabošanai.

Autotransporta pārvietošanās ierobežojumu atcelšana un tam sekojošā transporta plūsmas palielināšanās izraisītu ceļu satiksmes traucējumus un iespējamu kaitējumu vides kvalitātei. Šo situāciju varētu uzlabot paredzētā Jaundubultu tilta pār Lielupi izbūve, kas to transporta plūsmu, kuras galamērķis ir Jūrmalas pilsētas daļa aiz Dubultiem, daļēji novirzītu pa autoceļu Rīga - Ventspils.

Kā līdzīgu piemēru teritoriālo apstākļu ziņā var minēt Neringu Kuršu kāpās (Kuršu nērijā) Lietuvā, kas atrodas uz pussalas, kuru no pārējās Lietuvas teritorijas atdala piekrastes lagūna Kuršu joma. Maksa transporta līdzekļu iebraukšanai Kuršu kāpās atkarībā no transporta līdzekļa veida ir 10 līdz 300 litu (2-60 lati) apmērā laika posmā no 1.septembra līdz 30.maijam un 20 līdz 300 litu (4-60 lati) apmērā no 1.jūnija līdz 31.augustam.

Būtiski ir arī citi faktori

Saskaņā ar SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" izstrādāto Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātu kopsavilkumu un Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.-2019.gadam (iekļauta arī Jūrmalas pilsētas teritorija līdz Dubultiem) par akustiskā diskomforta zonu atzīta dzīvojamās apbūves teritorija no Dzintariem līdz Dubultiem, kur nozīmīgākie trokšņa avoti ir autotransports un sliežu transports. Īpašā režīma zonas atcelšana draud ar trokšņu līmeņa celšanos pilsētas centrālajā, blīvi apdzīvotajā daļā.

Īpašā režīma zona vides aizsardzībai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, kurā var uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu, tika noteikta ar LR Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā". Transporta līdzekļu iebraukšanai īpašā režīma zonā un attiecīgā nodeva par iebraukšanu tajā veicina tranzīta autosatiksmes novirzīšanu pa apvedceļu, samazinot autotransporta satiksmes intensitāti un uzlabojot ceļu satiksmes drošību pilsētā. Kopš Jūrmalas pilsētā ar īpašā režīma zonu un nodevu tiek ierobežota autotransporta plūsma, ir būtiski samazinājusies kāpu izbraukāšana.

Nosakot īpašā režīma zonu, Jūrmalā tiek radīta iespēja rīkoties un mainīt cilvēku paradumus, lai mazinātu nelabvēlīgu faktoru ietekmi uz pilsētas vidi. Sagaidāms, ka īpašā režīma zona veicinās izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus - sabiedrisko transportu, velosipēdus, tā uzlabojot ne tikai vides kvalitāti pilsētā, bet arī veicinot veselīgu dzīvesveidu.

Jūrmalas pilsētas dome, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, veic ļoti nozīmīgu vides stāvokļa uzlabošanas pasākumu - mežu/koku stādīšanu, papildinot pilsētas zaļās teritorijas un tādā veidā uzlabojot īpašo Jūrmalas pilsētas mikroklimatu, ko veido jūras un priežu gaiss. Pilsēta bez īpašām atļaujām un nodevām ir atvērta jebkuram videi draudzīgam pārvietošanās līdzeklim, kurš neizdala apkārtējai videi kaitīgas gāzes un izmešus. Ņemot vērā pilsētas vēsturisko struktūru un lielo atpūtnieku un tūristu skaitu, sevišķi svarīgi ir nodrošināt labus apstākļus gājēju kustībai, dodot gājējiem prioritāti pret transportu.

Nodeva par iebraukšanas atļauju Jūrmalas īpašā režīma zonā tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 11.punktu.

Kārtība, kādā saņemamas iebraukšanas atļaujas īpašajā zonā, kā arī nodevas likmes ir noteiktas īpašos pašvaldības saistošajos noteikumos ("Noteikumi par iebraukšanas un uzturēšanās kārtību īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"). Izstrādājot saistošos noteikumus, Jūrmalas pilsētas dome ir izvērtējusi un nodrošinājusi samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi - nodrošināt vides aizsardzības pasākumu veikšanu un noteikusi nodevas likmi samērīgi pašvaldības sniegtajam nodrošinājumam.