Jānis Ozoliņš: izstrādāts jauns būvniecības regulējums un grozījumi citos tautsaimniecībai būtiskos likumos
Pavasara sesijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pabeidza darbu pie jauna būvniecības regulējuma, kā arī strādāja pie izmaiņām citos tautsaimniecībai būtiskos likumos. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka aizvadītajā sesijā sekmīgi virzījušies uz priekšu virkne likumprojekti, kas drīzumā stāsies spēkā un nesīs ieguvumu Latvijas ekonomikai.
"Komisija izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā izstrādājusi apjomīgas izmaiņas Būvniecības likumā, kas būtiski uzlabos būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2014.gada februārī, lai nākamajā celtniecības sezonā varētu strādāt jau pēc jaunā regulējuma," uzsver J. Ozoliņš.
Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka veiktas būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību iepirkumu kārtībā, pieņemti likuma grozījumi reiderisma ierobežošanai, kā arī pilnveidots medību jomas regulējums.
"Esam mazinājuši birokrātisko slogu — turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam nevis pretendentam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par uzņēmuma nodokļu parādu neesamību, kā arī iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā. Tāpat izstrādāti Komerclikuma grozījumi, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, piemēram, ja tiks veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā, kā arī vairs nebūs obligāta uzņēmuma reģistrācijas apliecības izsniegšana. Attiecībā uz medību jomas regulējumu — samazināts administratīvais slogs medniekiem, kā arī pieņemta norma, kas vairs neļaus medniekiem patvaļīgi mežā nošaut klaiņojošus mājdzīvniekus," skaidro J.Ozoliņš.
Tautsaimniecības komisijas uzmanības lokā šajā sesijā bija arī darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam, kas paredz atvieglot maksātnespējas procesu iedzīvotājiem. "Cenšamies atrast efektīvāko regulējumu tiem, kas kredītburbuļa dēļ neapdomīgi aizņēmās. Šis likums būtiski ietekmēs to finansējuma apmēru, ko tuvākajos gados komercsektors ieguldīs tautsaimniecības finansēšanā, tajā pašā laikā tikpat liela nozīme ir tam, ar kādiem noteikumiem šie cilvēki, kam pašlaik ir maksātnespēja, atgriezīsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū," skaidro komisijas priekšsēdētājs.
Kā galvenos darbus nākamajā sesijā J.Ozoliņš izceļ elektroenerģijas, gāzes tirgus liberalizācijas, autopārvadājumu, nebanku kreditēšanas, kā arī ostu jautājumus. "Rudens sesijā deputāti vētīs Pasaules Bankas pētījumu par Latvijas ostu stāvokli, kā arī rosinās izmaiņas likumos, lai uzlabotu mūsu ostu konkurētspēju. Tāpat komisijas dienas kārtībā būs Visaginas atomelektrostacija – diskutēsim, vai šāds projekts ir mūsu valstij izdevīgs un vajadzīgs," atzīmē komisijas priekšsēdētājs.
Komisijas deputāti pavasara sesijā diskutēja arī par aizsargjoslu regulējumu, nosakot, ka turpmāk mežu īpašniekiem pašiem būs jārūpējas par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un tās jāatbrīvo no potenciāli bīstamiem kokiem.
Tāpat komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kura mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz pārrobežu informācijas apmaiņas ieviešanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī likumprojektu "Kredītbiroju likums", kura mērķis ir nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos.
Aizvadītajā sesijā Tautsaimniecības komisijas deputāti kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju diskutēja arī par darba tirgus ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību Latvijā, kā arī tikās ar Lauku lietu komitejas priekšsēdētājiem no Lietuvas un Igaunijas parlamentiem un parakstīja deklarāciju par vienotu Baltijas valstu pozīciju Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reformas kontekstā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir viena no lielākajām Saeimas komisijām — tajā strādā 13 deputāti. Tās pārraudzībā ir četru ministriju darbs — Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas — Inovāciju un zinātnes apakškomisiju un Vides apakškomisiju.
