Jāveicina profesionāļu un izglītības iestāžu sadarbība
Nereti tiek pārmests, ka nesen augstskolu beigušie būvniecības speciālisti zina tikai teoriju un, uzsākot darba gaitas, nejūtas pietiekami profesionāli. Darba devēji "met akmeni" augstskolu "dārziņā", uzskatot, ka netiek veikta atbilstoša studentu izglītošana. Piemēram, zināšanas par hidroizolācijas materiāliem esot visai vājas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesoram Guntim Andersonam ir savs viedoklis un pieredze, ko viņš pauda portāla Building.lv rīkotajā diskusijā par hidroizolācijas nozīmi būvniecības procesā. Kā zināms, LLU ir viena no augstākās izglītības mācību iestādēm, kas arī sagatavo būvinženierus.
Hidroizolācijas jautājumi Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek skatīti tiek apskatīti vairākos studiju kursos – "Būvmateriāli", "Arhitektūra", "Būvdarbu procesi" un "Gruntsmācība un pamati". Piemēram, studiju kursa "Būvmateriāli" lekcijās kā atsevišķas nodaļas (pilna laika studijās divas stundas) tiek apskatītas organiskās saistvielas, hidroizolācijas, jumta ieseguma un blīvējošie materiāli, kā arī tiek veikts laboratorijas darbs "Naftas bitumena pārbaudes". Studiju kursa "Būvdarbu procesi" lekcijās kā atsevišķa nodaļa (pilna laika studijās trīs stundas) tiek apskatīti izolācijas darbi, tai skaitā viena stunda veltīta hidroizolācijas ierīkošanai. Prof. G.Andersons pats pasniedz kursu "Gruntsmācība un pamati" un, neraugoties uz to, ka aptuveni 90% laika tiek veltīti pamatu stiprības jautājumiem, tiek aplūkoti arī hidroizolācijas materiāli un izmantojamās tehnoloģijas. Turklāt studentam jāizstrādā kursa projekts par pamatu tēmu un, saprotams, ka bez hidroizolācijas šeit iztikt nevar.
Profesors uzsvēra, ka visos apmācību kursos tiek iespēju robežās piesaistīti vieslektori, kas pārstāv konkrētu uzņēmumu, kas nodarbojas ar lekcijās attiecīgi aplūkojamo jautājumu. Tāpat tiek organizētas ekskursijas uz konkrētiem būvobjektiem, kur piedalās profesionāļi, kam iespējams uzdot dažādus jautājumus. Arī diplomdarba projekts topošajiem būvinženieriem saistīts ar konkrētām būvkonstrukcijām, tostarp arī pamatiem. G.Andersons norādīja, ka studentiem nav problēmas uzzīmēt dažādu mezglu risinājumus, jo paraugus var paņemt no mācību literatūras vai interneta. Problēmas rodas brīdī, kad uzzīmēto nākas paskaidrot sīkāk. "Labam būvinženierim jāprot atbildēt uz šādiem jautājumiem: "kāpēc tā ir uzzīmēts?", "kas notiks, ja netiks izmantots viens vai otrs materiāls, vai risinājums?" un "kā vēl var darīt?". Ja uz šiem jautājumiem students argumentēti atbildēt nespēj, labu atzīmi pie manis viņš nesaņems," paskaidroja profesors.
Līdztekus viņš norādīja, ka, normatīvi paredz, ka, lai saņemtu sekmīgu atzīmi (sākot no 4), studentam ir jāzina 50% no apgūstamās vielas. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski, piemēram, hidroizolācijas jautājumus students var apgūt arī visai pavirši un, ja vien tie "netrāpīsies" eksāmenā, jaunais speciālists būs no tiem "veiksmīgi" izvairījies. Tiesa, te rodas jautājums, vai students, kas absolvē augstskolu ar atzīmi 4, būtu uzskatāms par profesionālu speciālistu, kas godprātīgi ieguvis augstāko izglītību.
Prof. G.Andersons arī aicināja būvnieku organizācijas un kompāniju pārstāvjus būt vairāk atsaucīgiem attiecībā uz studentiem un augstskolu mācībspēkiem. Piemēram, piedāvājot bezmaksas semināru un prezentāciju apmeklējumus. Tāpat būtu jāsniedz atbalsts un jāveicina sadarbība arī ar koledžām un arodskolām, kur apgūst būvniecības speciālista amatu un būtu svarīga tieši profesionālo iemaņu pilnveidošana.
Lasīt par diskusiju: http://www.building.lv/news/1-zinas/119095-hidroizolacijas-jautajumos-problemu-netrukst-specialisti-un-institucijas-sola-sadarboties