Kā izvēlēties laminātu
Pašlaik ir novērojama tendence, ka cilvēki savā mājoklī vēlas ieklāt pēc iespējas augstākas klases laminātu, domājot, ka šāds lamināts kalpos ilgāk. Taču tas tā ne vienmēr ir, tādēļ vēlos izskaidrot kritērijus, kuriem vajadzētu sekot izvēloties lamināta grīdu.
Pašlaik ir novērojama tendence, ka cilvēki savā mājoklī vēlas ieklāt pēc iespējas augstākas klases laminātu, domājot, ka šāds lamināts kalpos ilgāk. Taču tas tā ne vienmēr ir, tādēļ vēlos izskaidrot kritērijus, kuriem vajadzētu sekot izvēloties lamināta grīdu.
Lamināta nodilumizturības klase.
Pirmkārt, vēlreiz atgādināšu par attiecīgās klases pielietojumu:
· 31. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar zemu noslogojumu (piemēram, neliels birojs)
· 32. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar vidēju noslogojumu, tādos kā ārsta prakses, veikali un tml.
· 33. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar augstu noslogojumu vai lielveikali un citas līdzīgas telpas, kurās ir pastāvīga cilvēku kustība un grīdai jāuzņem vislielākā berzes slodze
Kā redzat, šeit runa ir tikai par sabiedriskām telpām, tādēļ izmantošanai mājas apstākļos ir derīgs jebkurš no šiem laminātiem, ja vien tas tiešām atbilst vismaz 31. nodilumzturības klasei. Dažkārt ražotāji iesaka, piemēram koridorā vai virtuvē klāt 32. klases laminātu, taču tas ir drīzāk tādēļ, ka šajās telpās labai grīdai ir jāatbilst vēl kādiem kvalitātes kritērijiem, ne tikai berzei. Vēlos uzsvērt, ka runājot par klasi, runa ir tikai un vienīgi par berzes radīto slodzi, kas ir tikai viens no labas lamināta grīdas raksturlielumiem. No prakses varu teikt, ka ne mazāk svarīga lieta ir
lamināta pamatnes noturība pret mitrumu.
Esmu novērojis, ka visbiežāk lamināts ir sabojājies nevis tādēļ, ka tā virskārta būtu nodilusi, bet gan dēļ mitruma, kas ir iekļuvis šuvēs starp lamināta dēļiem. Tas vizuāli visbiežāk izpaužas kā nodilušas lamināta savienojuma vietas. Jūs teiksiet – re, tomēr nodilumizturība ir svarīgāka! Nekā! Ikdienā mazgājot laminātu ar mitru lupatu, vai gadījumā, ja uz tā kaut kas izlīst, šuvēs iekļūst mitrums, un tās uzbriedina. Turpinot staigāt pa šādu grīdu, protams, vispirms nodilst šuves, jo tās atrodas augstāk par kopējo lamināta virsmas plakni, tādēļ uzņem vislielāko slodzi un nodilst visātrāk.
Lamināta "Click" savienojums un šuve.
Foto: Kā izvēlēties laminātu; autors: Kā izvēlēties laminātu
Lamināta dēļu savienojuma vietas ir ļoti būtisks lamināta kvalitāti raksturojošs elements. Tām pēc ieklāšanas vajadzētu būt pēc iespējas ciešām (un gludām, ja lamināta dēļi nav ar fāzīti). Ja savienojums nav pietiekoši blīvs, tajā ir vieta liekam mitrumam, kas uzbriedina lamināta malas. Runājot par lamināta savienojumu, nevar nepieminēt arī grīdas pamatnes līdzenumu. Te ir jāsaprot viena lieta, ka pamatnei obligāti jābūt gludai, vismaz pietiekoši gludai, lai zem lamināta paklātais apakšklājs būtu spējīgs nolīdzīnāt pamatnes plakni. Pretējā gadījumā pamatnes izciļņi vai bedrītes pat viskvalitatīvākā lamināta savienojuma vietas atver vaļā. Runājot par laminātiem, kuros dizina dēļ iestrādātas fāzītes, jāsaka, ka ilgtermiņā tās pasargā laminātu no maliņu uzbriešanas, jo gadījumā, ja savienojumā iekļūst mitrums un to uzbriedina, tad fāze šo briešanu padara praktiski nemanāmu.
Foto: Kā izvēlēties laminātu; autors: Kā izvēlēties laminātu
Lamināta pamatnes blīvums.
Lamināta pamatne sastāv no koka putekļiem, kas sapresēti pie augsta spiediena ar pievienotām saistvielām. Angliski šo pamatni saīsināti sauc par HDF vai High Density Fibre (augsta blīvuma šķiedra). Šis augstais blīvums dažādu ražotāju laminātiem (un pat viena ražotāja dažādu kolekciju laminātiem) ļoti atšķiras. Tas ir nozīmīgs rādītājs, jo iespaido "Click" savienojuma stingrību, izturību pret smagiem krītošiem priekšmetiem un ļoti svarīgi – nodrošina aizsardzību pret mitrumu. Bez šaubām, lielāka blīvuma pamatne sevī uzsūc mitrumu krietni lēnāk un mazāk nekā pamatne ar mazu blīvumu, līdz ar ko arī lamināts ilgāk izskatās jauns.
Lamināta virsmas statiskā uzlāde.
Lamināts mēdz būt antistatisks vai arī pretēji – tāds, kas akumulē statisko strāvu. Lamināta vismas nodilumizturība tiek nodrošināta pateicoties sintētiskam virsmas aizsargslānim, kas nonākot saskarē ar kādu sintētisku drānu vai kaut vai jūsu kaķi, iegūst statisku uzlādi. Pēc šādas uzlādes lamināts sāk pievilkt putekļus.
Izgarojumi.
Foto: Kā izvēlēties laminātu; autors: Kā izvēlēties laminātu
Diemžēl mūsu valstī ir pieejami arī tik zemas kvalitātes lamināti, kas pēc to ieklāšanas izdala būtisku daudzumu ķīmisku vielu, esmu pat redzējis tādus, kas pēc iepakojuma atvēršanas spēcīgi smako. Tā, vairs nav bieža parādība un ražotāji, kas piedāvā kvalitatīvus grīdas segumus tādus neražo. Taču, ja tas jums ir svarīgi, lūdziet pārdevējam uzrādīt attiecīgu simboliku uz lamināta iepakojuma.
Kopsavilkums.
Ja meklējat kvalitatīvu laminātu iespējami ilgākam kalpošanas laikam, tad ir vērts pievērst uzmanību visiem augstāk minētajiem kritērijiem. Turpretī, ja meklējat laminātu īres dzīvoklim vai telpai, kurā pēc pieciem gadiem tiks veikts pamatīgs remonts, svarīgākie kritēriji būs tikai dizains, cena un kaitīgo izgarojumu neesamība. Klāt pievienoju to ražotāju saites, kuru ražojumus piedāvājam mēs, to starpā ir atrodami gan vienkārši lamināti, gan arī tādi, kas ir pietiekami noturīgi arī vissmagākās noslodzes apstākļos.
KAINDL: http://www.floorhouse.at/en/laminate-flooring/
HARO: http://www.haro.com/en/laminate/the_right_floor/product_finder.php
QUICK-STEP: http://www.quick-step.com/europe/lv/lv/default.aspx
ELESGO: http://www.hdm.info/en/floors.html
Rakstu izveidoja Uldis Vītols.
Vairāk informācijas: www.parketasala.lv
Foto: Kā izvēlēties laminātu; autors: Kā izvēlēties laminātu