Kā top Rīgas pils atjaunotie dekori?
Tēlnieks Oskars Žuks ir viens no tiem meistariem, kurš šobrīd piedalās Rīgas pils Priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanā. Tā kā uzsāktos darbus plānots pabeigt līdz šī gada novembrim, Oskars ir tieši tas cilvēks, kurš labo un izgatavo no jauna pils Baltās zāles sienu un griestu dekorus, tāpēc viņš par to atjaunošanas procesu var pastāstīt visvairāk.
Darbnīcā uz galdiem rindojas grezni ģipša atlējumi. Tie ir jaunie dekori, kas tiks izmantoti zāles restaurācijas darbos. Process nav ne viegls, ne ātrs. Tomēr šis darbs skulptoram sagādā prieku. "Vispirms mēs no pils saņemam oriģinālo detaļu, un visbiežāk ir tā, ka tai ir dažādi bojājumi. Citreiz gadās, ka noplīsusi vien kāda lapiņa, reizēm atkal trūkst gandrīz puse no oriģinālās detaļas," stāsta Oskars Žuks. Tēlnieks uzsver, ka pats svarīgākais ir atgriezt oriģinālajām detaļām to sākotnējo izskatu. Ja tā ir tikai nolūzusi lapiņa, tad tā tiek izgatavota no jauna un pielīmēta atpakaļ. Ja no dekora ir saglabājušies tikai daži fragmenti (trūkst, piemēram, puse), tad restauratoru komanda no jauna izgatavo otru pusi – gluži kā spoguļattēlu. Pie šī procesa lielu darbu ir ieguldījuši vēl divi Oskara kolēģi – dekoratīvi monumentālās tēlniecības restaurators-vecmeistars Gunārs Grīnfelds un restauratore-speciāliste Inese Ozoliņa.Kad detaļu restaurācijas process ir pabeigts, no tām tiek radītas speciālas silikona formas, kurās vēlāk jau tiek atlieti jaunie dekori. "Kā restauratori, mēs taisām to, kas ir bijis. Mēs atjaunojam vēsturisko ainu. Mēs neko jaunu neradām. Un varbūt pat mums ir ļoti paveicies, ka tā," skaidro Oskars Žuks. Tēlnieks atzīst, ka, strādājot ar Rīgas pils dekoriem, ir ļoti rūpīgi tos izpētījis un atklājis, cik šie dekori patiesībā ir nozīmīgs un neatkārtojams mākslas darbs. "Mēs šīs detaļas šobrīd vienkārši atlejam. Tomēr, lai ko tādu radītu no jauna, jābūt ļoti lielai meistarībai. Te ir gan tehniskā izcilība, gan arī īsta mākslinieka izjūta. Ja šie dekori būtu zuduši, vairs nebūtu nekādas iespējas tos reproducēt. Tāpēc man pašam būtu ļoti interesanti uzzināt, kas ir šis mākslinieks, kurš to visu ir radījis no sākuma," ar savām izjūtām dalās meistars.
Dekoru kopijām jābūt nevainojamām. Pēc izņemšanas no formām atlējumus rūpīgi pārbauda, un, ja tiek atklāta kāda neprecizitāte vai defekts, tad pēcapstrādes procesā tas tiek uzmanīgi izlabots, izmantojot ģipsi, speciālu špakteļa lāpstiņu vai otiņu. Kamēr ģipsis vēl ir mitrs, tas ir samērā viegli izdarāms. Šis ir brīdis, kad jāpamana katra neatbilstība oriģinālam, lai jaunradītā kopija un senais dekors būtu maksimāli identiski.
Tēlnieks skaidro, ka ceļš no bojāta oriģinālā dekora līdz jaunam atlējumam var aizņemt pat vairākas nedēļas. "Šis ir roku darbs. Dārgs roku darbs. Te ir vajadzīga gan izglītība, gan iemaņas. Man kā tēlniekam ikdienā nesanāk pārāk bieži saskarties ar šāda veida pasūtījumiem. Ne katrs mūsdienās var atļauties apmaksāt tik dziļu un precīzu restaurācijas procesu. Šos dekorus sākotnēji ir radījis augstas klases mākslinieks, jo ir zināms, ka iepriekšējo reizi Baltā zāle tikusi rekonstruēta laika periodā no 1861. līdz 1862. gadam. Tāpēc piedalīšanās dekoru restaurācijā ir gluži kā dalība tajā pašā jaunrades procesā, kas noritēja pirms vairāk kā 154 gadiem," atklāj restaurators Oskars Žuks.