Kārlis Čakste: Skandināvijā Latviju apskauž par inovatīvo un gudro investīciju piesaistes programmu
"Ierosinātās likuma izmaiņas, kas liegtu termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) piedāvāt Krievijas Federācijas pilsoņiem, noteikti negatīvi atspēlēsies pret Latviju un tās ekonomiku, un tieši Latvijas pilsoņi par to maksās visdārgāk.
Ja šīs izmaiņas tiks ieviestas, tad, visticamāk, pēc pieciem gadiem mēs varēsim skaitīt, cik esam zaudējuši darbavietu, iespēju un ārvalstu investīciju. Un ko mēs būsim ieguvuši? Manuprāt, gandrīz neko," brīdina Kārlis Čakste, "Nordic Choice Hotels Baltics" izpilddirektors un Latvijas Republikas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes mazmazdēls.
"Ierosinātās izmaiņas izslēgt Krievijas Federācijas pilsoņus no TUA programmas nopietni iedragās nekustamo īpašumu (NĪ) tirgu uz ilgu, ilgu laiku, jo tieši šie klienti nodrošināja tirgus funkcionēšanu visā pēckrīzes periodā. Nevienam investoram nepatīk nedrošība. Regulārās diskusijas un neskaidrība par to, kas turpmāk notiks ar TUA programmu, kopš 1. septembra ir apslāpējušas aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū. Ierosinātās izmaiņas dramatiski samazinās aktivitāti dārgākajos NĪ tirgus segmentos, piemēram, Rīgas centrā un Jūrmalā. Prognozēju, ka darījumu skaits tajos gandrīz pilnībā apstāsies," saka Kārlis Čakste.
Viņš norāda uz vienkāršu ekonomikas likumsakarību: "Ir labi zināms, ka visām investīcijām konkrētā tirgū piemīt pozitīvs "multiplikatora" efekts. Līdzekļi, ko investors iegulda nekustamajā īpašumā, nonāk pie attīstītāja, kurš saņemto naudu vai nu iztērē, vai investē, kas attiecīgi rada papildus pieprasījumu tirgū un jaunas darbavietas. Nekustamajā īpašumā veiktās investīcijas rada darbu un peļņas iespējas galdniekiem, arhitektiem, advokātiem, notāriem, bankām, mēbeļu, mājas preču, elektropreču un citiem mazumtirgotājiem. Nauda, ko saņem galdnieks, atkal tiek iztērēta vai investēta, lai radītu vairāk darba un naudas Latvijas ekonomikā. Ja NĪ tirgus apstāsies, tas ļoti negatīvi ietekmēs daudzus Latvijas ekonomikas sektorus."
"Tā kā Latvijas iekšējie resursi ir ierobežoti, mums ir nepieciešamas ārvalstu investīcijas, lai īstenotu iepriekšminēto "multiplikatora" efektu," saka Kārlis Čakste. "Kad par TUA sistēmu pastāstīju saviem draugiem Skandināvijā, visi piekrita, ka tas ir radošs un gudrs veids, kā ģenerēt ārzemju investīcijas. Daži cilvēki pat izteica zināmu skaudību par veidu, kādā Latvija ir spējusi piesaistīt ārvalstu investoru līdzekļus."
Kārlis Čakste domā, ka pastiprināta Drošības policijas kontrole pār TUA izsniegšanas procesu ir labs solis uz priekšu. Taču TUA noteikumu izmaiņām ir vienādi jāattiecas uz visu valstu pilsoņiem, un Drošības policijai būtu jāpārbauda visi, neatkarīgi no viņu valstspiederības.
"Es principā nepiekrītu tam, ka tieši Krievijas pilsoņi rada īpašu apdraudējumu Latvijai," uzsver Kārlis Čakste. "Ir absolūti nepareizi un pat bīstami teikt, ka vairāk nekā 142 miljoni cilvēku ir slikti tikai tāpēc, ka viņiem ir Krievijas pase. Spriežot pēc manas pieredzes, daudzi no Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, ir intelektuāli spēcīgi, viņiem ir nauda un eiropeiska pieeja lietām, līdz ar to viņi var sniegt pozitīvu pienesumu Latvijai."
Vienlaikus, Kārlis Čakste atzīst, "ka ir personas, kas var būt nevēlamas savas kriminālās pagātnes dēļ, vai tādēļ, ka iesaistītas apšaubāmā biznesā vai radikālās politiskajās kustībās, tomēr tam nav nekādas saistības ar šo personu nacionālo piederību. Gangsteri, teroristi un tamlīdzīgi tipa ekstrēmisti sastopami visā pasaulē. Cerams, ka Drošības policijas paplašinātās pilnvaras palīdzēs identificēt šīs nevēlamās personas un atturēs viņas no ierašanās Latvijā."