K.Miķelsons: Latvijas elektroenerģijas tirgus darbojas brīvā režīmā, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir slēgts
Foto: K.Miķelsons: Latvijas elektroenerģijas tirgus darbojas brīvā režīmā, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir slēgts
AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, komentējot pēdējā laika notikumus enerģētikā, pauž viedokli par nozares aktualitātēm Latvijā un Baltijas valstīs.
AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, komentējot pēdējā laika notikumus enerģētikā, pauž viedokli par nozares aktualitātēm Latvijā un Baltijas valstīs:
"Latvijas enerģētikas attīstība iet kopsolī ar Eiropas Savienībā izvirzītajiem nozares mērķiem, vairākos kritērijos pat esam līderi. Būtiskākais, kas mūs izvirza Baltijas valstu līderpozīcijās, ir atvērtais elektroenerģijas tirgus, kas pie mums darbojas atbilstoši ES direktīvu prasībām, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir slēgts.
Pēdējā laikā sastopamies ar informāciju, kurā tiek apgalvots, ka Lietuva ir vairāk sagatavojusies starpsavienojuma būvei ar Zviedriju nekā Latvija, taču šāds skatījums ir ļoti virspusējs un situāciju ataino neadekvāti. Iespējams, šāds skats uz enerģētiku radies aiz vēlmes veicināt savas valsts mērķu sasniegšanu nevis Baltijas valstīm kopējo enerģētikas problēmu risināšanai, kam der jebkuri līdzekļi. Izmantotā retorika raisa sašutumu, jo viedoklis veidots, absolūti ignorējot enerģētikā valdošos pamatprincipus, tādēļ ir strikti noliedzams.
Piemēram, Lietuvas SEB bankas 6.03.2009. izplatītajā informācijā autors nav spējis (vai nav centies) pakāpties pāri paša piesauktiem un acīmredzot profesijas specifikas diktētiem argumentiem, - tiek minēts, ka Lietuvai šī projekta sakarā ir trīs priekšrocības - tehniskās sagatavotības, energosistēmas attīstības un finansiālajā ziņā. Tā ir klaja demagoģija, jo ne tehniskā, ne finansiālā ziņā lietuviešiem nav ne mazāko priekšrocību, proti – elektrisko tīklu un finanšu situācija ne par matu tos neizvirza labākās pozīcijās.
Jā, Lietuvas enerģētiķi var palielīties, ka viņu rīcībā ir šāda starpsavienojuma izbūves iespējamības priekšizpēte. Taču - šādu priekšizpēti Lietuvas un Zviedrijas enerģētiķi varēja veikt vienīgi pateicoties tam, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatori savstarpēji vienojās, ka tiks uzsākts darbs pie Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izpētes tā pirmajā solī veicot iespējamības izpēti savienojumam ar Lietuvu, bet otrajā savienojumam ar Latviju. Diemžēl, noslēdzot darbu pie pirmā soļa, Lietuvas politiskās retorikas dēļ enerģētikas profesionāļiem nav bijis iespējams profesionāli pilnvērtīgi turpināt otro soli, izvērtējot alternatīvu pieslēgumam Latvijā. Enerģētiķu profesionālā diskusija, nepabeidzot iesākto kopējo darbu, tika novirzīta politiskā gultnē, un tagad izskatās, ka tehniskus lēmumu par Baltijai kopumā izdevīgāko, vēlamāko un pamatotāko pieslēgumu sāk pieņemt banku speciālisti un politiķi. Iedomājieties, kas notiktu, ja enerģētiķi šodien sāktu risināt ekonomikas un banku krīzes samilzušās problēmas!
Baltijas enerģētikas perspektīvai daudzkārt būtiskāks ir tas, vai mūsu reģionā darbosies vienots elektrības tirgus! Ja tā notiks, tad patiešām nebūs lielas starpības, kurus ģeogrāfiskus punktus Baltijas jūras abos krastos savienos nopietns augstsprieguma kabelis, protams, izvērtējot un lemjot, ka tas patiešām ir ekonomiski un no energoapgādes drošības pamatotākais risinājums visai Baltijai kopumā, nevis atsevišķi Lietuva, Latvijai vai Igaunija. Un te nu nav iespējams apstrīdēt Latvijas līderpozīcijas, - mūsu tirgus ir atvērts, un tas nozīmē paveiktu milzīgu darbu – tā ir ES prasību ieviešana Latvijas likumdošanā, tā ir Ministru kabineta un Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas komisijas noteikumu izstrāde un aprobēšana. Turklāt – tā vārdā, lai šeit Latvijā elektrības tirgus būtu atvērts arī ... lietuviešiem.
Ar gandarījumu varu atzīt, ka reģiona energoapgādes jautājumu risināšanā aktīvi iesaistījusies Eiropas Komisija, nodibinot Augsta Līmeņa Grupu (High Level Group), kura, cita starpā, izvērtē arī Baltijas energotirgu atvērtību, un sniegs savu analīzi un slēdzienu par Baltijas valstu ārējo starpsavienojumu projektu pamatotību. Mēs redzam arī konstruktīvu Ziemeļvalstu un it īpaši Zviedrijas pieeju šo jautājumu risināšanā. Latvenergo ir atvērts konstruktīvam profesionālam dialogam šo jautājumu risināšanā un ir gatavs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem izdevīgākā risinājuma atrašanai visai Baltijas energoapgādes sistēmai kopā.
Brīžiem šķiet, ka ar šādiem finanšu institūciju pārstāvju izteikumiem tiek piesegtas Lietuvas pašmāju neveiksmes, jo – kā citādi lai nosauc šādu paziņojumu klajā nākšanu laikā, kad pašā Lietuvā tiek apstrīdēta jaunās Visaginas (Ignalinas) AES un eventuālo starpsavienojumu Lietuva-Polija un Baltija – Zviedrija būvniecības rīkotājorganizācijas LEO LT dibināšanas likumība? Arī pats jaunās atomstacijas attīstības process pēc būtības nonācis politiskā strupceļā, jo kopš 2006.gada, kad īpašā komunikē par vienotu kopdarbību vienojās Baltijas valstu premjeri un Baltijas energouzņēmumi balstoties uz atbilstošu līgumu veica šādas AES izbūves iespējamības priekšizpēti , nekas liels nav noticis, lai pārējās Baltijas valstis būtu turpmāk iesaistītas šī projekta attīstībā.
Tikmēr Latvijā pabeigta Latvenergo restrukturizācija, atvērts tirgus, uzbūvētas pēc būtības divas jaunas elektrostacijas (TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija), teju teju valdībai jānāk klajā ar jaunu tenderi par Kurzemes elektrostaciju. Latvijas enerģētiķi pie tā neapstāsies, mēs turpināsim iesākto darbu attīstot gan jaunas elektrības ražotnes, gan aktīvi piedaloties starptautiskos projektos, un tas viss nesīs labumu arī Baltijas reģiona enerģētikai un tautsaimniecībai."
"Latvijas enerģētikas attīstība iet kopsolī ar Eiropas Savienībā izvirzītajiem nozares mērķiem, vairākos kritērijos pat esam līderi. Būtiskākais, kas mūs izvirza Baltijas valstu līderpozīcijās, ir atvērtais elektroenerģijas tirgus, kas pie mums darbojas atbilstoši ES direktīvu prasībām, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir slēgts.
Pēdējā laikā sastopamies ar informāciju, kurā tiek apgalvots, ka Lietuva ir vairāk sagatavojusies starpsavienojuma būvei ar Zviedriju nekā Latvija, taču šāds skatījums ir ļoti virspusējs un situāciju ataino neadekvāti. Iespējams, šāds skats uz enerģētiku radies aiz vēlmes veicināt savas valsts mērķu sasniegšanu nevis Baltijas valstīm kopējo enerģētikas problēmu risināšanai, kam der jebkuri līdzekļi. Izmantotā retorika raisa sašutumu, jo viedoklis veidots, absolūti ignorējot enerģētikā valdošos pamatprincipus, tādēļ ir strikti noliedzams.
Piemēram, Lietuvas SEB bankas 6.03.2009. izplatītajā informācijā autors nav spējis (vai nav centies) pakāpties pāri paša piesauktiem un acīmredzot profesijas specifikas diktētiem argumentiem, - tiek minēts, ka Lietuvai šī projekta sakarā ir trīs priekšrocības - tehniskās sagatavotības, energosistēmas attīstības un finansiālajā ziņā. Tā ir klaja demagoģija, jo ne tehniskā, ne finansiālā ziņā lietuviešiem nav ne mazāko priekšrocību, proti – elektrisko tīklu un finanšu situācija ne par matu tos neizvirza labākās pozīcijās.
Jā, Lietuvas enerģētiķi var palielīties, ka viņu rīcībā ir šāda starpsavienojuma izbūves iespējamības priekšizpēte. Taču - šādu priekšizpēti Lietuvas un Zviedrijas enerģētiķi varēja veikt vienīgi pateicoties tam, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatori savstarpēji vienojās, ka tiks uzsākts darbs pie Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izpētes tā pirmajā solī veicot iespējamības izpēti savienojumam ar Lietuvu, bet otrajā savienojumam ar Latviju. Diemžēl, noslēdzot darbu pie pirmā soļa, Lietuvas politiskās retorikas dēļ enerģētikas profesionāļiem nav bijis iespējams profesionāli pilnvērtīgi turpināt otro soli, izvērtējot alternatīvu pieslēgumam Latvijā. Enerģētiķu profesionālā diskusija, nepabeidzot iesākto kopējo darbu, tika novirzīta politiskā gultnē, un tagad izskatās, ka tehniskus lēmumu par Baltijai kopumā izdevīgāko, vēlamāko un pamatotāko pieslēgumu sāk pieņemt banku speciālisti un politiķi. Iedomājieties, kas notiktu, ja enerģētiķi šodien sāktu risināt ekonomikas un banku krīzes samilzušās problēmas!
Baltijas enerģētikas perspektīvai daudzkārt būtiskāks ir tas, vai mūsu reģionā darbosies vienots elektrības tirgus! Ja tā notiks, tad patiešām nebūs lielas starpības, kurus ģeogrāfiskus punktus Baltijas jūras abos krastos savienos nopietns augstsprieguma kabelis, protams, izvērtējot un lemjot, ka tas patiešām ir ekonomiski un no energoapgādes drošības pamatotākais risinājums visai Baltijai kopumā, nevis atsevišķi Lietuva, Latvijai vai Igaunija. Un te nu nav iespējams apstrīdēt Latvijas līderpozīcijas, - mūsu tirgus ir atvērts, un tas nozīmē paveiktu milzīgu darbu – tā ir ES prasību ieviešana Latvijas likumdošanā, tā ir Ministru kabineta un Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas komisijas noteikumu izstrāde un aprobēšana. Turklāt – tā vārdā, lai šeit Latvijā elektrības tirgus būtu atvērts arī ... lietuviešiem.
Ar gandarījumu varu atzīt, ka reģiona energoapgādes jautājumu risināšanā aktīvi iesaistījusies Eiropas Komisija, nodibinot Augsta Līmeņa Grupu (High Level Group), kura, cita starpā, izvērtē arī Baltijas energotirgu atvērtību, un sniegs savu analīzi un slēdzienu par Baltijas valstu ārējo starpsavienojumu projektu pamatotību. Mēs redzam arī konstruktīvu Ziemeļvalstu un it īpaši Zviedrijas pieeju šo jautājumu risināšanā. Latvenergo ir atvērts konstruktīvam profesionālam dialogam šo jautājumu risināšanā un ir gatavs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem izdevīgākā risinājuma atrašanai visai Baltijas energoapgādes sistēmai kopā.
Brīžiem šķiet, ka ar šādiem finanšu institūciju pārstāvju izteikumiem tiek piesegtas Lietuvas pašmāju neveiksmes, jo – kā citādi lai nosauc šādu paziņojumu klajā nākšanu laikā, kad pašā Lietuvā tiek apstrīdēta jaunās Visaginas (Ignalinas) AES un eventuālo starpsavienojumu Lietuva-Polija un Baltija – Zviedrija būvniecības rīkotājorganizācijas LEO LT dibināšanas likumība? Arī pats jaunās atomstacijas attīstības process pēc būtības nonācis politiskā strupceļā, jo kopš 2006.gada, kad īpašā komunikē par vienotu kopdarbību vienojās Baltijas valstu premjeri un Baltijas energouzņēmumi balstoties uz atbilstošu līgumu veica šādas AES izbūves iespējamības priekšizpēti , nekas liels nav noticis, lai pārējās Baltijas valstis būtu turpmāk iesaistītas šī projekta attīstībā.
Tikmēr Latvijā pabeigta Latvenergo restrukturizācija, atvērts tirgus, uzbūvētas pēc būtības divas jaunas elektrostacijas (TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija), teju teju valdībai jānāk klajā ar jaunu tenderi par Kurzemes elektrostaciju. Latvijas enerģētiķi pie tā neapstāsies, mēs turpināsim iesākto darbu attīstot gan jaunas elektrības ražotnes, gan aktīvi piedaloties starptautiskos projektos, un tas viss nesīs labumu arī Baltijas reģiona enerģētikai un tautsaimniecībai."