Kā izvairīties no ugunsgrēka būvlaukumos?

Foto: Kā izvairīties no ugunsgrēka būvlaukumos?; autors: Kā izvairīties no ugunsgrēka būvlaukumos?

2008. gada statistika liecina, ka ugunsgrēku skaits būvlaukumos, renovējamās ēkās, jaunbūvēs ir samazinājies. Viens no iemesliem varētu būt būvniecības apjomu straujš kritums, lai gan ideālā variantā iespējams pieņemt, ka audzis apzinīguma līmenis.

Ugunsgrēku izcelsmes iemesli

Visbiežāk ugunsnedrošas situācijas būvlaukumos veidojas saistībā ar cilvēcisko faktoru un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, iemesls ugunsnelaimēm ir nenodzēsti sērkociņi un cigaretes. Ugunsdrošības instrukcijas paredz, ka būvlaukumā jānorāda smēķēšanas vieta, instrukciju izlasīšanu un saprašanu ar savu personīgo parakstu apliecina visi būvlaukumā strādājošie, taču ar šī punkta ievērošana sagādā vislielākās problēmas, jo būvlaukumos darbinieki smēķē it visur, izņemot ierādīto vietu. Veiksmes gadījumā nekas bīstams nenotiek, taču ar garantiju no cigaretēm un sērkociņim neizcelsies ugunsnelaime, ja smēķēs tikai un vienīgi norādītajā vietā.

Nereti ugunsnelaime būvlaukumos izceļas strādnieku sadzīves vagoniņos, kur bieži elektroinstalācija ir zem katras kritikas, turklāt tiek izmantotas bojātas elektriskās apsildes iekārtas, elektriskās tējkannas, kafijas aparāti.

Saistībā ar atklātas liesmas izmantošanu specifiskos būvdarbos, ugunsnelaimes izceļas daudz retāk, jo darbinieki vairāk apzinās iespējamās briesmas un rūpīgāk ievēro drošības noteikumus.

Kādi pārkāpumi tiek konstatēti būvlaukumos?

Pat pirmšķirīgi organizētos būvlaukumos tiek konstatēts kāds lielāks vai mazāks noteikumu pārkāpums, piemēram, visi darbinieki nav parakstījuši ugunsdrošības instrukciju; nav izpildīti degošu materiālu uzglabāšanas noteikumi (kokmateriāli jāglabā noteiktā attālumā no jaunceltnes un piebrauktuvēm); noteiktā attālumā no būvobjekta nav ierīkota ārējā ūdens apgāde vai izveidots hidrants vai nav nodrošināts piebraucamais ceļš pie tiem, kas kļūst par būtisku šķērsli brīdī, kad jālikvidē ugunsgrēks.

Veicot specifiskus būvdarbus, kuru laikā tiek izmantota atklāta liesma, līdzās darbu veikšanas vietai jāatrodas ugunsdzēšamajiem aparātiem un noteiktam smilšu apjomam. Šo noteikumu ikdienas darbu steigā bieži ignorē.

Paaugstināta ugunsbīstamība veidojas rekonstrukcijas un renovācijas darbu izpildes laikā daudzstāvu ēkās, kas tapušas pirms 70 un vairāk gadiem un kurās plaši izmantotas koka konstrukcijas. Tās parasti ir labi izžuvušas un aizdedzināmas itin viegli. Ja rekosntrukcijas darbos izmanto atklāto liesmu, visas degošās konstrukcijas jānoklāj ar nedegošu materiālu, piemēram, metāla plātnēm. Turklāt pēc atklātās liesmas izmantošanas, vieta jāuzrauga un jākontrolē vēl 3-4 stundas. Uguns ir viltīga, dzirkstelei nokļūstot, piemēram, kūdras vai korķa slānī pārsegumos, kas agrāk plaši tika izmantoti siltinājumam un skaņas izolācijai, tā neuzliesmo acumirklīgi, bet tikai pēc kāda laika. Ugunsgrēki ar šādu izcelsmes iemeslu ir piedzīvoti Rīgas centra namos.

Pieņemot ēku eskpluatācijā, būtiskākie trūkumi, kas tiek konstatēti, ir – sabiedriskās ēkas nav nodrošinātas ar automātisko ugunsdzēsības signalizāciju, nav ierīkoti ārējās ūdens apgādes tilpe vai hidrants, nav izbūvēti pievadceļi līdz hidrantiem.

Sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu būvlaukumā var būt sākot no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem latu vai pat darbu apturēšanai būvlaukumā. Ja pārkāpums ir niecīgs, tiek rakstīts brīdinājums un pēc noteikta laika tiek kontrolēta trūkumu novēršana.

Noteikumi

Ar 2008. gada 1.martu stājās spēkā Ministru kabineta "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība", kas izveidoti, balstoties uz ES standartiem un attiecas uz visa veida ēkām un būvēm visās to būvniecības stadijās. 20.oktobrī 2008. gadā notika Būvniecības departamenta Informācijas diena "Būvju ugunsdrošība", kurā plašāk tika skaidroti jaunie noteikumi. Seminārs ietvēra 3 tēmas:

* Latvijas būvnormatīva LBN 20107 "Būvju ugunsdrošība" piemērošanas pieredze un nepieciešamie grozījumi,
* ugunsaizsardzības būvizstrādājumu drošums un atbilstība tehnisko noteikumu prasībām;
* metodisko norādījumu un skaidrojošo dokumentu sagatavošana.

Seminārā referēja Vilnis Puļķis, LBS Būvniecības ugunsdrošības uzraudzības nodaļas vadītājs, Aigars Melnalksnis, Likumdošanas (ugunsdrošības) sekcijas loceklis, LBS BSSI eksperts un lektors, SIA LBS-Konsultants valdes loceklis un eksperts, Andris Šteinerts, EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs, Andris Veinbergs, Knauf tehniskais vadītājs.
Jaunais būvnormatīvs, protams, ir izraisījis jautājumus, ne viss ir saprotams, atsevišķi punkti būtu jāizstrādā jaunā redakcijā, lai mazinātu iespēju tos pārprast vai interpretēt atbilstoši subjektīvai situācijas izpratnei.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pieprasīja ugunsdrošības noteikumus sakārtot, ievērojot vienotus standartus. Jaunais būvnormatīvs ir veidots, balstoties uz Eiropas direktīvām par būvju ugunsdrošības vispārīgām prasībām. Katrai dalībvalstij nacionālā līmenī jāizstrādā normatīvie akti, kas regulē konkrēto jomu. Ugunsdrošības joma Latvijā tika regulēta ar 1995. gadā apstiprinātu Būvnormatīvu LBN 201—96 "Ugunsdrošības normas", kas šobrīd vairs nav spēkā. Ja būvprojektu dokumentācija izstrādāta, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas izsniegts līdz 2008.gada 29.februārim un Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegts akceptēšanai līdz 2009.gada 28.februārim, tā nav jāpārstrādā atbilstoši jaunā būvnormatīva prasībām, ja tehniskie risinājumi atbilst noteikumiem par Būvnormatīvu "Ugunsdrošības normas" prasībām.

* Būvnormatīvs nosaka ugunsdrošības prasības, projektējot un būvējot jaunbūvējamas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus. Būvnormatīva prasības attiecas uz visu nozīmju ēkām un būvēm. Prasības ir obligātas fiziskām un juridiskām personām, jo likums nosaka, ka būvniecības un ekspluatācijas laikā par ēkas un cilvēku drošību ir atbildīgs ēkas īpašnieks.

Ar jaunajiem noteikumiem Latvijā tiek:
* ieviesta harmonizēta Eiropas ugunsdrošības klasifikācija
* noteiktas jaunas prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību,
* noteiktas prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos
noteiktas prasības evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai,
* noteiktas minimālās prasības ugunsgrēka signalizācijas ierīkošanai,
* ugunsaizsardzības un zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanai.

Būvnormatīva adaptācijā tika ievēroti visi Latvijā darbojošies projektēšanas un būvniecības normatīvi, ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz valsts standartiem, noteikumiem un tehniskajiem dokumentiem.