Kā neiekrist krāpnieku lamatās?
Nekustama īpašuma sfērā krāpšana ir ļoti izplatīta lieta, jo tur tiek ieguldīta liela nauda, kas arī piesaista krāpniekus. Krāpnieki visbiežāk ir lieliski psiholoģi un spēlē uz cilvēku vājībām – vēlmi ietaupīt, juridisku sīkumu nezināšanu, elementāro neuzmanību. Krāpšanas veidu ir ļoti daudz, bet visplašāk tiek izmantoti tikai daži no tiem.
Foto: Kā neiekrist krāpnieku lamatās?; autors: Kā neiekrist krāpnieku lamatās?Nekustama īpašuma sfērā krāpšana ir ļoti izplatīta lieta, jo tur tiek ieguldīta liela nauda, kas arī piesaista krāpniekus. Krāpnieki visbiežāk ir lieliski psiholoģi un spēlē uz cilvēku vājībām – vēlmi ietaupīt, juridisku sīkumu nezināšanu, elementāro neuzmanību. Krāpšanas veidu ir ļoti daudz, bet visplašāk tiek izmantoti tikai daži no tiem.
Pirmais veids: Cilvēks grib pārdot dzīvokli un izvēlas nelielu nekustamā īpašuma aģentūru. Šīs aģentūras izvēles pamats ir piedāvātās neticami mazas cenas salīdzinājumā ar lielākām un pazīstamākām firmām. Šādā aģentūrā klientu sagaida ļoti laipni, sola atrast pircēju īsākā laika periodā un burtiski apbur cilvēku ar patīkamo izturēšanos.
Rezultātā klients slēdz līgumu ar firmu un aģenti sāk piedāvāt viņam pircēju variantus. Bet šie varianti jau uzreiz ir nederīgi. Beidzot klients zaudē pacietību un ierodas birojā, lai līgumu pārtraukt. Bet aģentūras darbinieki rāda viņam viņa paša parakstīto līgumu, kurā tiek minēts, ka klientam nav tiesību pārdot dzīvokli ļoti ilga laika periodā bez šīs aģentūras piedalīšanās. Turklāt, līgums arī paredz, ka līguma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā no klienta puses, klients apņemas izmaksāt uzņēmumam kompensāciju – parasti 0,5% no dzīvokļa pārdošanas summas.
Secinājums: lai nenonāktu šādā situācijā, ieteicams rūpīgi pārlasīt līgumu ar nekustama īpašuma aģentūru un neparakstīt to, ja kāds no līguma punktiem šķiet divdomīgs vai aizdomīgs. Vēl labāk – līgumu parādīt pieredzējušam juristam.
Otrs veids: Dažreiz cilvēks nolemj, ka nekustama īpašuma aģentu pakalpojumi ir pārāk dārgi, un sāk meklēt sludinājumus paši caur avīzēm vai internetu, bet vienalga tie izrādās tie paši aģenti. Un tad cilvēks redz sludinājumu par uzņēmumu, kurš pārdod dzīvokļu īpašnieku datubāzi par ļoti zemām cenām.
Tikai samaksājot par datubāzes datiem un uzsākot zvanīšanu pēc tiem, izrādās, ka puse no dzīvokļiem jau ir pārdoti ļoti sen, bet otra puse no numuriem vispār neeksistē. Griezties ar pretenzijām ir bezjēdzīgi, jo firma īpaši uzsver, ka viņiem maksā tikai par informācijas sniegšanu un viņi nav atbildīgi par variantu atbilstību.
Secinājums: nav vērts taupīt uz nekustama īpašuma aģentu pakalpojumiem – pats klients reti var sameklēt sev variantus. Bet griezties ieteicams tikai pazīstamos un pārbaudītos uzņēmumos.
Trešais veids: Mēdz notikt situācijas, kad krāpnieki ir nevis aģenti, bet dzīvokļu pārdevēji. Tad krāpšana var notikt tāpēc, ka nekustama īpašuma aģentam trūkst pieredzes un viņš iemaksāto naudu uzreiz atdod pārdevējam. Pārdevējs šo naudu iztērē un atsakās no darījuma, bet ne pircējs, ne aģents neko nevar izdarīt.
Secinājums: uzstāt, lai aģents patur pirmo iemaksu pie sevis līdz darījuma beigām. Nokārtot šādus darījumus bez starpnieku un aģentu palīdzības nav ieteicams, jo tad neviens nevarēs aizsargāt pircēja tiesības.
Ceturtais veids: Krāpnieki var izmantot pat viltus notāru, lai slēgtu darījumu. Pēc tam var notikt nepatīkamas sekas, ja izrādīsies, ka darījums nav oficiāli reģistrēts.
Secinājums: pirms darījuma reģistrācijas palūgt notāram uzrādīt licenci, sertifikātus un citus dokumentus, kas apliecina viņa darbības patiesumu.
Piektais veids: Var notikt arī situācija, kad dzīvokļa īpašnieks un nekustama īpašuma aģents darbojas kopā. Bieži vien tas notiek dzīvokļa īres darījumos. Klients iemaksā naudu par diviem vai trīs mēnešiem, kā arī samaksā aģentam par atrasto variantu, bet pēc mēneša īpašnieks pārtrauc darījumu un neatdod iemaksāto naudu.
Secinājums: Ja aģents nestrādā ar aģentūru, bet ir pašnodarbināts, tas ir iemesls aizdomāties. Protams, ne visi patstāvīgi strādājošie aģenti ir krāpnieki, bet tomēr slēdzot darījumus ar lielu nekustama īpašuma firmu, var saņemt lielākās garantijas.
Vēl ir daudz citu variantu, bet tie visi balstās uz vienu piedāvājumu, ko krāpnieki sniedz potenciālām klientam. Tas ir neticami izdevīgs - pārāk izdevīgs, lai būtu patiess. Bet cilvēki tomēr iekrīt krāpnieku slazdos. Viltus darījumos zaudētā nauda nav liela, tāpēc cilvēki necenšas kaut ko mainīt vai sameklēt krāpniekus. Necentieties ietaupīt tur, kur tas ir bīstami, pārdomājiet visus darījumus un pārlasiet visus līgumus. Nav patīkami justies kā krāpnieku upurim – labāk divreiz pārbaudīt, nekā uzreiz "ķert" mānīgi izdevīgu piedāvājumu.