Kā novadīt un reģenerēt notekūdeņus?
Foto: Kā novadīt un reģenerēt notekūdeņus?
Ceļot vai pārbūvējot māju, ikviens savu domu gājienu sāk ar inženierkomunikāciju pievadīšanu – gāze, elektrība un ūdens, kas ir pašsaprotamas dzīvojamās platības vērtības. Diemžēl daudz retāk uzdodam jautājumu – kur liksim savus atkritumus un vai no dabas saņemtos resursus atdosim atpakaļ tikpat augstā kvalitātē, vēstī "Latvijas Avīze".
Ceļot vai pārbūvējot māju, ikviens savu domu gājienu sāk ar inženierkomunikāciju pievadīšanu – gāze, elektrība un ūdens, kas ir pašsaprotamas dzīvojamās platības vērtības. Diemžēl daudz retāk uzdodam jautājumu – kur liksim savus atkritumus un vai no dabas saņemtos resursus atdosim atpakaļ tikpat augstā kvalitātē, vēstī "Latvijas Avīze".
Kvalitatīva notekūdens attīrīšana ir viens no veidiem, kā dzīvot ekoloģiski un pasargāt savu vidi no piesārņojuma. Latvijā šobrīd tiek izmantoti trīs notekūdeņu attīrīšanas veidi: notekūdeņu uzkrāšana nosēdakā jeb septiķī un to izsūknēšana, notekūdeņu uzkrāšana nosēdakā un tā attīrīšana caur infiltrācijas lauku, kā arī bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Nosēdaka
Nosēdaka ir senākais notekūdens aizvadīšanas veids, un viena daļa nozares profesionāļu pat uzskata, ka tā ir novecojusi un atmetama metode. Darbības princips ir ļoti vienkāršs – sadzīves notekūdeņi tiek novadīti dzelzsbetona akā, un, kad tā ir pilna, ūdens tiek izsūknēts un aizvests prom. Tā kā jebkuras akas tilpums ir ierobežots, šī ūdens attīrīšanas metode vairāk piemērota nelielām mājām vai vasarnīcām, kur ūdens netiek lietots regulāri un lielos daudzumos, tādēļ nebūs nepieciešama bieža akas izsūknēšana. Krājot notekūdeni nosēdakā, ūdens netiek attīrīts, bet tikai uzglabāts vēlākai izvešanai, tādēļ šo nevar uzskatīt par videi draudzīgāko ūdens attīrīšanas metodi, turklāt pie lieliem ūdens patēriņiem tvertnes izsūknēšanas biežums var būt finansiāli neizdevīgs.
Nosēdaka ar infiltrācijas lauku
Nosēdakas ar infiltrācijas lauku sastāv no trīs izbūvētu tilpņu sistēmas. Tilpnēs notekūdeņi tiek nosēdināti un pēc pēdējās tilpnes novadīti augsnē ar infiltrācijas cauruļu palīdzību. Lai attīrītu viena cilvēka radītu notekūdens daudzumu, nepieciešami aptuveni 10 – 20 metri drenāžas. Nosēdakā tiek atdalītas rupjās frakcijas un suspendētās vielas, kas atrodas attīrāmajā ūdenī. Gravitācijas spēku iedarbības rezultātā suspendētās vielas nogulsnējas tvertnes apakšējā daļā, un saskarē ar gaisu septiķī notiek bioloģiskie procesi. Sistēma strādās tikai vietās, kur gruntsūdens līmenis ir vismaz 2,5 metri, pretējā gadījumā notekūdeņi neattīrīti nonāks augsnē. Notekūdens attīrīšanas kompānijas "Ekoserviss Lat" direktors Igors Dovgijs stāsta, ka šī ūdens attīrīšanas metode ir piemērota lauku reģioniem un vietām ar nelielu cilvēku blīvumu, jo, lai izbūvētu nepieciešamos attīrīšanas rezervuārus, ir nepieciešama samērā liela teritorija.
Bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas
Kā norāda "Eko tehnoloģijas" valdes loceklis Raimonds Bērziņš, šobrīd aizvien lielāku popularitāti iemanto bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas, jo tās ir ekoloģiskas, kompaktas un piemērotas arī pilsētas videi. Bioloģiskās attīrīšanas sistēmas notekūdeņus attīra līdz tādai pakāpei, ka to drīkst ne vien iesūcināt gruntī, bet arī ievadīt virszemes ūdenstilpēs un lietot saimniecībā. Salīdzinot ar izplatītajām septiķu nosēdakām, bioloģiskajām attīrīšanas sistēmām nav obligāts infiltrācijas lauks, tāpēc tās aizņem mazāk vietas un ir vienkāršāk ierīkojamas.
Sistēma sastāv no divām tvertnēm, kas ievietotas akā vai zemē iedziļinātā apvalkā. Pirmajā tvertnē notiek cieto frakciju sadalīšanās un ūdenī nešķīstošo piemaisījumu nogulsnēšanās. Bieži sākotnējās attīrīšanas etapā, lai sairtu organiskās vielas, tiek lietotas bioloģiskās piedevas. Tie ir speciāli apstrādāti anaerobo baktēriju celmi, kuru izmantošana ļauj panākt gandrīz pilnīgu organisko netīrumu sairšanu gāzē, ūdenī šķīstošās vielās un neirstošās nogulsnēs. Pēc tam ūdens ar tajā izšķīdušajiem atkritumiem pārplūst uz nākamo tvertni. Nesadalījušies atkritumi, kas nosēdušies tvertnes dibenā, tiek izsūknēti aptuveni reizi divos gados. Sistēma darbojas kā dabisko procesu reaktors: atkritumu sadalīšanās notiek tieši tāpat kā dabā, tikai ievērojami ātrāk, un viss process notiek tvertnē, nevis ūdenim pamazām sūcoties caur grunti. Lai veicinātu baktēriju aktivitāti, ar elektrību darbināms difuzors tvertnē pastāvīgi pūš gaisu, jo atkritumu sadalīšanās procesā nepieciešams skābeklis.
Bioloģiskās attīrīšanas sistēmai nepieciešami samērā dārgi materiāli un iekārtas, tāpēc šāda veida kanalizācijas ierīkošana privātmājai izmaksās dārgāk nekā septiķis ar infiltrācijas lauku, izsūknējamās nosēdakas
būvizmaksas būs viszemākās, toties ekspluatācijas un apkopes izdevumi septiķiem un bioloģiskajām iekārtām ir līdzīgi, bet izsmeļamajām bedrēm – augstāki.
Kvalitatīva notekūdens attīrīšana ir viens no veidiem, kā dzīvot ekoloģiski un pasargāt savu vidi no piesārņojuma. Latvijā šobrīd tiek izmantoti trīs notekūdeņu attīrīšanas veidi: notekūdeņu uzkrāšana nosēdakā jeb septiķī un to izsūknēšana, notekūdeņu uzkrāšana nosēdakā un tā attīrīšana caur infiltrācijas lauku, kā arī bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Nosēdaka
Nosēdaka ir senākais notekūdens aizvadīšanas veids, un viena daļa nozares profesionāļu pat uzskata, ka tā ir novecojusi un atmetama metode. Darbības princips ir ļoti vienkāršs – sadzīves notekūdeņi tiek novadīti dzelzsbetona akā, un, kad tā ir pilna, ūdens tiek izsūknēts un aizvests prom. Tā kā jebkuras akas tilpums ir ierobežots, šī ūdens attīrīšanas metode vairāk piemērota nelielām mājām vai vasarnīcām, kur ūdens netiek lietots regulāri un lielos daudzumos, tādēļ nebūs nepieciešama bieža akas izsūknēšana. Krājot notekūdeni nosēdakā, ūdens netiek attīrīts, bet tikai uzglabāts vēlākai izvešanai, tādēļ šo nevar uzskatīt par videi draudzīgāko ūdens attīrīšanas metodi, turklāt pie lieliem ūdens patēriņiem tvertnes izsūknēšanas biežums var būt finansiāli neizdevīgs.
Nosēdaka ar infiltrācijas lauku
Nosēdakas ar infiltrācijas lauku sastāv no trīs izbūvētu tilpņu sistēmas. Tilpnēs notekūdeņi tiek nosēdināti un pēc pēdējās tilpnes novadīti augsnē ar infiltrācijas cauruļu palīdzību. Lai attīrītu viena cilvēka radītu notekūdens daudzumu, nepieciešami aptuveni 10 – 20 metri drenāžas. Nosēdakā tiek atdalītas rupjās frakcijas un suspendētās vielas, kas atrodas attīrāmajā ūdenī. Gravitācijas spēku iedarbības rezultātā suspendētās vielas nogulsnējas tvertnes apakšējā daļā, un saskarē ar gaisu septiķī notiek bioloģiskie procesi. Sistēma strādās tikai vietās, kur gruntsūdens līmenis ir vismaz 2,5 metri, pretējā gadījumā notekūdeņi neattīrīti nonāks augsnē. Notekūdens attīrīšanas kompānijas "Ekoserviss Lat" direktors Igors Dovgijs stāsta, ka šī ūdens attīrīšanas metode ir piemērota lauku reģioniem un vietām ar nelielu cilvēku blīvumu, jo, lai izbūvētu nepieciešamos attīrīšanas rezervuārus, ir nepieciešama samērā liela teritorija.
Bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas
Kā norāda "Eko tehnoloģijas" valdes loceklis Raimonds Bērziņš, šobrīd aizvien lielāku popularitāti iemanto bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas, jo tās ir ekoloģiskas, kompaktas un piemērotas arī pilsētas videi. Bioloģiskās attīrīšanas sistēmas notekūdeņus attīra līdz tādai pakāpei, ka to drīkst ne vien iesūcināt gruntī, bet arī ievadīt virszemes ūdenstilpēs un lietot saimniecībā. Salīdzinot ar izplatītajām septiķu nosēdakām, bioloģiskajām attīrīšanas sistēmām nav obligāts infiltrācijas lauks, tāpēc tās aizņem mazāk vietas un ir vienkāršāk ierīkojamas.
Sistēma sastāv no divām tvertnēm, kas ievietotas akā vai zemē iedziļinātā apvalkā. Pirmajā tvertnē notiek cieto frakciju sadalīšanās un ūdenī nešķīstošo piemaisījumu nogulsnēšanās. Bieži sākotnējās attīrīšanas etapā, lai sairtu organiskās vielas, tiek lietotas bioloģiskās piedevas. Tie ir speciāli apstrādāti anaerobo baktēriju celmi, kuru izmantošana ļauj panākt gandrīz pilnīgu organisko netīrumu sairšanu gāzē, ūdenī šķīstošās vielās un neirstošās nogulsnēs. Pēc tam ūdens ar tajā izšķīdušajiem atkritumiem pārplūst uz nākamo tvertni. Nesadalījušies atkritumi, kas nosēdušies tvertnes dibenā, tiek izsūknēti aptuveni reizi divos gados. Sistēma darbojas kā dabisko procesu reaktors: atkritumu sadalīšanās notiek tieši tāpat kā dabā, tikai ievērojami ātrāk, un viss process notiek tvertnē, nevis ūdenim pamazām sūcoties caur grunti. Lai veicinātu baktēriju aktivitāti, ar elektrību darbināms difuzors tvertnē pastāvīgi pūš gaisu, jo atkritumu sadalīšanās procesā nepieciešams skābeklis.
Bioloģiskās attīrīšanas sistēmai nepieciešami samērā dārgi materiāli un iekārtas, tāpēc šāda veida kanalizācijas ierīkošana privātmājai izmaksās dārgāk nekā septiķis ar infiltrācijas lauku, izsūknējamās nosēdakas
būvizmaksas būs viszemākās, toties ekspluatācijas un apkopes izdevumi septiķiem un bioloģiskajām iekārtām ir līdzīgi, bet izsmeļamajām bedrēm – augstāki.
