Kā pašvaldībai labāk veicināt mājokļu būvniecību un rekonstrukcijuģ
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji Igors Graurs un Ināra Marana savās uzstāšanās atzina, ka būtībā pēdējo 10 gadu laikā pašvaldība gandrīz nav piedalījusies jaunu daudzstāvu māju būvniecībā un pašreizējā atpalicība no Tallinas vai Viļņas (nemaz nerunājot par ES galvaspilsētu) radītājiem zināmā mērā ir arī šīs pasivitātes rezultāts.
"Patlaban 5852 rīdziniekiem ir tiesības saņemt dzīvojamo platību, un mūsu pienākums būtu tās apmierināt. Vēl pēc dažādiem aprēķiniem līdz 35.000 pilsētas iedzīvotāju būtu nepieciešama jauna vai uzlabota dzīvojamā platība. Tai pat laikā Rīga saražo ap 55% nacionālā kopprodukta, bet ievērojama daļa ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa aizplūst uz rajona pašvaldības budžetu, jo aizvien vairāk agrāko rīdzinieku pārceļas uz ciematu vai savrupmājām. Pilsētai jāveicina mājokļu būvniecību, lai šis process nepaplašinātos," informē I.Graurs.
Jautājums par to, kā tieši tas darāms, galu galā tā arī palika atklāts, jo nav tik viennozīmīgs. To atzina arī pašvaldības pārstāvji. No padomju laikiem pašsaprotama ir pilna projektu finansēšana. Pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" vadītā nama Zalves ielā būvniecība, ir pirmais objekts vairāku gadu laikā, kam sekos vēl daži, līdz gada beigām solot 420 dzīvokļus.
Sabiedrība "Kalnozols celtniecība" ieguvusi tiesības t.s. Dreiliņu māju celtniecības pabeigšanai vai drīzāk jau - rekonstrukcijai, kas būs visvērienīgākais projekts pēdējo 10 gadu laikā. I.Graurs informē, ka dzīvokļu cena šajos namos nepārsniegs Ls 240 kv.m, turklāt tikšot meklēti risinājumi, lai iedzīvotāji varētu veikt ilgtermiņa nomaksu, piemēram, ar ikmēneša īres un komunālo pakalpojumu rēķinam pievienotas summas palīdzību. Šādas kompleksas aktivitātes ir viens no ceļiem, bet diezin vai tirgus ekonomikai raksturīgas un vienalga nespēs efektīvi risināt šo problēmu.
Kāda klausītāja iebildes par to, ka pašvaldība drīzāk varētu iesaistīties tikai ar komunikāciju pievadīšanu, kas, ņemot vērā tās plašākas iespējas un sakarus ar energopiegādātājiem, būtu ātrāk un lētāk. Piemēram tika minēts Pievaršavas rindu māju ciemats, kur mājoklis maksā tikai $30.000, jo tieši komunikācijas būtiski sadārdzina un bieži arī pagarina būvniecības procesus. Viņam savā runā vēlāk pievienojas arī Parex bankas pārstāvis Jorens Raitums, iezīmējot nepieciešamību pašvaldībai sekmēt projektu īstenošanos sadarbībā ar "Latvijas gāzi", "Rīgas ūdeni", "Latvenergo" utt.
I.Marana būtībā tam piekrīt, minot, ka dome varētu piedalīties jaunos būvprojektos ar zemes īpašumiem un infrastruktūras izveidi, pretī saņemot zināmu dzīvokļu skaitu, pakāpeniskai rindas samazināšanai. Patlaban topošā Rīgas attīstības plāna viens no uzdevumiem ir atbildēt arī uz to, kādai jābūt daudzdzīvokļu, rindu un savrupmāju vēlamai būvniecības attiecībai un kur tieši katru veidu būtu mērķtiecīgāk attīstīt.
Viņa arī uzsvēra, ka domei jārada finansu un likumdošanas bāze ne tikai mājokļu celtniecības procesa, bet arī esošo ēku rekonstrukcijas veicināšanai. "60% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas savukārt veido ap 40% no pilsētas dzīvojamā fonda, un lielākā daļa no tām ir samērā sliktā stāvoklī," konstatē I.Marana. Tai pat laikā ir vispārzināma ļoti dažādā šo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pirktspēja, un no tās izrietošā nevienprātība, kas ļoti bieži aptur jebkādus mēģinājumus uzlabot ēkas stāvokli ar kredīta starpniecību, turpretī bez ievērojamiem ieguldījumiem tagad tas vairs nav iespējams. Kur izeja? Arī šis jautājums paliek bez viennozīmīgas atbildes, lai arī risinājumu prasa aizvien akūtāk.
"Patlaban 5852 rīdziniekiem ir tiesības saņemt dzīvojamo platību, un mūsu pienākums būtu tās apmierināt. Vēl pēc dažādiem aprēķiniem līdz 35.000 pilsētas iedzīvotāju būtu nepieciešama jauna vai uzlabota dzīvojamā platība. Tai pat laikā Rīga saražo ap 55% nacionālā kopprodukta, bet ievērojama daļa ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa aizplūst uz rajona pašvaldības budžetu, jo aizvien vairāk agrāko rīdzinieku pārceļas uz ciematu vai savrupmājām. Pilsētai jāveicina mājokļu būvniecību, lai šis process nepaplašinātos," informē I.Graurs.
Jautājums par to, kā tieši tas darāms, galu galā tā arī palika atklāts, jo nav tik viennozīmīgs. To atzina arī pašvaldības pārstāvji. No padomju laikiem pašsaprotama ir pilna projektu finansēšana. Pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" vadītā nama Zalves ielā būvniecība, ir pirmais objekts vairāku gadu laikā, kam sekos vēl daži, līdz gada beigām solot 420 dzīvokļus.
Sabiedrība "Kalnozols celtniecība" ieguvusi tiesības t.s. Dreiliņu māju celtniecības pabeigšanai vai drīzāk jau - rekonstrukcijai, kas būs visvērienīgākais projekts pēdējo 10 gadu laikā. I.Graurs informē, ka dzīvokļu cena šajos namos nepārsniegs Ls 240 kv.m, turklāt tikšot meklēti risinājumi, lai iedzīvotāji varētu veikt ilgtermiņa nomaksu, piemēram, ar ikmēneša īres un komunālo pakalpojumu rēķinam pievienotas summas palīdzību. Šādas kompleksas aktivitātes ir viens no ceļiem, bet diezin vai tirgus ekonomikai raksturīgas un vienalga nespēs efektīvi risināt šo problēmu.
Kāda klausītāja iebildes par to, ka pašvaldība drīzāk varētu iesaistīties tikai ar komunikāciju pievadīšanu, kas, ņemot vērā tās plašākas iespējas un sakarus ar energopiegādātājiem, būtu ātrāk un lētāk. Piemēram tika minēts Pievaršavas rindu māju ciemats, kur mājoklis maksā tikai $30.000, jo tieši komunikācijas būtiski sadārdzina un bieži arī pagarina būvniecības procesus. Viņam savā runā vēlāk pievienojas arī Parex bankas pārstāvis Jorens Raitums, iezīmējot nepieciešamību pašvaldībai sekmēt projektu īstenošanos sadarbībā ar "Latvijas gāzi", "Rīgas ūdeni", "Latvenergo" utt.
I.Marana būtībā tam piekrīt, minot, ka dome varētu piedalīties jaunos būvprojektos ar zemes īpašumiem un infrastruktūras izveidi, pretī saņemot zināmu dzīvokļu skaitu, pakāpeniskai rindas samazināšanai. Patlaban topošā Rīgas attīstības plāna viens no uzdevumiem ir atbildēt arī uz to, kādai jābūt daudzdzīvokļu, rindu un savrupmāju vēlamai būvniecības attiecībai un kur tieši katru veidu būtu mērķtiecīgāk attīstīt.
Viņa arī uzsvēra, ka domei jārada finansu un likumdošanas bāze ne tikai mājokļu celtniecības procesa, bet arī esošo ēku rekonstrukcijas veicināšanai. "60% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas savukārt veido ap 40% no pilsētas dzīvojamā fonda, un lielākā daļa no tām ir samērā sliktā stāvoklī," konstatē I.Marana. Tai pat laikā ir vispārzināma ļoti dažādā šo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pirktspēja, un no tās izrietošā nevienprātība, kas ļoti bieži aptur jebkādus mēģinājumus uzlabot ēkas stāvokli ar kredīta starpniecību, turpretī bez ievērojamiem ieguldījumiem tagad tas vairs nav iespējams. Kur izeja? Arī šis jautājums paliek bez viennozīmīgas atbildes, lai arī risinājumu prasa aizvien akūtāk.