Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (2.daļa)
Šobrīd būvniecības ieceres un realizācijas birokrātiskais process ir sadalīts 5 posmos, ietverot plānošanas un arhitektūras uzdevumu un skiču projekta saskaņošanu, tehniskā projekta akceptu, būvatļaujas izniegšanu un būves pieņemšanu ekspluatācija. Kopumā dokumentu sakārtošanai jāatvēl 134 darba dienas.
Foto: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (2.daļa); autors: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (2.daļa)Šobrīd būvniecības ieceres un realizācijas birokrātiskais process ir sadalīts 5 posmos, ietverot plānošanas un arhitektūras uzdevumu un skiču projekta saskaņošanu, tehniskā projekta akceptu, būvatļaujas izniegšanu un būves pieņemšanu ekspluatācija. Kopumā dokumentu sakārtošanai jāatvēl 134 darba dienas. Klupšanas akmens būvniecības objekta virzībā saskaņā ar iecerēto plānu ir iespēja apstrīdēt būvatļauju trešajām personām, kas apstādinājis un radījis nepamatotus zaudējumus ne vienam vien komersantam, jo likums nosaka pienākumu būvvaldei reaģēt uz katru ienākošo sūdzību un līdz apstākļu noskaidrošanai apturēt būvniecību.
Būvatļauju pēc 30 dienām nebūs iespējams apstrīdēt
Ietaupīt laiku un finanses pēc amatpersonu domām varētu, ja attiektos no obligātās prasības iesniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU), jo arhitektiem ir pieejams teritorijas plānojums un apbūves noteikumi, ir zināmi likumi un normatīvie dokumenti, kas attiecas uz būvniecību, līdz ar to bez īpašām problēmām ir iespēja izgatavot būves metu, kas pilnībā atbilst noteikumiem.
Būvvaldē tiktu iesniegts pilnvērtīgs mets ar skaidri definētiem apjomiem un novietojumu teritorijā, kas ļautu izvērtēt ieceres derīgumu, trešo pušu intereses un topošā objekta kontekstu vidē, tā funkcionalitāti un sastāvdaļu kvalitāti. Vērtējumu varētu veikt ekspertu institūcija – tā gan būtu jārada no jauna - , kas daļēji samazinātu projektētāju atbildību. Atbildības pārnešana varbūt nav tas labākais risinājums, taču ir pietiekami racionāls, lai samazinātu formalitāšu kārtošanas laiku.
Ja konkrētajam projektam nebūtu nepieciešams organizēt publisko apspriešanu, pēc meta izvērtēšanas būvvaldē un eskpertu atzinumiem, pasūtītājam tiku izsniegta būvniecības atļauja, kuru sabiedrībai apstrīdēt būtu iespēja 30 dienas. Iecerētā dokumentu saskaņošanas shēma ir apsveicama, taču, protams, ir jāatrisina nozīmīgs uzdevums – saprotama, viegli realizējama sabiedrības informēšanas nodrošināšana. Tas nav mazsvarīgs uzdevums, jo laika limits – 30 dienas – ir visumā ierobežots periods. Būvvalde izvērtētu katru iesniegto pretenziju, un, ja tā nebūtu pamatota ar normatīviem aktiem vai klajiem likumpārkāpumiem, pēc 30 dienām būvniecības atļauja stātos spēkā un nebūtu vairs apstrīdama - pasūtītājs varētu mierīgu sirdi veikt visus iecerētos darbus.
Šāds ir amatpersonu teorētiskais priekšlikums vispārējās līnijās, kuram nepieciešami vēl vairāki precizējumi.
Projekta galvenā jēga ir padarīt būvniecības atļauju par galveno administratīvo aktu objekta celtniecības procesā un samazināt administratīvo kapacitāti pašvaldībās. Trešajām personām būtu laiks apstrīdēt būvniecības atļauju 30 dienas no tās izniegšanas brīža, tuklāt pasūtītājs tādā gadījumā būtu pasargāts no vērā ņemamiem zaudējumiem - būvniecības atļaujas saņemšanas brīdī vēl nav paņemts kredīts, nav ieguldīti līdzekļi būvē, bet ir atvēlēts laiks sabiedrības informēšanai un sūdzību, ja tādas tiek iesniegtas, izskatīšanai. Jo šobrīd būvēšana ir zināms risks dēļ iespējas apstrīdēt būvdarbus jebkuram un jebkurā procesa brīdī un katrs, kas būvē, ar to ir saskāries.
Turpinājums sekos.