Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (3.daļa)
Būvniecības likuma jaunā redakcija un tās akceptēšana ir cieši saistīta ar būvatļaujas saņemšanas procedūras paātrināšanu, taču izstrādes laikā jāizdiskutē vairāki jautājumi, rodot visām būvniecības procesā iesaistītām pusēm pieņemamu kompromisu.
Foto: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (3.daļa); autors: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (3.daļa)Būvniecības likuma jaunā redakcija un tās akceptēšana ir cieši saistīta ar būvatļaujas saņemšanas procedūras paātrināšanu, taču izstrādes laikā jāizdiskutē vairāki jautājumi, rodot visām būvniecības procesā iesaistītām pusēm pieņemamu kompromisu.
Likuma izstrādi kūrē EM Būvniecības departaments, ciešā sadarbībā ar valstiskām institūcijām, pašvaldību un nozarei tuvo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Darbs rit ja ne raiti, tad vismaz konsekventi uz priekšu. Rīgas būvvalde iekļauta lielo pilsētu darba grupā.
Diskutējamie jautājumi
Ir nepieciešams veikt grozījumus teritorijas plānošanā un veikt atbilstošas izmaiņas plānošanas likumā, lai būtu pilnībā definēti teritorijas izmantošanas noteikumi un līdz ar to pieļaujamā apbūve. Nosacīti to varētu dēvēt par vidējā līmeņa plānojumu, kas Latvijā šobrīd nav, ir tikai apdzīvoto vietu teritoriālie plānojumi un attīstības plāni. Soli uz priekšu spērusi Rīgas pašvaldība, izstrādājot apkaimju koncepciju un sadalot Rīgu 58 apkaimēs un katrai no tām piemērojot konkrētu teritorijas plānojumu. Vidējā līmeņa plānojums ļauj precīzāk un saprotamāk atspoguļot teritorijas attīstības iespējas. Tā ir būtiska un nepieciešama informācija jebkuram – investoriem, uzņēmējiem, sabiedrībai. Diemžēl teritoriju plānošanas likumu pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas aktīvu darbu pie vidējā līmeņa plānojuma neuzskata par šī brīža prioritāti.
Īsti skaidrs nav ekspertu institūcijas izveides mehānisms, kuras uzdevums būtu izskatīt iesniegto būvobjektu metu kvaltiāti – jāizvērtē likumiskā bāze ekspertu institūcijas veidošanai un kvalifikācijas definēšanai.
Sabiedrības informēšana ir sāpīgs jautājums. Jāprecizē obligāti veicamā procedūra sabiderības informēšanai par būvniecības procesu, jāizstrādā un jāattīsta informēšanas normatīvā bāze. Rīgā tiek izmantota ideja par būvtāfeli, kura vēsta par iecerētā objekta funkciju un apjomiem, taču ar to dažkārt ir par maz – informācijas aprite par būviecerēm būtu jāatspoguļo plašsaziņas līdzekļos – presē, TV, radio.