Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (4.daļa)
Būvatļauja, saskaņā ar Skandināvijas pieredzi, ir galvenais dokuments, kas akceptē konkrētas būves celtniecību konkrētajā vietā. Arī Latvijas pašvaldību vairākumam ir vienots viedoklis par administratīvā procesa virzību uz šo galveno dokumentu – būvaļauju, kas ļautu birokrātisko procesu no 180 dienām saīsināt līdz 30 dienām. Protams, būvatļaujas saņemšana nenozīme būvniecības tūlītēju uzsākšanu (profesionāļiem tas tāpat ir skaidrs), jo vēl jāveic rinda dažādu tehnisko procedūru.
Foto: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (4.daļa); autors: Kā samazināt laiku no būvniecības ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai (4.daļa)Būvatļauja, saskaņā ar Skandināvijas pieredzi, ir galvenais dokuments, kas akceptē konkrētas būves celtniecību konkrētajā vietā. Arī Latvijas pašvaldību vairākumam ir vienots viedoklis par administratīvā procesa virzību uz šo galveno dokumentu – būvaļauju, kas ļautu birokrātisko procesu no 180 dienām saīsināt līdz 30 dienām. Protams, būvatļaujas saņemšana nenozīme būvniecības tūlītēju uzsākšanu (profesionāļiem tas tāpat ir skaidrs), jo vēl jāveic rinda dažādu tehnisko procedūru.
Vai nebūtu iespējams izmainīt arī tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtību un to paveikt vienas institūcijas – būvvaldes – ietvaros?
A.Cinis, Rīgas Būvvaldes vadītājs: "Skaistais sapnis būtu piepildījies, ja klients noslēgtu līgumu un pasūtītu, piemēram, elektroenerģijas pieslēgumu un, neiedziļinoties tehniskās niansēs, acumirklī uzzinātu konkrētu pieslēgšanas datumu un izmaksas – tā tas ir atrisināts Eiropā. Latvijā vēl ir pāragri runāt par starpresora iestādi, kas pasūtītāja vietā nokārtotu attiecības ar LG, Latvenergo un citiem pakalpojumu sniedzējiem un tik drīz pasūtītāju no šīm rūpēm atbrīvot nevarēs. Iestādēm, kuras ir maģistrālo komunikāciju īpašnieces, galvenais uzdevums būtu maksimāli īsā laika periodā nodrošināt produkta pārdošanu tiem pasūtītājiem, kas ieinteresēti to iegādāties, taču joprojām ne vienmēr process notiek saskaņā ar loģiku. Kā izmainīt situāciju, Rīgas būvvaldei īsti vēl nav skaidrs."
Attīstītājiem nākas saskarties ar situāciju, kas liek vairākkārtīgi pierādīt tiesības uz īpašumā esoši zemes gabalu. Vai nebūtu iespējams to darīt vienu reizi?
A.Cinis, Rīgas Būvvaldes vadītājs: "Būvvaldēm būtu jāpāriet uz citu loģiku - tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par būvatļaujas izsniegšanu, tiek nokontrolēts, vai konkrētajam projektam ir tiesības konkrētajā zemes gabalā būvēt. Būvvaldei nevarētu interesēt īpašuma tiesības, bet gan konkrētajam projektam piešķirtās tiesības – vai tas ir nomas līgums uz 25 gadiem, vai uz 50 gadiem, vai mūža noma. Pastāv viedoklis, ka īpašuma tiesības kā tādas nav jāpārbauda, ir jāpārbauda tiesības konkrētā vietā realizēt konkrēto projektu."
Kāds ir viedoklis par Rīgas būvvaldes darbu un kādus pasākumus varētu veikt, lai to uzlabotu?
A.Cinis Rīgas Būvvaldes vadītājs: "Būvvaldes darba process tehniski ir sakārtots tik tālu, cik esam to varējuši izdarīt. Pastāv, protams, cilvēciskais faktors, konkurenec darba tirgū un iespējas realizēt šo konkurneci, varbūt šajā ziņā tas ir bremzējošais faktors. Būvvalde ir saņēmusi ISO sertifikātu 9001 ar to apliecinot, ka visi procesi ir sakārtoti un skaidri. Šā gada sākumā notika pārsertifikācija. Izpratne dabrinieku vidū ir salīdzinoši augstā līmenī, no otras puses – ne visi procesi ir pietiekami kvalitatīvi. To mēs apzināmies. Labprāt samazinātu termiņus, labprāt uzlabotu klientu centra darbu, labprāt radītu lielāku konkurneci darbinieku vidū, taču visu nevar realizēt, jo konkrētais finansu stāvoklis ir tāds, kāds ir. Mēs darām daudz, bet mūsu nodoms ir savus procesu pilnveidot, tāpēc arī veicam klientu apmierinātības aptaujas, kurās visi aicināti piedalīties."