Kā tiek risinātas bērnudārzu problēmas?
Kurā bērnudārzā vest savu bērniņu – privātajā vai valsts? Kādēļ joprojām ir tik garas rindas, lai tiktu kādā no Rīgas bērnudārziem un kas tiek pašlaik pašvaldībā darīts, lai situāciju uzlabotu? Par to divu ekspertu viedokļi.
Foto: Kā tiek risinātas bērnudārzu problēmas?; autors: Kā tiek risinātas bērnudārzu problēmas?Kurā bērnudārzā vest savu bērniņu – privātajā vai valsts? Kādēļ joprojām ir tik garas rindas, lai tiktu kādā no Rīgas bērnudārziem un kas tiek pašlaik pašvaldībā darīts, lai situāciju uzlabotu? Par to divu ekspertu viedokļi.
Privātā bērnudārza priekšrocības
Pieredzē dalās Regīna Deičmane, "Manass" valdes priekšsēdētāja, privātā bērnudārza "Vinnijs" izveidošanas iniciatore.
«Bērnudārzs darbojas jau no iepriekšējā gada septembra. Esam ļoti jauniņi, bet ideja gan tā veidošanai tapa jau pirms četriem gadiem. Pirmajā gadā vācām visu vajadzīgo informāciju, domāju, kā savu ideju realizēt, tad sākās projektēšanas, celtniecības un darbinieku atlases darbi, līdz tagad – četrus gadus vēlāk ideja pārtapusi bērnudārzā "Vinnijs". Kāpēc izdomājām celt to tieši Babītes rajonā? Tā ir manas ģimenes dzīvesvieta, gribējās, lai bērnudārzs ir netālu no mājām, arī mūsu uzņēmums "Manass" darbojas tieši Babītē, daudzi mūsu darbinieki dzīvo tepat netālu. Tā kopā ar vīru nolēmām bērnudārzu celt tieši šeit. Protams, mums nekad nesanāktu, ja nebūtu saņēmuši pašvaldības atbalstu. Vienā no tapšanas stadijas sākuma posmiem gāju uz Babītes pašvaldību, stāstīju savu ieceri, runājām par iespējām sadarboties un mums ierādīja vietu, kurā varam celt bērnudārzu. Svarīgi saprast, ka bērnudārza vadīšana – tas nav bizness. Bez pašvaldības atbalsta un līdzfinansējuma nespētu būt tādi, kādi esam pašlaik.
Bērnudārzā "Vinnijs" varam nodrošināt 120 bērnu vietas. Vecāki var nākt, rakstīt iesniegumu, ka grib, lai bērniņš nāk tieši mūsu pirmsskolas izglītības iestādē, mēs tad noslēgsim līgumu un tā arī notiks. Protams, tā kā sadarbojamies ar Babītes pašvaldību, tad rindā priekšroka ir Babītes bērniņiem un tikai tad pārējiem. Atšķirībā no citiem bērnudārziem, mēs esam daudz domājuši, lai katram bērnam būtu pēc iespējas individuālāka audzināšanas un izglītošanas pieeja. Mums ir salīdzinoši nelielas grupiņas – vidēji no 5 līdz 16 bērniem grupiņā. Jaunākie bērni ir nelielākās grupiņās, bet vecākie – nedaudz lielākās, saviem bērniem piedāvājam arī papildus bonusus – dažādus ar mākslu saistītus pulciņus, šādi ļaujot viņiem attīstīties daudzpusīgi un gūt labākas sekmes matemātikā pirmajās klasītēs. Bērnudārzā ar nodarbībām attīstām katra bērna individuālās radošās personības spējas, jo mūsdienu pasaule ikvienam – arī bērniem – liek būt komunikabliem un spējīgiem integrēties sabiedrībā.
Vēl kas ir ļoti vērtīgi – bērnudārzā piedāvājam adaptācijas laiku, kas nozīmē, vecāki var noslēgt ar mums līgumu (tā nosacījumus brīvi atrunājam), un, piemēram, pirmo nedēļu (mēnesi vai divus) ļaut bērniņam nākt uz bērnudārzu pusslodzes režīmā – tas ir līdz pusdienas laikam. Protams, tad arī mēneša maksa ir nedaudz zemāka nekā būtu, ja bērniņš dārziņā pavadītu no rīta līdz pašai pēcpusdienai. Ja vecākiem ir interese, arī viņi var piedalīties nodarbībā, kurā gatavot tādus pat mākslas darbus, kādus gatavo viņu bērni. Šāds pulciņš ļauj vēl vairāk saprast savu bērnu, turklāt pārliecināties, cik daudz darbu viņš ieguldījis, lai viņa mākslas darbiņš būtu tieši tāds, kāds tas beigās sanācis.»
Pašvaldības bērnudārza priekšrocības
Stāsta Rihards Rusins, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes vadītājs.
«Krietni lētāka mēneša maksa, plašs pulciņu skaits par salīdzinoši lētāku izmaksu, kā arī tas, ka visus remonta izdevumus, kas bērnudārzā varētu gadīties, sedz pašvaldība, nevis vecāki, maksājot augsto ikmēneša maksu.
Kopīgie ieguldījumi no visiem objektiem, pie kuriem pašlaik strādājam, lielākoties ir tieši izglītības objekti. Visvairāk šobrīd tiek mainīti logi un likti jauni jumti. Ir noslēdzies konkurss par ūdensvada kanalizācijas nomaiņu. Šogad 19 (vai pat vairāk) objektos plānots veikt šos remontdarbus. Tāpat dažādos objektos notiek fasāžu siltināšana, virtuves rekonstrukcijas darbi un elektroinstalācijas uzlabošanas darbi.
Ir izstrādāti jauni noteikumi, pēc kuriem būs vieglāk izsekot līdzi, kādi remontdarbi vai uzlabošanas darbi konkrētajam bērnudārzam vai citai izglītības iestādei būs nepieciešami. Visticamāk jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada janvāra. Turpmāk izglītības iestādes rakstīs iesniegumus gan Rīgas domes Īpašuma departamentam, gan arī Izglītības departamentam. Tad speciāla komisija brauks apskatīt konkrēto izglītības iestādi, lai noteikti, cik liela nepieciešamība pēc prasītā remonta ir un tad, ja arī speciālistu komanda atzīs remontu par nepieciešamu, tā veikšanai paredzētās izmaksas iekļaus nākamā gada budžetā.
Tāpat, protams, domājam arī par lielajām rindām, kas izveidojušās uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Tādēļ tuvāko divu gadu laikā Rīgas pašvaldībā atvērs vairākus bērnudārzus, šādi nodrošinot vietu aptuveni vēl 500 bērniem. Būs jauns bērnudārzs Ziepniekkalnā (152 vietas), Skuju ielā 14, kuru līdz šim izmantoja 32. vidusskola kā pamatskolu (te arī būs ap 150 bērnu vietām), ir nopirkts bērnudārzs Biķernieku ielā (kurā būs vietas ap 100 bērniem), atbrīvosies arī bērnudārza telpas Sarkandaugavā, kurā līdz šim mitinājās Rīgas kultūras vidusskolas bērni, kamēr viņu skolā notika rekonstrukcija. Ir mums arī doma izsludināt konkursu par vairāku tipveida bērnudārzu būvniecību, jo esam saskārušies ar tādiem objektiem, kuru paplašināšanai un uzlabošanai nepieciešama lielāka naudas summa, nekā vēsturisko bērnudārza ēku nojaucot un vietā uzceļot jaunu. Arī privāto bērnudārzu piedāvājums Rīgas pašvaldībai nav izdevīgs, jo viņi objektu vēlas atpelnīt vidēji sešos līdz septiņos gados. Mums tad izdevīgāk kļūst pašiem celt savus bērnudārzus.»
Turpinājums sekos.
Žurnāliste: Krista Akmentiņa