Kādi likumi regulē būvniecību?
Lai būvniecības process noritētu veiksmīgi, svarīgi pirms uzsākt ēkas projektēšanu, pārzināt visus ar būvniecību saistītos būvnormatīvus. Šādi iespējams izvairīsies no neparedzētiem atgadījumiem ēkas būvēšanas laikā.
Foto: Kādi likumi regulē būvniecību?; autors: Kādi likumi regulē būvniecību?Lai būvniecības process noritētu veiksmīgi, svarīgi pirms uzsākt ēkas projektēšanu, pārzināt visus ar būvniecību saistītos būvnormatīvus. Šādi iespējams izvairīsies no neparedzētiem atgadījumiem ēkas būvēšanas laikā.
Lūk, būtiskākie būvniecības procesu reglamentējošie normatīvie akti, kurus der atcerēties!
Būvniecības likuma 3. pants, kas vēsta:
- Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un saistošiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).
- Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka citi likumi un pilsētas vai pagasta ģenerālplāns un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
- Būve projektējama un būvējama saskaņā ar vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām, kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti.
- Būvniecības dalībnieku pienākums ir taupīt būves ekspluatācijai nepieciešamos energoresursus.
Būvprojektēšanas sagatavošana, Vispārējie noteikumi, kuros būtiskākais ir:
- Būvniecības procesu var uzsākt nekustamā īpašuma īpašnieks, īrnieks, zemes izmantotājs vai viņu pilnvarotā persona (būvprojekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu attiecas visi būvniecības procesu regulējošie noteikumi, pienākumi un atbildība.
- Būvniecības procesa iniciators būvvaldē iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas pieteikumu – uzskaites karti.
- Būvniecības pieteikums (uzskaites kartes veidlapa) uzskatāms par vienīgo, pēc kā vadīt visu būvniecības procesus;
- Būvniecības pieteikums (uzskaites kartes veidlapa) jāiesniedz arī gadījumos, ja pirms tam jau izveidots būves mets vai arī ja nepieciešami tehniskie nosacījumi, lai pieslēgtu ēkai inženiersistēmas.
Civillikums, 994:
- Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesības ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās .
Plānojot apbūves teritoriju
Nedrīkst aizmirst arī par teritorijas plānošanu, tādēļ jāņem vērā Teritorijas plānošanas likums, kurš nosaka, ka:
- Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.
Teritorijas plānošanas likuma 3.pants. Teritorijas plānošanas principi, kuri jāievēro:
1) ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;
2) interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;
3) daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;
4) detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;
5) konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;
6) nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;
7) atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.
Žurnāliste Krista Akmentiņa
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Hansabanka" organizēto būvniecības skolu