Kāds bija skarto problēmu loksģ
Lai attīstītos vēja enerģētikas nozare ir nepieciešami divu galveno nosacījumu izpilde - pietiekošā daudzumā vējš un, otrkārt, ir vajadzīga labvēlīga likumdošanas bāze, nodrošinot nozarei politisko atbalstu.
Lai attīstītos vēja enerģētikas nozare ir nepieciešami divu galveno nosacījumu izpilde - pietiekošā daudzumā vējš un, otrkārt, ir vajadzīga labvēlīga likumdošanas bāze, nodrošinot nozarei politisko atbalstu. Pēc vispārējām aplēsēm Latvijā vēja ir gana.
Viens no interesantākiem reģioniem vēja parku būvniekiem ir Kurzemes piekraste. Bez tam Latvijā ir labi attīstīta "Latvenergo" elektrisko tīklu sistēma.
Tas ir ļoti būtisks faktors, jo piemēram, Igaunijā vēja ir vēl vairāk, bet vājāk ir attīstīti elektriskie tīkli, tātad ir izjūtams operatora trūkums, kas saražoto elektroenerģiju novadītu līdz gala patērētājam.
Mums, savukārt, ir problēmas ar politisko atbalstu - šajā jomā nekādas aktivitātes nav jūtamas. Ekonomikas Ministrijas un "Latvenergo" pārstāvju uzstāšanās apliecināja - valsts nav ieinteresēta atbalstīt šo alternatīvās enerģijas veidu.
Izteiktos argumentus būtu nepieciešams iedalīt divās kategorijās - reālie šķēršļi un aiz ausīm pievilktie šķēršļi, kuri tikai tiek interpretēti kā nopietni.
Viens no galvenajiem argumentiem pret vēja parku attīstību bija šāds - Latvijā jau ir viens apjomīgs un nepastāvīgs alternatīvās enerģijas iegūšanas veids - hidroenerģija un, ja būs vēl viens nepastāvīgs alternatīvās enerģijas avots, tad tas palielināšot kopējo nestabilitāti.
Pasaules prakse gan liecina par pretējo - komplektā abi šie enerģijas veidi strādā vienkārši lieliski, viens otru papildinot. "Latvenergo", savukārt, no vēja enerģijas ražotājiem pieprasa precīzas prognozes saražotās elektroenerģijas daudzumam.
Tas nav īsti nopietni, jo pašreizējā situācijā vēja enerģija sniedz tikai 0,6% no kopējā apjoma. Tātad tas ietekme uz kopējām prognozēm ir neliela. Šajā momentā kļūst skaidrs, ka jebkura alternatīvās enerģijas avota plaša ieviešana apdraud "Latvenergo" peļņu.
Igaunijā, sistemātiski pievēršot uzmanību vēja enerģētikai, ir tomēr panākts valsts atbalsts un pašreiz tur top apjomīgs vēja ģeneratoru parks - Vācijas vēja enerģijas inženierkompānija "Nordex" piegādās astoņas 2,3 MW 2,3 MW vēja turbīnas Igaunijas projektu attīstības kompānijai "Pakri Tuulepark", kura tās uzstādīs "Pakri" vēja ģeneratoru stacijā Paldisku pussalā Somu līcī.
Viens no interesantākiem reģioniem vēja parku būvniekiem ir Kurzemes piekraste. Bez tam Latvijā ir labi attīstīta "Latvenergo" elektrisko tīklu sistēma.
Tas ir ļoti būtisks faktors, jo piemēram, Igaunijā vēja ir vēl vairāk, bet vājāk ir attīstīti elektriskie tīkli, tātad ir izjūtams operatora trūkums, kas saražoto elektroenerģiju novadītu līdz gala patērētājam.
Mums, savukārt, ir problēmas ar politisko atbalstu - šajā jomā nekādas aktivitātes nav jūtamas. Ekonomikas Ministrijas un "Latvenergo" pārstāvju uzstāšanās apliecināja - valsts nav ieinteresēta atbalstīt šo alternatīvās enerģijas veidu.
Izteiktos argumentus būtu nepieciešams iedalīt divās kategorijās - reālie šķēršļi un aiz ausīm pievilktie šķēršļi, kuri tikai tiek interpretēti kā nopietni.
Viens no galvenajiem argumentiem pret vēja parku attīstību bija šāds - Latvijā jau ir viens apjomīgs un nepastāvīgs alternatīvās enerģijas iegūšanas veids - hidroenerģija un, ja būs vēl viens nepastāvīgs alternatīvās enerģijas avots, tad tas palielināšot kopējo nestabilitāti.
Pasaules prakse gan liecina par pretējo - komplektā abi šie enerģijas veidi strādā vienkārši lieliski, viens otru papildinot. "Latvenergo", savukārt, no vēja enerģijas ražotājiem pieprasa precīzas prognozes saražotās elektroenerģijas daudzumam.
Tas nav īsti nopietni, jo pašreizējā situācijā vēja enerģija sniedz tikai 0,6% no kopējā apjoma. Tātad tas ietekme uz kopējām prognozēm ir neliela. Šajā momentā kļūst skaidrs, ka jebkura alternatīvās enerģijas avota plaša ieviešana apdraud "Latvenergo" peļņu.
Igaunijā, sistemātiski pievēršot uzmanību vēja enerģētikai, ir tomēr panākts valsts atbalsts un pašreiz tur top apjomīgs vēja ģeneratoru parks - Vācijas vēja enerģijas inženierkompānija "Nordex" piegādās astoņas 2,3 MW 2,3 MW vēja turbīnas Igaunijas projektu attīstības kompānijai "Pakri Tuulepark", kura tās uzstādīs "Pakri" vēja ģeneratoru stacijā Paldisku pussalā Somu līcī.