Kādu materiālu izvēlēties siltināšanai -putu polistirolu vai stikla vati
Foto: Kādu materiālu izvēlēties siltināšanai -putu polistirolu vai stikla vati
Labdien, redakcija! Pašreiz man aktuālākais jautājums saistās ar manas paziņas, kuram palīdzu, mājas siltināšanu. Esmu papētījis vietējo tirgu. Šobrīd gan lētāks siltināmais materiāls – citviet veikalos pat vairākas reizes – ir putu polistirols.
Labdien, redakcija!
Pašreiz man aktuālākais jautājums saistās ar manas paziņas, kuram palīdzu, mājas siltināšanu. Esmu papētījis vietējo tirgu. Šobrīd gan lētāks siltināmais materiāls – citviet veikalos pat vairākas reizes – ir putu polistirols. Bet abi ar paziņu vēl domājam, ko labāk izvēlēties. Pēc konsultācijām ar saviem draugiem man radās jautājums – Kā stikla vates izmantošana siltināšanā ietekmē mājinieku veselību, un kādas slimības var iegūt? Esot pat tā, ka vates stikla šķiedras izplatās pa gaisu, lai arī kā censtos to novērst. Paziņas ģimenē aug arī bērni, tādēļ pagaidām ir pārliecība, ka putu polistirols apkārtējai videi un cilvēkiem tajā ir draudzīgāks.
Tālvaldis Balodis
God. Baloža kungs,
šobrīd Latvijā iegādājami triju pamata veidu siltināšanas materiāli, divi no kuriem minēti arī Jūsu jautājumā – putu polistirols un stikla vate. Tomēr vēl ir arī trešais siltināšanas materiāls, ko nevajadzētu uzskatīt par mazāk interesantu un vērtīgu – tā ir akmens vate.
Gan akmens, gan stikla vate ir tā dēvētie minerālas izcelsmes siltumizolācijas materiāli, un abu siltinātāju siltuma un skaņas izolācijas īpašības ir ļoti līdzīgas.
Abus siltinātājus iespējams izmantot, gan veicot ēkas fasādes (ārsienu) siltināšanu, gan siltinot telpu sienas no iekšpuses.
Tomēr, daudzi siltumtehnikas jomas un iekštelpu vides kvalitātes novērtējuma eksperti atzīst, ka mūsu būvniecības praksē sen pazīstamā un relatīvi drošā stikla vate tomēr nav tik nekaitīga (gan uzstādīšanas procesā, gan ēkas ekspluatācijas ciklā) kā akmens vate – šo siltinātāju uzstādot, jābūt īpaši uzmanīgiem, lai netiktu ieelpotas mazās stikla daļiņas, kas izdalās no siltināšanas materiāla.
Jāņem arī vērā fakts, ka stikla vate, līdzīgi kā akmens vate, ir "elpojošs" materiāls – līdz ar to smalko stikla putekļu nonākšana iekštelpu vidē ir risks, ar kuru var nākties saskarties nepareizas vai paviršas siltinātāja uzstādīšanas gadījumā.
Kā siltināmo materiālu izmantojot stikla vati, jāatceras, ka šim siltinātājam jābūt maksimāli izolētam – tā, lai līdz minimumam noreducēta iekštelpu vides piesārņojumu ar "stikla izgarojumiem", kas rodas vatei "elpojot" un, gadu gaitā – arī daļēji sairstot.
Akmens vate, ja raugāmies no iekštelpu vides draudzīguma viedokļa principiālās pozīcijas, ir drošāks materiāls – tās "izgarojumi" nav tik kaitīgi cilvēka veselībai ilgstošā laika posmā, kā stikla putekļi.
Taču nebūtu korekti uzskatīt, ka stikla vates izmantošana ēku siltināšanai ir riskants pasākums, kura rezultāti vienmēr būs cilvēka veselībai nodarīts neatgriezenisks kaitējums – tā tas nebūt nav. Stikla vates siltumizolācijas izvēle zināmā mērā disciplinē siltinātās ēkas īpašniekus: siltināšanas pasākumiem jābūt veiktiem pareizi un droši, rēķinoties ar siltumizolācijas materiāla specifiku. Un ja darbi paveikti šādi, tad stikla vates siltuma izolācija var droši kalpot ilgu laiku – pat vairākus gadu desmitus.
Gan stikla, gan akmens vati var uzskatīt par nedegošu, tomēr labāka ugunsizturība ir akmens vatei - tā neizkūst pat +1000 grādu temperatūrā, lai gan ļoti lielā karstuma ar akmens vates struktūrā notiek neatgriezeniskas izmaiņas (tā zaudē daļu savu siltumtehnisko īpašības).
Attiecībā uz putu polistirolu jānorāda, ka šis materiāls ir salīdzinoši lēts, tomēr iekštelpu vides kvalitātes nodrošinājuma un ekoloģiskā draudzīguma skalā tas diemžēl būtu ierindojams gan aiz akmens, gan arī aiz stikla vates. Tomēr ēkas ārsienu siltumizolācijas risinājumos putu polistirols ir viens no veiksmīgākajiem izvēles variantiem.
Būvniecībā putu polistirols ir visplašāk lietotais polimēru (sintētiskais) siltumizolācijas materiāls - tas satur 2% polistirola un 98% gaisa.
Putu polistirols ir krietni izdevīgāks no ekonomiskā viedokļa, jo ir apmēram 3,5—4 reizes lētāks nekā akmens vai stikla vate. Kvalitatīvi putu polistirola izstrādājumi ir cieti un izturīgi, tie neuzsūc ūdeni un praktiski nedeformējas – arī to montāža ir salīdzinoši vienkārša un droša, tomēr pats materiāls ir ugunsnedrošs.
Tas ir viens no putu polistirola galvenajiem trūkumiem.
Tāpēc, piemēram, putu polistirola fasādes plāksnes apstrādā ar antipirēnu, lai ugunsgrēka gadījumā tās vismaz pašas apdzistu. Bez tam fasāžu konstrukcijās paredz īpašas ugunsdrošas zonas no nedegošās minerālvates plāksnēm.
Putu polistirolam ir ļoti maza tvaiku caurlaidība – šis noteikti nav "elpojošs materiāls", tāpēc obligāti jāpārliecinās, ka tas nerada kondensāta uzkrāšanās problēmas, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai iekštelpu siltinātās zonas, bet arī fasādes siltinājumu (var rasties pelējuma sēnīte, mitruma (kondensāta) uzkrāšanās uc. sarežģījumi).
Vēl bez minerālvates un putu polistirola kā siltinātāju var izmantot ekovati, ko gatavo no celulozes materiāliem (dažreiz makulatūras), tomēr par šī materiāla ekoloģisko drošību un siltumtehniskajiem rādītājiem izskan visai pretrunīgi ekspertu viedokļi.
Principā, visi siltuma izolācijas materiāli ir izmantojami gan iekštelpās, gan siltinot ēku fasādes, tomēr daži no tiem ir objektīvi videi un cilvēkam draudzīgāki, nekā citi.
No iekštelpu vides kvalitātes viedokļa raugoties, varam rekomendēt izmantot pēc iespējas dabīgākus materiālus – un ne tikai siltumizolācijā, bet arī sienu un griestu apdarē. Ja iespējams, arī grīdu klājumos.
Īpašs akcents uz vides draudzīgumu un tātad – arī mājā dzīvojošos cilvēku labsajūtas nodrošinājumu un veselības saglabāšanu jāliek tad, ja ģimenē aug bērni, kā tas ir arī Jūsu paziņu gadījumā.
Ar cieņu,
Building.lv/Latinzenieris.lv redakcija
Pašreiz man aktuālākais jautājums saistās ar manas paziņas, kuram palīdzu, mājas siltināšanu. Esmu papētījis vietējo tirgu. Šobrīd gan lētāks siltināmais materiāls – citviet veikalos pat vairākas reizes – ir putu polistirols. Bet abi ar paziņu vēl domājam, ko labāk izvēlēties. Pēc konsultācijām ar saviem draugiem man radās jautājums – Kā stikla vates izmantošana siltināšanā ietekmē mājinieku veselību, un kādas slimības var iegūt? Esot pat tā, ka vates stikla šķiedras izplatās pa gaisu, lai arī kā censtos to novērst. Paziņas ģimenē aug arī bērni, tādēļ pagaidām ir pārliecība, ka putu polistirols apkārtējai videi un cilvēkiem tajā ir draudzīgāks.
Tālvaldis Balodis
God. Baloža kungs,
šobrīd Latvijā iegādājami triju pamata veidu siltināšanas materiāli, divi no kuriem minēti arī Jūsu jautājumā – putu polistirols un stikla vate. Tomēr vēl ir arī trešais siltināšanas materiāls, ko nevajadzētu uzskatīt par mazāk interesantu un vērtīgu – tā ir akmens vate.
Gan akmens, gan stikla vate ir tā dēvētie minerālas izcelsmes siltumizolācijas materiāli, un abu siltinātāju siltuma un skaņas izolācijas īpašības ir ļoti līdzīgas.
Abus siltinātājus iespējams izmantot, gan veicot ēkas fasādes (ārsienu) siltināšanu, gan siltinot telpu sienas no iekšpuses.
Tomēr, daudzi siltumtehnikas jomas un iekštelpu vides kvalitātes novērtējuma eksperti atzīst, ka mūsu būvniecības praksē sen pazīstamā un relatīvi drošā stikla vate tomēr nav tik nekaitīga (gan uzstādīšanas procesā, gan ēkas ekspluatācijas ciklā) kā akmens vate – šo siltinātāju uzstādot, jābūt īpaši uzmanīgiem, lai netiktu ieelpotas mazās stikla daļiņas, kas izdalās no siltināšanas materiāla.
Jāņem arī vērā fakts, ka stikla vate, līdzīgi kā akmens vate, ir "elpojošs" materiāls – līdz ar to smalko stikla putekļu nonākšana iekštelpu vidē ir risks, ar kuru var nākties saskarties nepareizas vai paviršas siltinātāja uzstādīšanas gadījumā.
Kā siltināmo materiālu izmantojot stikla vati, jāatceras, ka šim siltinātājam jābūt maksimāli izolētam – tā, lai līdz minimumam noreducēta iekštelpu vides piesārņojumu ar "stikla izgarojumiem", kas rodas vatei "elpojot" un, gadu gaitā – arī daļēji sairstot.
Akmens vate, ja raugāmies no iekštelpu vides draudzīguma viedokļa principiālās pozīcijas, ir drošāks materiāls – tās "izgarojumi" nav tik kaitīgi cilvēka veselībai ilgstošā laika posmā, kā stikla putekļi.
Taču nebūtu korekti uzskatīt, ka stikla vates izmantošana ēku siltināšanai ir riskants pasākums, kura rezultāti vienmēr būs cilvēka veselībai nodarīts neatgriezenisks kaitējums – tā tas nebūt nav. Stikla vates siltumizolācijas izvēle zināmā mērā disciplinē siltinātās ēkas īpašniekus: siltināšanas pasākumiem jābūt veiktiem pareizi un droši, rēķinoties ar siltumizolācijas materiāla specifiku. Un ja darbi paveikti šādi, tad stikla vates siltuma izolācija var droši kalpot ilgu laiku – pat vairākus gadu desmitus.
Gan stikla, gan akmens vati var uzskatīt par nedegošu, tomēr labāka ugunsizturība ir akmens vatei - tā neizkūst pat +1000 grādu temperatūrā, lai gan ļoti lielā karstuma ar akmens vates struktūrā notiek neatgriezeniskas izmaiņas (tā zaudē daļu savu siltumtehnisko īpašības).
Attiecībā uz putu polistirolu jānorāda, ka šis materiāls ir salīdzinoši lēts, tomēr iekštelpu vides kvalitātes nodrošinājuma un ekoloģiskā draudzīguma skalā tas diemžēl būtu ierindojams gan aiz akmens, gan arī aiz stikla vates. Tomēr ēkas ārsienu siltumizolācijas risinājumos putu polistirols ir viens no veiksmīgākajiem izvēles variantiem.
Būvniecībā putu polistirols ir visplašāk lietotais polimēru (sintētiskais) siltumizolācijas materiāls - tas satur 2% polistirola un 98% gaisa.
Putu polistirols ir krietni izdevīgāks no ekonomiskā viedokļa, jo ir apmēram 3,5—4 reizes lētāks nekā akmens vai stikla vate. Kvalitatīvi putu polistirola izstrādājumi ir cieti un izturīgi, tie neuzsūc ūdeni un praktiski nedeformējas – arī to montāža ir salīdzinoši vienkārša un droša, tomēr pats materiāls ir ugunsnedrošs.
Tas ir viens no putu polistirola galvenajiem trūkumiem.
Tāpēc, piemēram, putu polistirola fasādes plāksnes apstrādā ar antipirēnu, lai ugunsgrēka gadījumā tās vismaz pašas apdzistu. Bez tam fasāžu konstrukcijās paredz īpašas ugunsdrošas zonas no nedegošās minerālvates plāksnēm.
Putu polistirolam ir ļoti maza tvaiku caurlaidība – šis noteikti nav "elpojošs materiāls", tāpēc obligāti jāpārliecinās, ka tas nerada kondensāta uzkrāšanās problēmas, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai iekštelpu siltinātās zonas, bet arī fasādes siltinājumu (var rasties pelējuma sēnīte, mitruma (kondensāta) uzkrāšanās uc. sarežģījumi).
Vēl bez minerālvates un putu polistirola kā siltinātāju var izmantot ekovati, ko gatavo no celulozes materiāliem (dažreiz makulatūras), tomēr par šī materiāla ekoloģisko drošību un siltumtehniskajiem rādītājiem izskan visai pretrunīgi ekspertu viedokļi.
Principā, visi siltuma izolācijas materiāli ir izmantojami gan iekštelpās, gan siltinot ēku fasādes, tomēr daži no tiem ir objektīvi videi un cilvēkam draudzīgāki, nekā citi.
No iekštelpu vides kvalitātes viedokļa raugoties, varam rekomendēt izmantot pēc iespējas dabīgākus materiālus – un ne tikai siltumizolācijā, bet arī sienu un griestu apdarē. Ja iespējams, arī grīdu klājumos.
Īpašs akcents uz vides draudzīgumu un tātad – arī mājā dzīvojošos cilvēku labsajūtas nodrošinājumu un veselības saglabāšanu jāliek tad, ja ģimenē aug bērni, kā tas ir arī Jūsu paziņu gadījumā.
Ar cieņu,
Building.lv/Latinzenieris.lv redakcija
